Leipcigas federālās administratīvās tiesas spriedums ir galīgs, un ar to atstāts spēkā Minsteres augstākās administratīvās tiesas lēmums, ka BfV vērtējums ir pamatots, jo ir pietiekami daudz pierādījumu par antidemokrātiskajām tendencēm partijas programmā.

Kā cita starpā norādīja Minsteres tiesa, pastāv pamatotas aizdomas, ka ievērojama daļa AfD biedru atbalsta to Vācijas pilsoņu statusa pazemināšanu, kam ir imigrantu izcelsme.

AfD un tās jau likvidētās jaunatnes organizācijas klasificēšana par “aizdomās turamu labējo ekstrēmistu organizāciju” ļauj BfV partiju uzraudzīt, izmantojot visus tiesiskos līdzekļus.

Tajā skaitā pieļaujama slepeno informatoru vervēšana partijas biedru vidū.

Maijā BfV mainīja AfD klasifikāciju, atzīstot to par “apstiprinātu labējo ekstrēmistu organizāciju”, taču šis lēmums apturēts līdz to būs izvērtējusi tiesa, uz kuras spriedumu var nākties gaidīt gadiem.

Tikmēr atsevišķās federālajās zemēs AfD vietējās nodaļas jau tiek uzraudzītas kā “apstiprinātas labējo ekstrēmistu organizācijas”.

Šobrīd AfD ir lielākā opozīcijas partija, kam Bundestāgā ir otra lielākā pārstāvniecība aiz kanclera Frīdriha Merca vadītajiem konservatīvajiem (CDU/CSU).