Ceļā uz Berlīni lietotnē “WhatsApp” audioformātā atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Zelenskis norādīja, ka personīgi tiksies ar Vitkofu un Kušneru.

Zelenskis uzsvēra, ka, tā kā vairākas NATO valstis ir pret Ukrainas uzņemšanu aliansē, Ukrainai no ASV un Eiropas sabiedrotajiem ir jāsaņem stingras drošības garantijas, kas būtu līdzīgas tām, kādas tiek piedāvātas NATO dalībvalstīm.

“Šīs drošības garantijas ir iespēja novērst jaunu Krievijas agresijas vilni,” viņš teica, piebilstot, ka “tas jau ir kompromiss no mūsu puses”.

Zelenskis uzsvēra, ka jebkurām drošības garantijām būs jābūt juridiski saistošām un tās būtu jāatbalsta ASV Kongresam.

Viņš teica, ka sagaida jaunāko informāciju pēc Ukrainas un ASV militāro amatpersonu tikšanās Štutgartē.

Ukrainas prezidents sacīja, ka svētdienas vakarā viņš atsevišķi tiksies ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu un, iespējams, ar citiem Eiropas līderiem.

Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka pirmdien Berlīnē gaidāms samits, kurā piedalīsies Zelenskis un vairāku Eiropas valstu līderi.

Zelenskis norādīja, ka vēl nav saņēmis nekādu atbildi no ASV uz Ukrainas jaunākajiem priekšlikumiem par miera plānu.

Ukrainas prezidents teica, ka centīsies panākt amerikāņu atbalstu Ukrainas nostājai, ka jāiesaldē pašreizējā frontes līnija.

Savukārt Krievija pieprasa, lai Ukrainas karaspēks pilnībā atstātu Doneckas apgabalu.

Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgs ārpolitikas jautājumos Jurijs Ušakovs Krievijas televīzijā svētdien pārraidītajos izteikumos pieļāva, ka kompromisa meklējumi var prasīt ilgu laiku.

Pēc Ušakova teiktā, ASV priekšlikumi, kuros sākumā bija ņemtas vērā Krievijas prasības, esot “pasliktinājušies” ar Ukrainas un tās Eiropas sabiedroto ierosinātajām izmaiņām.

Ušakovs sacīja, ka “ukraiņu un eiropiešu ieguldījums šajos dokumentos, visticamāk, nebūs konstruktīvs”, un uzsvēra, ka Maskavai “būs ļoti stingri iebildumi”.