Policija lēš, ka Beļģijas galvaspilsētas Eiropas kvartālu nobloķēja aptuveni 900 traktori. Policisti pielietoja pret protestētājiem ūdens metējus, kamēr lauksaimnieki dedzināja riepas un šāva petardes.

Beļģijas lauksaimniekiem šoreiz pievienojās kolēģi no Spānijas, Portugāles un Itālijas.

Lauksaimnieki visā Eiropā nav apmierināti ar ES lauksaimniecības politiku, “zaļo kursu” un lielo birokrātiju. Daudzās valstīs, sevišķi Polijā, spēcīgu neapmierinātību izraisījis arī lauksaimniecības produktu imports no Ukrainas.

Lauksaimnieku protesti ir radījuši galvassāpes ES līderiem, kuri bažījas, ka galēji labējie tos varētu izmantot savas popularitātes kāpināšanai pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

ES ministri šodien apsprieda priekšlikumus bloka kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanai, ko pagājušajā nedēļā ierosināja Eiropas Komisija (EK).

“Mums ir vajadzīgs kaut kas praktisks, kaut kas operatīvs,” pēc ierašanās uz sanāksmi žurnālistiem sacīja Francijas lauksaimniecības ministrs Marks Feno.

Lai gan Feno apgalvoja, ka ir iespējams pielāgot pašreizējos noteikumos, viņš atzina, ka dažu prasību izpilde “prasīs mainīt tiesību aktus”.

“Nav svarīgi, vai tas notiks pirms vai pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, svarīgi ir virzīties uz priekšu,” sacīja ministrs.

EK priekšlikumi atvieglotu vairākus ierobežojumus lauksaimniekiem un paredz vienkāršot administrēšanu un mainīt pārbaužu kārtību, lai par 50% samazinātu inspektoru apmeklējumu skaitu saimniecībās.

Paredzēti arī atvieglojumi lauksaimniekiem, kuri neizpilda ES prasības ārkārtēju laikapstākļu dēļ.

EK pēdējās nedēļās ir vairākkārt izrādījusi piekāpšanos lauksaimnieku prasībām, bet protesti nav rimušies, zemniekiem vēloties lielākas reformas.