Venecuēlas paziņojums izskanējis laikā, kad SKT turpina izmeklēšanu par noziegumiem pret cilvēci, kas izdarīti gāztā Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro valdības laikā.

Karakasa ir informējusi ANO par savu “stingro un nelokāmo lēmumu” izstāties no SKT, platformā “X” rakstīja ārlietu ministrs.

Viņš piebilda, ka šādu norādījumu devusi Venecuēlas pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa, kas vada valsti pēc Maduro gāšanas ASV bruņoto spēku operācijā.

“Venecuēla uzskata, ka šīs tiesas darbības atspoguļo demonstrētu ģeogrāfisku neobjektivitāti, kas nesamērīgi koncentrējusi tās darbu uz Āfrikas un Latīņamerikas valstīm,” sacīja Plasensija.

Hāgā bāzētā SKT pašlaik izmeklē noziegumus pret cilvēci, kas izdarīti, varas iestādēm vēršoties pret protestētājiem Venecuēlā kopš 2014. gada.

Venecuēlas parlaments 2025. gada decembrī spēra soļus SKT Romas statūtu atcelšanai pēc tam, kad SKT slēdza savu Karakasas biroju, kā iemeslu minot neauglīgas sarunas ar valdību.

SKT martā noraidīja Venecuēlas apgalvojumus, ka ASV sankcijas pret šo valsti esot līdzvērtīgas noziegumiem pret cilvēci.

Venecuēla paziņoja par izstāšanos no SKT neilgi pēc tam, kad SKT galvenais prokurors Karims Hans piektdien tika atlaists no amata saistībā ar aizdomām par seksuāla rakstura noziegumu.

Hans ieņēma SKT galvenā prokurora amatu kopš 2021. gada, un viņa vadībā tiesa izdeva orderus Krievijas diktatora Vladimira Putina un Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu aizturēšanai.

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā 2025. gadā ASV noteica sankcijas SKT un tās tiesnešiem.

Kopumā 125 valstis ir parakstījušas SKT dibināšanas līgumu, tostarp visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

ASV, Krievija un Izraēla nav tiesas dalībvalstis.