Gan Liepājas, gan Dienvidkurzemes novada pašvaldība izliek tirgū īpašumus, kurus pašiem nevajag vai arī pārāk dārgi būtu tos sakārtot. Kāds aiziet svilpdams, bet dažu ēku vai dzīvokli nevar pārdot gadiem.

Nopirka par četriem, pārdeva par divpadsmit

Grobiņniece, žurnāliste Ilze Šķietniece iegādājās dzīvokli vēl Grobiņas novada pašvaldības rīkotā izsolē. Viņa īrēja dzīvokli tai pašā mājā un zināja, ka kaimiņiem ir liels parāds par pašvaldības dzīvokli. Tādos gadījumos īrniekus izlika.

Sagaidījusi, ka dzīvokli piedāvā izsolē, apskatīja to, iemaksāja desmit procentus no izsoles summas.

“Gaidīju izsoli un cerēju, ka neviens cits nepieteiksies. Jo dzīvoklis bija šausmīgā stāvoklī, to neviens nevar iedomāties.

Tā kā biju vienīgā pretendente, nosolīju ar vienu soli.

Man nevajadzēja ņemt kredītu, pašvaldība ļāva izmaksāt piecos gados ar mazāku procentu summu, nekā bankā būtu bijis jādara,” viņa pastāsta.

Liepājnieks Mārtiņš dzirdējis, ka izsolēs var pa lēto tikt pie samērā jēdzīgiem objektiem.

“Attur un biedē juridiskā puse, sludinājumi ļoti birokrātiski un formāli, nezinātājam un nejuristam samērā grūti saprast, kas un kā tieši tur notiek, un tas savukārt raisa jautājumus, vai vēlme pārdot ir gana dedzīga,” viņš uzskata.

Arī Lieni biedē noteikumi un veicamās iemaksas, bet viņas paziņas izsolē nopirka dzīvokli Karostā par 4000 eiro.

“Ielika logus, durvis, iztīrīja un pēc laika pārdeva par 12 tūkstošiem kaimiņzemes interesentam,”

viņa pastāsta.  

I. Šķietniece pieļauj, ka varbūt cilvēkus biedē tas, ka izsolē var pieteikties citi pretendenti.

“Citādi nekā sarežģīta nav, pašvaldībā visu izstāsta un iedod dokumentus. Mums bija ērti, ka varējam dzīvot blakus un iegādāto dzīvokli remontēt, kolīdz brīvs brīdis.

Dabūjām par salīdzinoši zemu cenu, tā bija parāda summa, bet remontā ieguldījām daudz vairāk. Ja nedarītu paši ar draugu palīdzību, sanāktu vēl dārgāk,” viņa spriež. 

Ne visi cilvēki zina, ka pašvaldība pārdod īpašumus, tāpēc cenšamies pastāstīt savā vietnē un sociālajos tīklos, lai piesaistītu pircēju, kas ir Liepājas iedzīvotājs, atzīmē Liepājas Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Gints Ločmelis.

“Viņš ar dzīvokļa iegādi varbūt atrisinātu savu dzīvesvietas jautājumu. Piedalās Liepājas iedzīvotāji, uzņēmēji, kas darbojas vietējā nekustamo īpašumu tirgū, uzņēmumi, kas pērk nevis pārdošanai, bet savām vajadzībām,” stāsta G. Ločmelis.

Zema cena rada interesi

Liepājai ar savu nekustamo īpašumu atsavināšanu pērn gājis labi, gads atzīmējams ar plusa zīmi, vērtē G. Ločmelis.

Pēc tā, ko pašvaldība piedāvājusi izsolēs, bija pieprasījums ar atsevišķiem izņēmumiem. Daži objekti piedzīvo trešo un ceturto izsoli.

“Īpašumu ir skatījies gan būvinženieris, gan vērtētājs, atzinuši, ka ieguldījumi ir pārāk lieli, lai šo dzīvokli iekļautu pašvaldības palīdzības dzīvokļu sarakstā. Var kopā samazināt cenu līdz 40 procentiem, tad cilvēki piesakās, notiek solīšana, un īpašumu pārdod par cenu, kas ir virs pirmās sākumcenas.

