Kā rīkojas vecāki? Izlīdzas, piesaistot omes, opjus un citus tuviniekus, lūkojas pēc auklēm, rotaļu grupām, mājdārziņiem. Tomēr ļoti cer uz vietu pašvaldības izglītības iestādē, jo tas palīdz ietaupīt naudu.

Aizgāja no darba

”Ņemu līdzi uz darbu, jo nav ar ko atstāt mazo,” stāsta Dana, divu meitu māmiņa. Vecākā iet jau skolā un nav vairs tik ļoti pieskatāma, savukārt jaunākajai ir vien četri gadi.

Tā kā māmiņa ir pašnodarbinātā, ikdienu var plānot, kā vajag, noteikumus diktē pati un attiecīgi to, ko ar bērnu kopā var paveikt. Taču savienot esot grūti, bet ar situāciju samierinās.

Sieviete atminas, ka pagājušajā gadā meita uz pašvaldības dārziņu bijusi rindā pirmā, bet tomēr netika. ”Un es nesaprotu, kāpēc,” viņa ir neizpratnē,

”un arī šogad netiek, jo nu jau rindā ir kāda septītā.”

Jautājot iestādē, kādēļ tā, Dana saņēmusi atbildi, ka rindas skaitlis var mainīties, jo priekšā ”ielec” tie, kam priekšrocības, – darbinieku bērni, to, kas dienē, u.tml.

”Turpināšu meitu ņemt līdzi uz darbu vai arī skatīšos privātā dārziņa virzienā, lai gan vēl neesmu par to interesējusies, tas tāds vairāk rezerves variants,” atzīst Dana.

Savukārt Kristīne, saprotot, ka vēl nav bērnam pienākusi rinda uz pašvaldības dārziņu, bet darba vietā tomēr pienācis laiks atgriezties, pieņēmusi lēmumu no darba aiziet.

”Jūnijā beidzās bērna kopšanas atvaļinājums un uzrakstīju atlūgumu. Pēc tam pieteicos bezdarbnieku pabalstam,” viņa iesāk savas ģimenes stāstu.

”Kad beigsies pabalsts un rinda vēl nebūs pienākusi, būs jāķeras klāt ietaupījumiem.”

Kristīne atceras: ”Piereģistrējoties viena dārziņa rindā, bijām 80., otrā – 84, trešā – 124. Šobrīd esam attiecīgi 60., 22. un 48.” Piemērotu radinieku, kam bērniņu varētu atstāt pieskatīt, sievietei neesot.

Savukārt maksāt auklei – neizdevīgi, jo tad visa nopelnītā alga aizietu viņai. ”Vēl variants, ko apsveram, ir mājdārziņš. Bet arī tur ir krietni jāpiemaksā. Un manā apkaimē arī tādu nav, kuri atbilstu maniem kritērijiem. Bet liekas, ka bērns arī vēl nav īsti gatavs dārziņam. Un darbu arī gribējās pamainīt. Tā ka šis bija labākais variants no iespējamiem.”

Dzīvesbiedram iebildumu pret to, ka Kristīne paliek mājās ar bērniņu, neesot.

”Viņš redz, cik bērns tomēr man pielipis, un arī ir šokā par situāciju ar pašvaldības dārziņiem.”

Kristīne stāsta, ka kolēģei no bijušās darbavietas esot identiska situācija. ”Tikai atšķiras ar to, ka viņai bija augsta riska grūtniecība un tādēļ visu grūtniecību bija uz ”slimības lapas”. Tā iemesla dēļ atteikts bezdarbnieka pabalsts. Bija neizpratnē, kā tad tā, ka valsts neatbalsta šādos gadījumos. Viņa tagad dzīvos, tērējot iekrājumus un no vīra algas.”

