BND norāda, ka aizsardzības izdevumos nav iekļautas tādas pozīcijas kā Aizsardzības ministrijas būvniecības projekti, militārās IT programmas un sociālie pabalsti karavīriem.

Šīs pozīcijas iekļautas citās budžeta sadaļās.

Saskaņā ar BND informāciju viens no neatbilstības iemesliem ir tas, ka Krievijas interpretācija par aizsardzības izdevumiem būtiski atšķiras no NATO interpretācijas.

Turklāt Krievijas oficiālie dati par aizsardzības izdevumiem bieži vien ir izkropļoti, un tie ir jāvērtē uzmanīgi.

BND secinājis, ka kopš 2022. gada februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, valsts aizsardzības budžets katru gadu ir strauji pieaudzis.

Aģentūra lēš, ka Krievijas militārie izdevumi pagājušajā gadā sasniedza aptuveni 250 miljardus eiro, kas atbilst aptuveni pusei valsts budžeta un aptuveni 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumam 2022. gadā Krievijas militārie izdevumi atbilda aptuveni 6% no IKP, 2023. gadā tie pieauga līdz 6,7% no IKP, bet 2024. gadā – līdz 8,5%, norāda BND.

Saskaņā ar BND analīzi līdzekļi tiek izmantoti ne tikai karam pret Ukrainu, bet arī militāro spēju paplašināšanai, jo īpaši teritorijās, kas atrodas tuvu NATO austrumu flangam.

Vācijas izlūkdienests norāda, ka šie skaitļi sniedz konkrētus pierādījumus tam, ka Krievija rada arvien lielākus draudus Eiropai.