Zemā cena rada vairāku pircēju interesi, un faktiskais darījums notiek bieži vien virs otrās vai pat pirmās izsoles sākumcenas,”

skaidro pārvaldes vadītājs.

Kāpēc uzreiz nevar nolaist cenu tā, lai radītu pircēju interesi?

“Pašvaldība ir publiska persona, un tai kā gādīgam sava īpašuma saimniekam ir jāgūst maksimāls labums, jo tie ir visas sabiedrības kopīgi līdzekļi. Tāpēc sākumcenu nosaka sertificēts vērtētājs, pašvaldība izsoles organizē e-izsoļu portālā,” atbild G. Ločmelis.

Statistikā redzams, ka Liepājā dzīvokļus vairāk pērk privātpersonas, nekustamo īpašumu attīstītāju interese nav liela.

“Dzīvokļus pārdodam tāpēc, ka pašiem nav rentabli tos remontēt un dot īres apritē. Lielā daļā no tiem ir kādas problēmsituācijas.

Privātais tomēr pats ar savām rokām prātīgā garā var veikt remontu, kas varbūt neizmaksā tik dārgi, bet uzņēmumam, kas darbojas tirgū, būs jāiegulda tāda pati naudas summa, kāda būtu pašvaldībai, jo gribēs rīkoties ātri,” pauž G. Ločmelis.

Zinot, ka Liepājā maz privātmāju būvniecībai piemērotu zemes gabalu, pašvaldībai piekritīgos īpašumus uzmērī, reģistrē zemesgrāmatā, lai varētu laist tirgū.

Tas prasa laiku un maksā naudu, tāpēc process notiek pakāpeniski.

“Ir zemesgabali, kas varētu būt cilvēkiem interesanti, taču uz tiem ir kādu būvju paliekas, kas jānojauc. Ir zeme, kuru pietur un pieturēs vienmēr,” viņš stāsta.

2024. gadā pārdoti vairāki lieli objekti par lielu summu. Vītolu ielas zemes gabalu par 279 700 eiro iegādājās SIA “UPTK”.

“Ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju zemes gabaliem plānojam soli pa solim virzīties tālāk,”

saka G. Ločmelis.

Aktīvā izsolē ir pirmais apbūves gabals Debess ielā.

Lielo ieņēmumu lēcienu pērn radīja arī sociālās aprūpes centrs “Rūre” Labraga ielā 11, ko nomnieks nopirka par 681 tūkstoti eiro.

“Pārdodot gūstam ieņēmumus, lai uzturētu atlikušo fondu. Ceram, ka tuvākajos gados ar Eiropas Savienības līdzekļiem varēsim atjaunot pašvaldībai piederošos dzīvokļus un nodot iedzīvotājiem lietošanā,” stāsta pārvaldes vadītājs.

Atsavināmie dzīvokļi, protams, nav nebeidzamais stāsts. Pašvaldībai pieder vairāk nekā 4000 dzīvokļu, bet 90 procentos no tiem dzīvo vēsturiskie īrnieki, kuri nav privatizējuši īpašumu.

Ap 400 dzīvokļu ir apritē, jo atbrīvojas laiku pa laikam. Ar šo apjomu pašvaldība var rīkoties.

Zemi biežāk iznomā

Izveidojoties Dienvidkurzemes novadam, tika apvienota astoņu mazo novadu nekustamo īpašumu apsaimniekošana.

“Gāja visādi, ir labie un arī sliktie piemēri,”

stāsta Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītāja Diāna Grudule.

“Katra pašvaldība strādāja savās tradīcijās, citviet piemēroja neatbilstošu likuma normu. Visvairāk ar to saskaramies Dunikas vasarnīcu teritorijās, šobrīd kopā ar būvvaldi izstrādājam plānu, kā palīdzēt cilvēkiem visu sakārtot.”