Aiz prieka apraudas

”Mēs tikām! Augusta beigās sāks iet,” priecājas Renate, neslēpjot – kad vīram piezvanīts no bērnudārza, lai pavēstītu gaidīto ziņu, Renate aiz prieka apraudājusies. ”Jo ir rindas un,

cik lasīts, daudzi netiek pat līdz piecu gadu vecumam,”

viņa skaidro. ”Man gan tāds bērniņš personīgi nav pazīstams.”

Patlaban Renates meitiņai ir divi gadi, decembrī palikšot trīs.

Vaicāta, kā līdz šim rīkojušies, sieviete stāsta: ”Pagājušo gadu mūsu ģimene kļuva par vienu ģimenes locekli kuplāka, septembrī piedzima mazākā māsiņa. Nepaspēju pat uz darbu iziet, kad jau bija jāver vaļā pirmsdzemdību B lapa. Protams, es būtu bijusi priecīga, ja vidējā meita būtu sākusi iet dārziņā, bet viss notika savādāk.”

Meita nu tikusi tajā, kurā vecāki ļoti vēlējušies. ”Ceram, ka nākamo rudeni jaunākā māsa arī ies tajā pašā dārziņā un problēmu ar iekļūšanu nebūs, jo būs māsas prioritāte.”

Arī Līgas ģimenē vecākais bērniņš, kuram nu ir divi gadi un septiņi mēneši, saņēmis ļoti gaidīto uzaicinājumu, un gaitas pašvaldības dārziņā puika uzsāks augusta beigās.

”Dēls piedzima 2021. gada janvārī. Pieteicām viņu trīs dārziņos, kas mums bija tuvumā. Teorētiski sanāca, ka vienā no tiem brīdī, kad man vajadzēja atgriezties darbā, vajadzēja būt vietiņai. Arī kārtas numurs mums bija tāds, ka pienāktos vieta, bet tad uzzinājām, ka šajā iestādē nemaz šāda vecuma bērniņiem grupas nebūs, jo nav nepieciešamais skaits. Līdz ar to 2022. gadā mazo grupu nenokomplektēja.

Ko darījām un ko darām joprojām līdz pat šim brīdim?

Vedam uz mājdārziņu un katru mēnesi no savas kabatas maksājam vairāk nekā 200 eiro. Tas ir ļoti sāpīgi,” atzīst māmiņa.

”Jautāju Liepājas pašvaldībai, vai nav plānots līdzfinansējumu, kas ir 125 eiro, palielināt, jo arī visi mājdārziņi ir paaugstinājuši maksu, uz ko man atbildēja, ka nē, jo būšot jauns dārziņš un visas finanses tikšot novirzītas tam.”

Līgas ģimenē aug vēl viens bērniņš, un viņa paredz, ka, visticamāk, pusotra gada vecumā iekļūt dārziņā nebūs iespējams.

”Tas nozīmē, ka atkal veselu gadu kā minimums būs jāapmeklē mājdārziņš. Ko tas nozīmēs ģimenes budžetā? Izmaksas būs ap 300 eiro par diviem bērniem – ap 250 eiro maksāsim par mājdārziņu, ap 70 eiro sanāks par ēdināšanu pašvaldības dārziņā vecākajam bērnam. Un tā vismaz gads būs jāmaksā katru mēnesi.”

Dzīvot tikai no vienas algas Līga neredz iespēju, tādēļ arī darba tirgū atgriezties plāno. ”Vismaz daļa no algas man paliks,” viņa optimistiski piebilst.

Turklāt Līga priecājas par iespēju atkal atgriezties kolektīvā, sabiedrībā pēc garās mājas dzīves.

Vecākiem vajag tagad un uzreiz

Drīzumā jāver durvis no nulles uzbūvētajam pašvaldības bērnudārzam ”Liedags” Saulrietu ielā 7 ar 144 vietām mazuļiem no divu līdz septiņu gadu vecumam. Tomēr tas neatrisinās rindu jautājumu.

