Varasiestāžu rīcībā esošā informācija liecina, ka apsūdzētais pastrādāja noziegumus laikā no 1943. gada decembra līdz 1944. gada septembrim.

Viņš dienēja karagūstekņu nometnē Hemerā, Vācijas rietumos, kurā bija ieslodzīti vismaz 100 000 cilvēku.

Līdz 2011. gadam Vācijā tiesiskajai vajāšanai tika pakļauti tikai tie nacistiskie kara noziedznieki, par kuriem bija pierādījumi par viņu personīgo līdzdalību konkrētos noziegumos.

Taču 2011. gada spriedums bijušā Sobiboras nāves nometnes apsarga Džona Demjaņuka lietā radīja precedentu, kurš rosināja Vācijas varasiestādes atsāk izmeklēšanu virknē citu lietu.

Kopš tā laika varasiestādes cenšas saukt tiesas priekšā ikvienu vēl dzīvo koncentrācijas nometņu darbinieku, taču, ņemot vērā to lielo vecumu, lielāko daļu prāvu nācies pārtraukt apsūdzēto veselības stāvokļa dēļ.

2022. gadā piecu gadu cietumsods tika piespriests tobrīd 101 gadu vecajam bijušajam Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnes apsargam Jozefam Šicam, kurš kļuva par vecāko cilvēku, kas notiesāts par līdzdalību kara noziegumos holokausta laikā.

Viņš nomira 102 gadu vecumā nepilnu gadu pēc tiesas sprieduma nolasīšanas.

Šā gada aprīlī nomira cits bijušais Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnes bijušais apsargs, tā arī nepaspējot stāties tiesas priekšā apsūdzībās par līdzdalību vairāk nekā 3300 cilvēku slepkavībā.