Īpašumu pašvaldībai ir daudz – ap 7500. Nedaudz vairāk par pusi ir iznomāti.

“Ap 2400 dzīvokļu īres līgumu ir liels skaits. Atbalstām dzīvokļu atsavināšanu īrniekiem, jo likums paredz viņiem pirmpirkuma tiesības un pašvaldība piedāvā slēgt nomaksas pirkuma līgumus ar iespēju maksājumu sadalīt līdz pieciem gadiem,” viņa norāda.

Ar katru gadu arvien vairāk īrnieku iegādājas dzīvokļus īpašumā. Tiklīdz viens kaimiņš izpērk mājokli, viņi redz cenu, redz, ka tas nav tik sarežģīti.

Aktivitāti, iespējams, veicinājušas izmaiņas īres likumā, nosakot, ka līdz konkrētam datumam jāpārslēdz visi neterminētie īres līgumi.

“Mēs esam priecīgi, jo dzīvokļu fondu uzturēt pašvaldībai ir ļoti dārgi,”

uzsver D. Grudule.

Tuvāk centram, apdzīvotākās vietās, pilsētās pieprasījums ir, bet Vībiņos, Gramzdā, Vaiņodē iet gausāk. Dzīvokļi stāv tukši, nav pārāk labā stāvoklī, bet līdz ar to cena ir daudz zemāka.

Bieži vien cilvēki izsaka vēlēšanos nopirkt māju ar zemi, bet pašvaldībai tādu nav ko piedāvāt.

“Lai piešķirtu dzīvokli palīdzības kārtā, tam ir jāatbilst konkrētām labiekārtojuma prasībām, un tādu mums nav daudz. Tad pārvaldniekam jāizvērtē, vai tur ieguldīt līdzekļus. Ja pašvaldībai palicis viens dzīvoklis, īrnieku pārvieto līdzvērtīgās telpās, lai izbeigtu kopīpašumu,” viņa stāsta.

Lielākajā daļā pašvaldību pirms reformas bija ierasts pagarināt zemes nomas līgumus. Pēc tam auga iegādes pieprasījums.

2023. gadā ļoti labi gāja zemes atsavināšana, bet pērn process sabremzējies, cilvēki veido uzkrājumus, netērē naudu.

“Pašlaik pašvaldība atkal vairāk iznomā nekā pārdod.

Ja nomnieks uzraksta lūgumu atsavināt, mēs viņam izstāstām riskus, ka viņš ne vienmēr var vinnēt atklātā izsolē,” pauž D. Grudule.

Zemes iegādē nomniekam pirmpirkuma tiesības ir tikai divos gadījumos – ja virsū atrodas šim cilvēkam piederoša ēka vai pastāv lauku apvidus līgums, kas saglabājies no agrākiem laikiem, tādu līgumu nav daudz.

Salīdzinot ar dzīvokļiem, zemi pārdot ir vieglāk.

“Ja kāds ir izteicis vēlmi, laižam mutiskā izsolē, lai vietējie cilvēki varētu pieteikties. Ja neviens nav izrādījis interesi, bet pašvaldība secinājusi, ka tai nevajag šo īpašumu, to piedāvā elektroniskā izsolē, kur piesakās vairāk pretendentu.

Zemes atsavināšanas lēnāk rit bijušajā Rucavas novadā, kur zeme ir nedaudz sliktāka un mazāk cilvēku. Toties Nīcā beidzamajā laikā visaktīvāk notiek zemes darījumi, to iespaido jūras tuvums,” stāsta pārvaldes vadītāja.

Budžetu neaizlāpīsi

Latvijas vietvaras jau vairākus gadus ceļ trauksmi par naudas trūkumu funkciju izpildei un taupa, kā vien var, tostarp atbrīvojoties no īpašumiem.

Tomēr Liepājā un Dienvidkurzemē izsolēs iegūtajiem līdzekļiem neesot izšķiroša ietekme budžetā.

