“Maiga un mīlīga, īsta saldā mēlīte, kas vienā mirklī var pārvērsties nešpetnā un pat rupjā būtnē, ja viņai kaut kas nav pa prātam.” “Viņa melo uz velna paraušanu!”

“Tikai uzrakstiet manis teikto ļoti precīzi, lai viņa man atkal nesāk draudēt ar sūdzēšanu tiesā – tas ir viņas jājamzirdziņš jebkurā nepatīkamā situācijā.” Tādas un līdzīgas piezīmes sarunā ar “Kurzemes Vārdu” pauž cilvēki, kam parādā palikusi “Rožu galerijas” saimniece Ilva Lutere. Viņa savukārt uzskata, ka visas šīs paradu lietas ir apmelošana un pret viņu vērš šantāžu ar vienu mērķi – lai dabūtu ārā no telpām Liepājas Latviešu biedrības namā.

Rotkalis Andris Feņuks saka: tā ir visīstākā zagšana. Runa ir par rotaslietām, kas nodotas veikaliņā “Rožu galerija” jau pirms diviem gadiem, taču tā saimniece, lai kā arī mākslinieks prasa savu naudu, to nemaksājot, un viss. I. Lutere pat parakstījusi parādzīmi, ka parādu atdos. Kad naudas joprojām nav bijis, viņš izlēmis vērsties tiesā. Pēc A. Feņuka aprēķiniem, parāds ir 323 lati un 30 santīmu. I. Lutere ir atzinusi, ka viņa A. Feņukam ir parādā 268 latus un 30 santīmu, un Liepājas tiesā pieņemts lēmums, ka viņai tie ir jāatmaksā. “Taču naudas nav joprojām,” saka A. Feņuks. Redakcijai par parādiem sūdzējušies arī citi iedzīvotāji.

I. Lutere gan nepiekrīt stāstiem par daudzajiem parādiem, gan atzīst, ka A. Feņukam patiešām palikusi parādā, bet tagad jau tas esot principa jautājums. “Ar tādām metodēm, kā viņš darbojas, nedrīkst darboties,” viņa saka un stāsta, ka šī parāda dēļ viņas automašīnai esot gan sadurtas riepas, gan saskrāpēta pati mašīna.

Bēdīga pieredze ir arī bijušajam liepājniekam Viktoram Gludausim, kurš tagad dzīvo Vācijā. Uzzinot par I. Luteres galeriju, V. Gludausis ar paziņu starpniecību nosūtījis viņai divus paša izgatavotus pulksteņus ar logo “Liepāja 1625”. Galerijas vadītāja par tiem bijusi sajūsmā un solījusi, ka pārdos visu. Taču pēc kāda laiciņa viņš uzzinājis par šīs dāmas paradumiem nemaksāt par pārdoto preci. V. Gludausis sazinājies ar I. Luteri un lūdzis, lai viņa naudu – 10 latu – aiznes viņa paziņam. Lai gan galerijas vadītāja solījusi to nokārtot, tas nav noticis. Naudas nav bijis arī tad, kad uz Vāczemi posies kāds cits V. Gludauša paziņa. Pēc kāda laika viņš pats ieradies Liepājā, taču arī tad šo nelielo naudas summu no galerijas vadītājas nav izdevies saņemt. “Es uzskatu, ka tādas “uzņēmējas” kā Ilva Lutere ir Liepājas kauns.”

“Rožu galerijas” saimniece šo gadījumu komentē pavisam īsi: lai es viņam atdotu naudu, man bija vajadzīga kvīts un pavadzīme, bet viņš man to nevarēja iedot, un kopš tās reizes viņš pie manis nav bijis. To sakot, I. Lutere apgalvo: nav taisnība, ka viņa tik daudziem cilvēkiem ir parādā. “Ja tādi ir, es aicinu, lai viņi nāk pie manis, un mēs savas saistības nokārtosim,” saka galerijas saimniece. “Ja cilvēks piecus gadus nerādās, bet pēc tam aiziet uz “Kurzemes Vārdu” un stāsta visādas lietas par mani – vai tā nav šantāža?”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3. jūnija numurā.

Uz “Rožu galeriju” kā uz vietu, kur iespējams pārdot savus darbus, devušies daudzi mākslinieki un daiļamatmeistari. Bet daudziem no viņiem vēlāk nācies rūgti vilties – darbiņš ir pārdots, bet naudu saimniece neatdod.