Joprojām daudzi uzaicinājumu uzsākt gaitas bērnudārzā šajā mācību gadā vēl nesaņems. ”Grupu komplektācija vēl nav noslēgusies, līdz ar to nevaru nosaukt precīzus skaitļus, cik ir gaidītāju,” avīzei pauž Izglītības pārvaldes pirmsskolas iestāžu speciāliste Inga Kārkliņa. ”Dati būs septembrī,” viņa norāda.

Patlaban tiekot paziņots tiem vecākiem, kuru bērniņiem ir pienākusi kārta. Ja vietas nav, tad arī nekāda informācija neseko, par kārtību stāsta I. Kārkliņa.

Katrs vecāks bērna rindas skaitlim var sekot līdzi reģistrācijas sistēmā.

Ja rindā reģistrēts bērns no pusotra gada vecuma netiek nodrošināts ar vietu pašvaldības iestādē, tad vecāki no pašvaldības var saņemt finansiālu atbalstu privātam bērnudārzam. Bet kopš 1. augusta Liepājā ir palicis tikai viens privātais bērnudārzs – privātsākumskola ”Varavīksne”, savu darbību izbeidzis ”Pikucis” un tā struktūrvienība ”Pikucīte”.

Attiecībā uz tālākajiem plāniem, kas varētu vēl mazināt rindu, I. Kārkliņa atgādina, ka, īstenojot projektu “Ukstiņš”, plānots palielināt pirmsskolas izglītības iestādes “Kriksītis” kapacitāti.

”Man e-pasti ir katru dienu,” stāsta privātsākumskolas “Varavīksne” direktore Ingvilda Parfjonova, apliecinot, ka patlaban vecāku interese ir ļoti liela.

”Pēdējās nedēļās saskaros ar to, ka interesējas liels skaits to vecāku, kuri saņēmuši atteikumu no pašvaldības bērnudārza.

Vai nu bija cerējuši, ka tiks, vai ir kāds cits iemesls, grūti pateikt. Tieši padomāju, kas ir noticis. Bet arī pašas mammas ļoti grib atgriezties darbos. Pat tās, kurām ir gadu vecs bērns.

Protams, tādus mazuļus gandrīz nekur neņems, bet diezgan izmisīgi tieši pusotru gadu vecu bērnu māmiņas meklē iespējas. Jo darbā arī viņas gaida. Interese ir abpusēja – gan mammas grib, gan arī darba devējs gaida.”

”Varavīksnē” ir trīs grupiņas bērndārzniekiem un vidēji vienā mācību gadā mācās 46 audzēkņi. ”Telpas atļauj, ja grupā ir maksimāli 14 bērnu. Bet mēs arī gribam mazas grupas. Katru gadu mums piedāvā paplašināties, uzņēmēji piedāvā telpas, es reizēm paskatos, bet tomēr atsaku. Vairāk negribas.

Ja nevari pa ”abām mājām” būt kā vienādās saimniecībās, tad labāk to nedarīt, mums ir sava misija, savi mērķi,”

saka I. Parfjonova.

”Varavīksne” ir uzņēmusi arī bērniņus no slēgtā ”Pikuča”. Direktore stāsta: ”Daudzi jau martā, aprīlī meklēja, un, tā kā mums bija iekrājušās vietas mācību gada otrā semestrī, varējām dažus bērnus papildus uzņemt. Pārējiem bija jāgaida rinda uz vasaras pusi. To, kas vēlas tieši privātu izglītības iestādi, netrūkst.”

Bet, ja jāsalīdzina, tad patlaban ar ”Varavīksni” par iespējām sazinās tieši tie vecāki, kuri nav uzņemti pašvaldības bērnudārzos.

I. Parfjonova gan spriež, vai pašvaldībai vajag tik ļoti satraukties par vietu nodrošināšanu bērnudārzos. ”Principā daudzās Eiropas valstīs pašvaldībai tas nav saistoši. Pirmsskolu uzskata vairāk kā ģimenes pedagoģiju līdz četru gadu vecumam, no piecu gadu vecuma gan – tas ir obligāti.

