Bundestāga rezolūcijā valdība aicināta nekavējoties sākt plānot projektu un sadarbībā ar ekspertiem no Polijas izsludināt starptautisku ieceru konkursu.

Uzvarētāja ierosinājums tiks iesniegts apstiprināšanai Vācijas parlamenta apakšnamā – Bundestāgā.

Deputātu vērtējumā vispiemērotākā vieta pastāvīgajam memoriālam ir agrākās Krolla operas vieta Berlīnes centrā, kur jūnijā tika atklāts pagaidu piemiņas akmens.

Rezolūciju atbalstīja gan valdošās koalīcijas deputāti, kas pārstāv konservatīvos (CDU/CSU) un sociāldemokrātus (SPD), gan opozīcijā esošie zaļie un kreisie ekstrēmisti.

Pret rezolūciju balsoja divi deputāti, kas pārstāv labējo eiroskeptiķu partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD), kamēr pārējie partijas biedri atturējās.

Vācijas valdības pilnvarotais sadarbībai ar Poliju Knuts Abrahams aģentūrai PAP pavēstīja, ka projektu konkursu paredzēts izsludināt 2026. gada sākumā, un konkursa organizēšanai tiks piešķirti no 750 000 līdz vienam miljonam eiro.

Finansējums memoriāla būvniecībai tiks paredzēts 2027. vai 2028. gada federālajā budžetā.

Berlīne jau sen ir saskārusies ar Polijas un vācu vēsturnieku aicinājumiem izveidot īpašu pieminekli, kas būtu veltīts miljoniem poļu civiliedzīvotāju, kas tika nogalināti nacistiskās okupācijas laikā no 1939. līdz 1945. gadam.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien tikās divpusējās sarunās. Pēc tikšanās abi līderi paziņoja, ka Vācija un Polija gatavo sadarbības līgumu aizsardzības jomā, ko varētu parakstīt nākamgad.

Mercs arī paziņoja, ka Vācija, izrādot labas gribas žestu, piekritusi atdot Polijai vairākus dokumentus, kas saistīti ar Teitoņu ordeni, kas savulaik pārvaldīja daļu tagadējās Polijas teritorijas.

Dokumentus nolaupīja nacistu okupācijas iestādes Otrā pasaules kara laikā. Tusks atzina, ka nolaupīto nacionālā mantojuma dārgumu atdošana ir izrāviens abu valstu attiecību uzlabošanā.

Otrā pasaules kara laikā nacistiskā Vācija sistemātiski izlaupīja Polijas kultūras mantojumu, piesavinoties vairāk nekā pusmiljonu mākslas darbu, tajā skaitā aptuveni 11 000 poļu mākslinieku gleznu, 2800 Eiropas meistaru darbu, 75 000 manuskriptu un desmitiem tūkstošu retu grāmatu.

Tuska valdība ir koncentrējusies uz centieniem atgūt pazudušo nozagto mantojumu, vienlaikus cenšoties arī atjaunot attiecības ar Berlīni, kas bija saspīlētas iepriekšējās valdības laikā, ko veidoja nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS).

Polijas prezidents Karols Navrockis, kas pārstāv nacionālkonservatīvo nometni, vairākkārt aicinājis Berlīni atlīdzināt zaudējumus, ko Otrā pasaules kara laikā Polijai nodarījusi nacistiskā Vācija. Pēdējo reizi viņš šādu aicinājumu izteica septembrī, kad pirmo reizi pēc stāšanās amatā apmeklēja Vāciju.

Gan Mercs, gan Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir stingri noraidījuši šādas prasības.

Lai gan Tuska valdība vairs atklāti necenšas panākt reparācijas, tā joprojām sagaida, ka Berlīne piedāvās nozīmīgu atbalstu okupācijā izdzīvojušajiem.

Iepriekšējais Vācijas kanclers Olafs Šolcs 2024. gada jūlijā bija solījis šādu atbalstu, taču nekādi konkrēti pasākumi nesekoja.

Mercs, apmeklējot Varšavu neilgi pēc stāšanās amatā, maijā uzsvēra, cik liela nozīme ir attiecībām ar Poliju.