Moldovas izlūkošanas un drošības dienests apstiprināja, ka Krievija cenšas destabilizēt Moldovu.

Uzrunājot Eiropas Savienības (ES) līderus Briselē, Zelenskis sacīja, ka nesen pastāstījis Moldovas prezidentei Maijai Sandu par šiem Krievijas plāniem.

“Es esmu informējis viņu, ka mēs esam pārtvēruši Krievijas izlūkdienestu plānu Moldovas iznīcināšanai,” sacīja Ukrainas prezidents.

Šie dokumenti atklāj, kas, kad un kā salauztu Moldovas demokrātiju un nodibinātu kontroli pār Moldovu, sacīja Zelenskis.

Viņš norādīja, ka plāns ir ļoti līdzīgs tam, ko izdomāja Krievija, lai pārņemtu Ukrainu. Viņš piebilda, ka nezina, vai Maskava galu galā pavēlēja plānu īstenot.

Zelenska teikto ceturtdien apstiprinājusi arī Kišiņeva.

“Moldovas Izlūkošanas un drošības dienests apstiprina, ka gan no mūsu Ukrainas partnera sniegtās informācijas, gan arī no mūsu operatīvajām darbībām konstatētas graujošas darbības ar mērķi graut Moldovas Republiku, destabilizēt un pārkāpt sabiedrisko kārtību,” paziņoja Moldovas Izlūkošanas un drošības dienests.

Dienesta paziņojumā norādīts, ka plašāku informāciju tas nevar atklāt, jo pastāv risks apdraudēt operatīvās darbības.

Dienests arī apliecināja Moldovas pilsoņiem, ka visas valsts institūcijas strādā ar pilnu jaudu un nepieļaus šāda veida provokācijas.

“Mūsu institūcijas strādā, lai garantētu valsts drošību, un izmanto visu partneru informatīvo palīdzību, lai paredzētu un novērstu jebkādus mēģinājumus graut mūsu valsti,”

paziņoja Moldovas prezidentes Maijas Sandu birojs.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušajā nedēļā izteicās, ka Rietumi pārvērš Moldovu par “nākamo Ukrainu”. Viņš apgalvoja, ka Rietumi atbalstīja prorietumnieciskās Sandu ievēlēšanu prezidenta amatā un viņa vēlas panākt Moldovas uzņemšanu NATO, apvienot Moldovu ar Rumāniju un “praktiski ir gatava uz visu”.

Moldovas izlūkdienests decembrī brīdināja, ka Krievija šogad varētu sākt jaunu ofensīvu ar mērķi izveidot sauszemes koridoru caur Ukrainas dienvidiem uz Moldovas Maskavas atbalstīto separātisko Piedņestras reģionu.

Piedņestra, kas 460 kilometru garumā stiepjas gar Ukrainas un Moldovas robežu, pasludināja neatkarību jau 1991.gada augustā vēl pirms PSRS sabrukuma, bet 1992.gadā sekoja neilgs bruņots konflikts starp pašpasludināto republiku un centrālo Moldovas valdību.

Separātistus atbalsta Krievija, kas uztur Piedņestrā aptuveni 1500 vīru lielu kontingentu.