Pašvaldības Latvijā nastu varbūt ir uzņēmušās par lielu – nodrošināt visiem, bet situācija ir tik mainīga…

Bērnu dzimstība te augšā, te lejā, un pašvaldība uz to reaģēt īsti jau nevar. Tad likvidēt bērnudārzu, tad vērt vaļā jaunu – tas ir dārgs prieks.

Man šķiet, ka gudras ir tās valstis, kuras saprot, ka vajag vairāk finansēt aukles, privātos bērnudārzus vai kaut kā sniegt atbalstu pašām ģimenēm. Jo vecākiem jau vajag tagad un uzreiz, un tas, ka kaut ko nākotnē uzcels, viņiem šobrīd nav saistoši.”

Jāšķiras vismaz no 200 eiro

Liepājā joprojām darbojas Aukļu dienests, kas koordinē pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu privātajam bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam – auklēm – un sniedz konsultācijas vecākiem par aukļu pieejamību.

Aizvadītajā nedēļā, ielūkojoties ”Liepājas sertificēto Aukļu datubāzē”, kas pieejama pašvaldības mājaslapā, sadaļā ”Izglītība”, redzams, ka dažādos pilsētas mikrorajonos brīvas vietas ir. Informācija atjaunota 14. jūnijā.

Tomēr, uz ko norāda arī bērnu vecāki, pašam piemaksāt sanāk daudz – ap 200 eiro un vairāk.

Luīze Skarpa ir viena no auklēm, kas uzņem bērniņus no pusotra gada vecuma un savā ziņā glābj vecākus situācijā, kamēr viņu atvasēm vēl nav pienākusi rinda pašvaldības dārziņā.

L. Skarpa apliecina, ka teju katru dienu saņem vecāku zvanus, bet interese ir visu laiku, ne tikai pirms mācību gada sākuma.

Lai arī sievietes kontakti atrodami Liepājas sertificēto aukļu datubāzē, visbiežāk tomēr vecāki viņu atraduši citos veidos – vai nu kāds pastāstījis, vai pamanījuši ieliktu sludinājumu.

L. Skarpa kā aukle strādā otro vasaru un pie sevis mājdārziņā uzņem piecus bērniņus. ”Bet es parasti neņemu maksimumu,” viņa saka,

”nevaru paņemt visus, jo bērnu ir ļoti daudz un dažādi, vecāku ir daudz un dažādi un arī viņu maksātspēja ir tāda, kāda ir.

Es darbojos pēc Montesori pedagoģijas, arī vide ir pielāgota, materiāli, ko izmantoju. Tādēļ ne visi to var atļauties.”

Papildus pašvaldības līdzfinansējumam, kas ir 125 eiro mēnesī par bērnu, vecākam ir jāpiemaksā 255 eiro. Ēdināšana ir iekļauta šajā summā.

”Jā, varētu izklausīties, ka sanāk ļoti daudz, bet no šīs summas, ja mājdārziņu apmeklē četri bērni, tad tikai no piektā es varu atļauties aiziet pie friziera. Tas nav tik spīdoši, ja tu gribi piedāvāt bērnam visu, kas viņam ir nepieciešams. Tad šī summa ir ļoti zema.

Es tiešām ieguldu bērnos, ieguldu materiālos, interesēs, vidē, ēdienā un visā pārējā. Ja man pēc vecāku vēlmēm vēl būtu jāīrē māja ar pagalmu, tad šaubos, ka vecāki varētu to atļauties. Mēs darbojamies dzīvoklī, bet šīs nav īres telpas. Ja man būtu vēl jāīrē telpas, tad vecākiem nāktos maksāt vēl vairāk.”