“Budžeta grozījumos plānojam 42 tūkstošus eiro likt klāt tam, kas bija ieplānots [ieņēmumos no nekustamo īpašumu atsavināšanas], runājam kopā par 140 tūkstošiem. Tā nav megasumma,” saka Liepājas pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs.

“Tā gudrība būtu tāda – ieņēmumus, ko gūstam, pārdodot nekustamos īpašumus, guldām atpakaļ infrastruktūrā, lai turpinātu šo procesu.

Mums nav tik daudz, ko pārdot, lai teiktu, ka tā ir būtiska nauda budžeta aizlāpīšanai, un tā jau nav tik stabila naudas plūsma,”

viņš stāsta.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna atzīmē, ka izsolēs iegūtie līdzekļi ir svarīgs pienesums, bet procentuāli tā, protams, nav lielākā daļa.

“Ja labākajos pārdošanos gados ir ieņemts ap pieciem miljoniem, tad novada budžets ir aptuveni 60 miljoni. Šobrīd prognozes ir stipri mazākas, plānojam zem diviem miljoniem eiro īpašumu pārdošanu,” viņš stāsta.

“Līdzekļi ienāk kopējos ieņēmumos budžetā, tomēr, plānojot katra pagasta vai pilsētas ieceres, cenšamies ņemt vērā. Ja tur kaut kas ir pārdots un devis lielu pienesumu, tad mēģinām atlikt šo naudu konkrētas vietas attīstībai.”

Izpilddirektors dzirdējis viedokli, ka vajag gūt peļņu no iznomāšanas, tomēr īpašumu apsaimniekošana gluži nav pašvaldības funkcija.

“Labāk, lai īpašumus pērk uzņēmēji vai lauksaimnieki, kuriem tas ir bizness.

Dzīvokļus atsavinām ne jau tāpēc, lai gūtu līdzekļus. Tiklīdz dzīvoklis ir privāts, mainās attieksme, privātīpašumu lielākoties uztur saudzīgāk un rūpīgāk,” saka U. Vārna.

Pašvaldības netirgo “ejošos” dzīvokļus

Kaspars Pūris, “Amberland Real Estate” īpašnieks

Pašvaldību rīkotajām nekustamā īpašuma izsolēm nav būtiskas ietekmes uz kopējo tirgu. Viņi netirgo “ejošos” dzīvokļus.

Ja runājam par Dienvidkurzemes novadu, nav vērtīgu dzīvokļu Grobiņā. Arī Liepāja darbojas viļņveidīgi, ir kāds lielāks apjoms dzīvokļu, taču mazvērtīgais gals bez ērtībām.

Dienvidkurzemei piedāvājumā ir mazi zemes gabali, kaut kādas astes, lauku dzīvoklīši, kuri nav pieprasīti.

Vai, tos nopērkot, pēc tam var pārdot? Kādā vietā varbūt var, bet 80 procentos gadījumu diez vai.

“Ejošie” segmenti, kas ir privātmāju apbūves zemesgabali piepilsētā, pašvaldību piedāvājumā nav. Kopumā portfelis nav tik vērtīgs, ar izņēmumiem, kad parādās arī labi gabali, interesanti īpašumi.

Dienvidkurzemē brīžiem nesaprotu, vai visas izsoles ir elektroniskas vai tikai daļēji. Mutiskās izsoles ir grūtāk izsekot, jāskatās pašvaldības mājaslapā, kas tur ir izsludināts.

Daudz ir nomas tiesību izsoļu, pa vidu kaut ko arī pārdod. 

Mazāka sākumcena, kāda sastopama pašvaldību izsolēs, nav izšķirošā.

Labi piedāvājumi – ērti dzīvokļi labās vietās – izsolēs aiziet dārgāk, nekā tādus pašus var nopirkt internetā.

Agrāk mēs diezgan daudz pirkām izsolēs un pārpārdevām, bet tas ir beidzies pirms daudziem gadiem. Izsolēs cilvēki nonāk azartā, labiem dzīvokļiem cena var uzkāpt lielāka, nekā būs, ja vienkārši ieiesi ss.lv un nopirksi.

