Tās izskatīšanas termiņš nav noteikts, taču līdz ar to iekavējas līguma slēgšana projektā, kas ļoti nozīmīgs Liepājai un būtu jāīsteno vienlaikus ar pašvaldības plānoto mobilitātes punkta izbūvi.

Mobilitātes punkts pie gājēju tilta Ziemeļu priekšpilsētas pusē ir pirmais posms teju piecus miljonus eiro vērtā Eiropas Savienības finansētā projektā, kurā sekos rotācijas apļa izbūve Flotes un Krūmu ielas krustojumā un visbeidzot – visas Flotes ielas pārbūve.

Liepājas pašvaldība plānojusi darbus sākt jau nākamgad.

LDz iecerētā Liepājas stacijas perona pārbūve svarīga saistībā ar mobilitātes punktu, jo valsts uzņēmums savā projektā izbūvēs liftus abos tilta galos, tā beidzot nodrošinot vides pieejamību gājējiem.

Sūdzību iesniegusi piegādātāju apvienība “CHR-UPTK”, kas sastāv no SIA “CHR Design Solutions” un SIA “UPTK”.

Konkursā piedāvājumus iesniedza seši pretendenti.

Līguma slēgšanas tiesības piešķirtas SIA “SC Grupa”, kuras piedāvātā līgumcena bija 2,447 miljoni eiro bez PVN, savukārt “CHR-UPTK” – 2,394 miljoni eiro.

Lai gan “CHR-UPTK” piedāvājums bija saimnieciski izdevīgākais, pretendentu nolēma izslēgt no dalības iepirkumā saistībā ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro dienā, kad tika pieņemts lēmums par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Liepājas Attīstības pārvaldes Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja Ieva Dejus “Kurzemes Vārdam” stāsta, ka tehniski un juridiski pašvaldības mobilitātes punkta izbūves projekts un LDz projekts ir nesaistīti.

“Protams, no lietojamības un teritorijas kopējās funkcionalitātes viedokļa būtu ļoti vēlams, lai šie projekti tiktu īstenoti vienotā laika grafikā. Pagaidām tik lielas bažas par šo nav, lai arī LDz šobrīd ir sūdzība iepirkumā.

Arī mums priekšā ir diezgan tāls ceļš ejams, līdz tiksim pie būvdarbu līguma,”

viņa skaidro.

Tā kā pašvaldības plānotie izbūves darbi ir apjomīgāki nekā valsts projektā, līdz ar ko LDz var arī sākt nedaudz vēlāk, tad Attīstības pārvaldē patlaban pieņem, ka abu projektu īstenošanu tomēr spēs salāgot.

“Protams, nākotni varam tikai plānot, bet realitāte mēdz ieviest savas korekcijas, kā arī ir ne mazums administratīvo un birokrātisko procedūru, kuras diemžēl nevaram ietekmēt,” norāda I. Dejus.