Liepājnieka Ernesta Leimana gadu nasta pārsniedz deviņus desmitus. Pēc PNB bankas kraha seniors noformēja kontu pastā. Taču E. Leimans bija ļoti nepatīkami pārsteigts, kad Liepājā, Ganību ielā, Latvijas pasta nodaļas darbiniece viņam izsniedza maksājumu konta noteikumus nodrukātus nesalasāmi sīkiem burtiem uz vienas lapas, un vēlēja parakstīties, ka ir tos saņēmis.

Šo lapu, kuru saņēmis ir, bet izlasīt nevar, E. Leimans atnesa uz redakciju. Žurnāla lappuses lielumā (A4 formāts), uz trijām slejām kvadrātcentimetrā saspiestas četras rindas un septiņi vārdi – pat jaunam cilvēkam ar labu redzi, tādu tekstu izlasīt ir lielas grūtības – pat lupa īsti nepalīdz, pārliecinājās ”Kurzemes Vārds”.

”Latvijas pasta” pārstāve Gundega Vārpa, saņēmusi liepājnieku sūdzība, atsūta ”Kurzemes Vārdam”, ka pasts sagatavos speciāli E. Leimanam individuālu noteikumu eksemplāru ar lielāka izmēra burtiem un nogādās tos viņam.

G. Vārpa uzņēmuma vārdā atvainojas par klientam sagādātajām neērtībām, taču izsaka izbrīnu: ”Šāda sūdzība tiek saņemta pirmoreiz. Pasta norēķinu sistēmas maksājumu konta noteikumu redakcija izveidojusies vēsturiski, jo noteikumi tipogrāfiski drukāti maksājumu konta atvēršanas iesnieguma veidlapas otrā pusē. Lai satilpinātu visu nepieciešamo informāciju, noteikumi drukāti mazākā formātā, bet šobrīd tiek izsniegti klientam kā atsevišķs izdrukāts pielikums.”

Tomēr viņa atzīst, ka patlaban maketē jaunas veidlapas ar jaunu dizainu, tajās būs paredzēts lielāks burtu izmērs.

Bet pasta darbinieki katram klientam vienmēr esot izskaidrojuši grūti salasāmo vai nesaprotamo: ””Latvijas Pastam” ir daudz klientu senioru, tāpēc īpaši laipna un izpalīdzīga attieksme ir mūsu darbinieku ikdienas norma.”

Tomēr G. Vārpa neatbildēja uz ”Kurzemes Vārda” jautājumu – vai ”Latvijas pasts” uzskata, ka šādi izsniegti noteikumi apliecina par cieņu pret klientu?

Liepājas Neredzīgo biedrības rehabilitētājai Laurai Gredzenai laiku pa laikam nākas palīdzēt cilvēkiem situācijās, kad svarīgi dažādu organizāciju dokumenti ēkiem ir ar nesalasāmiem, pārāk sīkiem burtiem – viņa stāsta.

Piemēram, tādā veidā informācija tiekot saņemta arī no ”Latvijas Mobilā telefona”, no ”Latvijas gāzes” un citām.

”Gandrīz jebkuri maksājumi, kas tiek sūtīti iedzīvotājiem, sagādā grūtības saskatīt gan burtus, gan tekstu veciem cilvēkiem, kuriem ir pasliktinājusies redze,” atzīst rehabilitētāja.

Viņa stāsta, ka nereti cenšas kopā ar informācijas saņēmēju gan izlasīt, gan arī saprast atsūtīto informāciju. ”Kāpēc šie dokumenti nevarētu būt lielākā drukā? Esam par to diskutējuši,” viņa teic.

Neredzīgo biedrība līdz šim pievērsusies universālā dizaina popularizēšanai vidē, un piemēram, panākusi, ka pilsētas autobusu numuri labāk saredzami, un tas palīdz ikvienam. Varbūt nākotnē būs jāorganizē arī kāda kampaņa par salasāmiem dokumentiem, rehabilitētāja pieļauj.