Ar nelikvīdiem varētu būt tā, ka tie aiziet lētāk nekā ilgāku laiku piedāvājot tirgū.

Zemesgabalu Liepājā īsti nav. Tas, ko tagad piedāvā Dienvidrietumu rajonā, nav privātam domāts, bet gan daudzdzīvokļu namu attīstītājiem. Un nav jau tā, ka gribētāji stāv rindā.

Pilsētā apbūves zemes trūkst, tas ir fakts, pilsētas dome tās piedāvā reti, atceros, ka pēdējā reize bija zemes gabali Ezerkrastā, kas visi aizgāja.

Var diskutēt, ka varbūt vajadzēja dārgāk, bet izsole ir izsole.

Uzziņai

Darījumi ar Liepājas pašvaldības nekustamo īpašumu 2024. gadā

Objekts	Piedāvāti	Nosolīti	Sākumcena (eiro)	Ieņēmumi no pārdošanas (eiro)
Dzīvoklis	31	24	233380	291220
Administratīvā ēka un zeme	2	1	1143840	681000
Dzīvojamā ēka un zeme	5	3	253400	263900
Zemesgabals	7	4	172800	346800
Kopā	45	32	1803420	1582920

Es domāju tā: Vai esat pircis, pārdevis īpašumu?

Irēna Skudra – strādā:

– Grūtākais bija atrast tieši tādu dzīvokli, kādu es gribēju pirkt, bet tagad esmu laimīga. Īsto man sameklēja tikai sestajā piegājienā.

Priecājos, ka palīdzēja ļoti labi mākleri, kuri sameklēja tieši to, ko gribēju. Mana atziņa – jāiet uz to, ko gribi. Agrāk vai vēlāk vēlamo īpašumu noteikti atradīsi.

Elans Strazdiņš – liepājnieks:

– Īpašumu esmu pircis, pārdevis vairākas reizes. Katrs gadījums bija individuāls. Piedzīvoti dažādi pārpratumi un neskaidrības ar dokumentiem.

Piemēram, pārdevējs pats nezina vai neapzinās, ka visi dokumenti nav sakārtoti. Piemēram, inventarizācijas lieta. Vai pārdevējam pat nav īpašuma tiesību utt. Nepieciešamo dokumentu sakārtošana prasa laiku un naudu, lai darījums varētu notikt. 

Tamāra Odiņa – pensionāre:

– Vienīgais darījums bija tad, kad vēl bija sertifikāti un vajadzēja dzīvokli privatizēt. Pēc tam neko neesmu pārdevusi vai pirkusi. Visu laiku dzīvoju vienā dzīvoklī un neko negribu mainīt.

Tiem, kas pārdod vai pērk, ir sava nepieciešamība to darīt.

Baiba Kaminska-Freiberga – sociālā darbiniece:

– Šis ceļš nav viegls, it sevišķi, ja cilvēks to dara pirmo reizi un nepārzina procesa gaitu. Otro reizi pērkot, pārdodot viss jau notiek drošāk, zināmāk. Manā pieredzē cilvēks visu var izdarīt pats, bez jurista.

Pirms gadiem jurists par pirkuma līguma noformēšanu prasīja ļoti lielu naudu. Galvenais, ka ir uzticams notārs, kas no savas puses visu pārbauda un apliecina. 

Herberts Vehters – liepājnieks:

– Kad nomira mamma, pārdevu viņas dzīvokli pazīstamam cilvēkam. Darījums notika pie notāra, un es jutos droši. Cilvēks, kurš ar īpašumu pirkšanu, pārdošanu ikdienā nenodarbojas, maz ko saprot.

Vēl pirms laika privatizēju zemi, kas zem garāžas, un atceros, ka tās gan bija ļoti lielas klapatas. Vispār vajag uzmanīties, lai kādā darījumā tevi neapkrāpj.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.