Salīdzinot ar pērno vasaru, L. Skarpa nav paaugstinājusi summu, kas jāsedz vecākiem. ”Summa ir tā pati, jo vecāki nav maksātspējīgi. Vecāki vairāk vienkārši nevar atļauties,” zina teikt aukle.

Līdz ar to, tiklīdz bērniņam pienāk rinda pašvaldības dārziņā, vecāki to izmanto, lai arī cik ļoti varbūt vēlētos palikt.

Trīsgadnieks ir gatavs dārziņam

Tatjana Zeltiņa, zīmola “TaDo Bode” bērnu attīstībai un labsajūtai veidotāja, pirmsskolas skolotāja

Pēc manas pieredzes, ap 2,5–3 gadus vecs bērns ir gatavs uzsākt pirmsskolas gaitas, jo ap šo vecumu ”nabassaite” ar mammu beidzas un bērni gatavi vairāk sadarboties ar vienaudžiem.

Savukārt pusotrgadīgam bērnam vajadzīga tikai mamma vai cilvēks, kuram bērns uzticas.

Tas varbūt ir mīts, bet bieži vien 1,5 gadus veci bērni sāk biežāk slimot, uzsākot pirmsskolas gaitas, jo līdz trīs gadiem bērnam ar vecāku ir pārāk ciešas emocionālās saites.

Bieži vien bērns nav gatavs un mamma arī nav gatava pārmaiņām.

Ļoti svarīgi ir bērnam iedot visu līdz trīs gadiem. Vecāku mīlestību, īpaši mammas, drošības sajūtu, attīstīt pirkstu sīko motoriku, jo sensmotoro spēju attīstīšana sekmē valodas un rakstības prasmes apguvi un pozitīvi ietekmē domāšanas un psiholoģiskos procesus kopumā, kā to apstiprina arī zinātne.

Lai tomēr saprastu, vai bērns gatavs, iesaku pavērot, kā viņš uzvedas ārpus mājas vides. Ja ciemos uzvedas draudzīgi, ir atvērts, tas vēl nenozīmē, ka viņš ir gatavs dārziņam.

Pašvaldības pirmsskola vai privātā – tur ir savs režīms un noteikumi, pie kā bērnam būs jāpielāgojas, un īstenībā dienas režīmu labāk ieviest/pietuvināt līdz pusgadam pirms došanās uz pirmsskolu.

Tik mazs bērns bieži vien raud un meklē mammas siltumu, bet pašvaldības iestādē grupā ir ap 20 bērniem, mājdārziņā ap 10–15. Tāpēc vislabāk būtu pie aukles (sertificēta auklīte, kurai piešķirts pašvaldības līdzfinansējums).

Bieži dzirdu –

bērnam ir taču jāsocializējas, bet tā saucamā socializēšanās sākas tuvāk trīs gadiem, tāpēc auklīte varētu vest bērnu uz kādu ”bēbīšu skoliņu”.

Kāpēc tomēr auklīte, nevis vecmamma vai kāds cits radinieks? Jo viņi visi ir radinieki, bet mums galvenais ir bērnu pakāpeniski sagatavot pirmsskolas gaitām.

Ja tomēr bērna vecāki izvēlas mājdārziņu vai privāto iestādi vai pirmsskolas iestādi, tad nedēļas trešo dienu vajadzētu padarīt par brīvdienu, kur bērnam ir nedalīta mīlestība (bērns pavada kaut vai 40 minūtes ar mammu, kura viņam ir tik svarīga), nevis mamma mājās strādā un bērns pats spēlējas savā nodabā, – tā nav nedalīta uzmanība!

Uzziņai

Bērnu skaits rindā uz pašvaldības bērnudārzu (06.09.2022.):

• 2016. gadā dzimušie – 36,
• 2017. gadā dzimušie – 15,
• 2018. gadā dzimušie – 16,
• 2019. gadā dzimušie – 33,
• 2020. gadā dzimušie – 199,
• 2021. gadā dzimušie – 649,
• 2022. gadā dzimušie – 334.

