Izvērtējums atklāj Latvijas pašvaldību praksi informācijas publicēšanā gadu pēc administratīvi teritoriālās reformas, tas ir 2021. gadā veiktā pilotpētījuma “Pašvaldību atklātības indekss” turpinājums.

Aplūkotas 43 pašvaldību tīmekļvietnes, 41 no tām var salīdzināt ar pagājušo gadu, jo pēc reformas Latvijā darbu sāka divas pavisam jaunas pašvaldības – Dienvidkurzemes un Augšdaugavas novads.

Atkārtotais izvērtējums rāda, ka atsevišķas pašvaldības savas mājaslapas ir attīstījušas un saņem labākus novērtējumus, tomēr pie iegūstamā maksimālā punktu skaita 40 augstākais vērtējums ir vien 23, bet vidējais svārstās no 15,5 līdz 22 punktiem, šajās robežās novērtēts atklātums Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada pašvaldībā.

Augstāki rezultāti ir organizatoriskās struktūras un administrācijas indikatoriem, bet zemāki – korupcijas apkarošanas un trauksmes celšanas jomā. Joprojām daļā pašvaldību konsekventi netiek norādīta informācija par deputātu partijisko piederību, labākajā gadījumā ir norādīts tikai saraksts, no kura deputāts ievēlēts.

Šāda prakse liedz sabiedrībai sekot līdzi pašvaldībā notiekošajiem politiskajiem procesiem, partiju darbam reģionos un arī kavē politiskās atbildības pieprasīšanu no ievēlēto deputātu politiskajām partijām.

Pašvaldībām jāuzlabo domes sanāksmju atspoguļošana, vairāk vērības jāpievērš iedzīvotāju iesaistei sabiedriskajās apspriešanās, jānorāda, kā iesniegt sūdzības, jāskaidro trauksmes celšanas process. Lielākajā daļā mājaslapu korupcijas apkarošana pat nav pieminēta, trūkst ētikas kodeksu.

Negatīvi jāvērtē arī fakts, ka pašvaldības joprojām nenodrošina informāciju nedz par deputātu amatpersonu deklarācijām, nedz ziedojumiem to pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, tāpat arī nesniedz ziņas par to, kā iedzīvotāji varētu piekļūt šiem datiem nacionālā līmeņa mājaslapās.

Šogad vērtējumā bija ieviesti papildu kritēriji, rezultātus komentē Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Ja pērn vērtēja pēc 37 punktiem, tad šogad bija 40 punkti. “Gaidām vēl papildu skaidrojumu, kāpēc atsevišķās pozīcijās ir nevis 1 pilns procentpunkts, bet tikai 0,5. Sadaļās Politika un lēmumu pieņemšana, Organizatoriskā struktūra un administrācija, finanses, Sabiedrības iesaistes mehānismi, Pašvaldībām piederoši uzņēmumi (PPU), esam saņēmuši labu un atzinīgu vērtējumu,” viņa saka.

Šogad vismazākais punktu skaits Liepājai ir korupcijas apkarošanas un publisko iepirkumu jomā. Nav izveidota īpaša sadaļa mājaslapā par korupcijas apkarošanu, nav vēl atsevišķi publicēta informācija par domes deputātu interešu un aktīvu deklarācijām, kā arī atsevišķi izstrādāta sadaļa, kurā var redzēt domes deputātu ziedojumus politiskajiem spēkiem.

Tāpat ar 0 novērtēta pieejamā informācija par iepirkuma līgumu izpildi un grozījumiem, trūkst publiskas informācijas par iepirkuma sūdzību izskatīšanu. “Šo ņemsim vērā, dati tiks pārrunāti ar katru atbildīgo struktūrvienību, lai sagatavo nepieciešamo informāciju publicēšanai,” norāda Z. Lazdāne.

Dienvidkurzemes novada domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Kristīne Pastore norāda, ka “Delna” vērtējusi jauno vietni izstrādes stadijā. “Mājaslapu palaida šī gada 2. martā, tur bija ievietota tikai informācija par pašvaldības struktūru un darbinieku kontakti. Uzskatām, ka pētījums ir paviršs darbs, nav notikusi rēķināšanās ar to, kādā izstrādes stadijā mājaslapa tobrīd ir,” viņa uzsver.

Pašvaldības darba atklātību novadā uzskatot par ļoti svarīgu, tāpēc viņa pateicas “Delnai” par norādēm, pie kā vēl jāpiestrādā. “Ņemsim vērā komentārus un iesim uz to, lai sabiedrība, ieskatoties mājaslapā, maksimāli gūtu atbildes uz visiem saviem jautājumiem. Darbs ir procesā. Prioritāte ir ievietot mājaslapā aktuālo svarīgo informāciju, bet pamazām tiek publicēts arhivētais saturs no agrāko astoņu novadu interneta vietnēm, piemēram, par īstenojamajiem projektiem,” pastāsta K. Pastore.

Uzziņai

Pašvaldību atklātības indeksa vērtējums punktos

Liepāja – 19,5 (2021. gadā – 20,5)

Dienvidkurzeme – 19.

Avots: “Delna”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.