Kopā: 1282 bērni

Aktuālā rinda (2018., 2019., 2020. gads) – 248 bērni. 2016. un 2017. gadā dzimušajiem bērniem ir piedāvāta vieta visiem, bet vietas akceptēšana pašvaldības dārziņā tiek atlikta, jo bērns apmeklē privātos dārziņus vai atrodas ārzemēs.

No rindas vecāki tomēr pavisam neatsakās. Bet līdz ar šo lēmumu vieta tiek piedāvāta citam.

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

Zināšanai

Liepājas pašvaldības līdzfinansējums privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs mēnesī bērniem ir:

• no 1,5 līdz 4 gadu vecumam – 270,36 eiro,
• bērniem, kuriem nepieciešama obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei (no 5 līdz 7 gadiem), – 174,95 eiro.

Gadījumā, ja bērna uzraudzību veic aukle, kas ir reģistrēta bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā Izglītības kvalitātes dienestā, Liepājas pašvaldības līdzfinansējums ir 125 eiro mēnesī par bērnu.

Avots: Liepājas Izglītības pārvalde

Iespējas vecākiem:

• Liepājā ir 22 pašvaldības bērnudārzi.
• Privātsākumskola “Varavīksne”.
• Pašvaldības finansēta rotaļu grupa bērnudārzā ”Liepiņa” (var atstāt uz četrām stundām dienā).
• Aukļu dienests.

​Es domāju tā: ​Vai bērnībā darījāt nedarbus?

​Vladimirs – nestrādā:

​– Dzīvoju Rīgas mikrorajonā, un ar puikām skraidājām pa mežu, gājām uz ezeru peldēties, kas mums bija aizliegts. Kad biju tāds pavisam mazs, tad, lai mājās nepaliktu viens pats, mani atstāja pie kaimiņiem. Atceros, ka tur bija interesanti un negribējās iet mājās, kad atnāca man pakaļ.

PCK 97 – mūziķis:

– Tāpat kā visi puikas taisīju visādus brīnumus. Mums tas šķita kā joks, kā piedzīvojums, kad zagām ābolus, kādu velosipēdu. Tas nebija aiz ļauna. Saprašana nāk pēc tam. Kad biju pavisam mazs, mani vienmēr pieskatīja, bet pieaugu agrā vecumā, jo bija daudz treniņu, braucienu. Vecāki man uzticējās.

Diāna Siņavska – studente:

– Kad biju maza, izgreznoju kaimiņu māju ar dubļu piku, kurā saspraudu puķes. Man šķita, ka izskatās skaisti. Biju diezgan aktīvs bērns un vasarās kopā ar draugiem staigāju basām kājām, līdām kaimiņu dārzos. Bērnībā vajag izdauzīties un iepazīt pasauli. Sēdēt mājās un lasīt grāmatas varēs vienmēr.

Elīna – mācās:

– Paguvu izaugt laikā, kad nebija tik daudz dažādu tehnoloģiju un interneta. Spēlējos ar lellēm, un man tiešām par to prieks. Biju prātīgs bērns, lai arī vecāki nekad nav bijuši stingri un aizliedzoši. Domāju, ka, jo stingrāki vecāki, jo vairāk gribas darīt visādas blēņas. Bērnības vasarās daudz uzturējos laukā ar draugiem.

Dzintra – mājsaimniece:

– Protams! Bērnībā mani sūtīja uz laukiem pie vecmammas, kur bija jautri. Gāju pa kaimiņu dārziem, darīju blēņas. Reiz vecmammas cūkai iebaroju savu sarkano lakatiņu ar baltajiem bumbulīšiem, kuru tā apēda gardu muti. Vēlāk jau uz ballēm iets, uzpīpēts un iedzerts arī. Šodienas bērniem es atņemtu visas ierīces, lai iet spēlēties laukā!