Iebraucot Šķēdē, var redzēt, ka kāds aizbarikādējis ceļu uz jūru, redakciju informēja kāds iedzīvotājs, uztraucoties par to, ka tiek liegta piekļuve pludmalei un jūrai. Izrādījās, ka bluķus priekšā ceļam novietojusi privātpersona – Juris Kūms, kura mātei šajā apkaimē pieder īpašums un kurš jau iepriekš nonācis dienestu un mediju redzeslokā. 

Liepājai ceļš neesot vajadzīgs…

Grobiņas novada pašvaldībā portālam liepajniekiem.lv norādīja, ka Pašvaldības policijas darbinieks bijis apsekot minēto vietu, kur konstatējis, ka iebrauktuve uz jūru, kas iet pa Grobiņas novada un Liepājas pilsētas robežu un uz ko Liepājas pašvaldībai ir servitūts, aizbarikādēta ar betona bluķiem.

Pašvaldības policijas darbinieks sazinājies ar J. Kūmu, kurš apstiprinājis, ka ceļu aizbarikādējis, un klāstījis, ka tādu atļauju saņēmis Liepājas pilsētas pašvaldībā. No J. Kūma teiktā policijas darbiniekam izriet, ka vīrietis ticies ar Liepājas pilsētas domes izpilddirektoru, kurš ļāvis ceļu aizbarikādēt, jo Liepājas pašvaldībai tas neesot nepieciešams.

Diemžēl J. Kūma viedokli par notikušo uzzināt neizdevās.

Liepājas pilsētas domes izpilddirektors Ronalds Fricbergs portālam norādīja, ka “tā nu gluži nav”, kā J. Kūms teicis Grobiņas novada policijas darbiniekam. “Pirms aptuveni pusgada vīrietis pie manis vērsās ar lūgumu, lai Liepājas pilsētas pašvaldība saremontē minēto ceļu. Atteicām, jo šis ceļš nav pašvaldības prioritāte,” stāsta R. Fricbergs. “Tad viņš teica, ka pats bērs granti uz brauktuves, jo minētais ceļš esot piebrauktuve viņa īpašumam. Maija pēdējās dienās J. Kūms bija ieradies atkārtoti un prasīja rakstisku Liepājas pilsētas pašvaldības izziņu, ka Liepājas pašvaldībai šis ceļš nav nepieciešams,” turpina R. Fricbergs. “Teicās, ka gribot ceļu slēgt, jo viņam traucējot atpūtnieki, kas pa šo ceļu dodas uz jūru. Teica, ka nolicis bluķus, un norādīja, ka gadījumā, ja tos viņam liks novākt, ik reizi, kad traucēs atpūtnieki, sauks Pašvaldības policiju.”

R. Fricbergs skaidro: “Liepājas pilsētas pašvaldība var izvērtēt iespēju atteikties no šī ceļa, taču pagaidām tam nav pamata.” Proti, J. Kūmam vispirms Liepājas pilsētas pašvaldībā jāvēršas ar oficiālu iesniegumu: “Tikai tad pašvaldība var izvērtēt, vai šo ceļu tai vajag. Bet tas vēl nav darīts, jo iesnieguma nav.” 

Nesaskata problēmu

Minētais ceļš uz jūru ir Grobiņas novada teritorijā, un portāls liepajniekiem.lv interesējās, kas ar bluķiem notiks tālāk: novada dome liks tos novākt pašam uzlicējam J. Kūmam vai novāks saviem spēkiem un izdevumus piedzīs no bluķu uzlicēja. Taču izskatās, ka bluķi paliks, kur tie nolikti, jo Grobiņas novada domes izpilddirektors Uldis Vārna skaidroja, ka ceļš, uz kuru Liepājas pašvaldībai ir servitūts, ir nevis uz Grobiņas novada, bet gan privātās – J. Kūma – zemes: “Manā skatījumā tas nav publisks ceļš. Grobiņai ir cits ceļš uz jūru, kur ir gan labiekārtots stāvlaukums, gan pārģērbšanās kabīnes. To arī kopjam un uzturam.”

Grobiņas novada domes izpilddirektors uzskata, ka par ceļa lietošanu, sakārtošanu vai aiztaisīšanu jāvienojas Liepājas pašvaldībai un J. Kūmam: “Domāju, ka kompromiss savā starpā jārod Liepājas pašvaldībai un J. Kūmam, kam pieder zeme. Jāsauc palīgā juristi. Bet, ja kompromisu nevar rast, jāvēršas tiesā.” 

           Cer uz godaprātu

R. Fricbergs pastāstīja, ka Liepājas pilsētas pašvaldība servitūtu uz šo ceļu savulaik nokārtojusi tādēļ, ka pa šo ceļu no otras puses iespējams piekļūt attīrīšanas iekārtām.

“Ceļš paredzēts tam, lai vajadzības gadījumā attīrīšanas iekārtām varētu piekļūt komunālie dienesti un operatīvais transports,” tā R. Fricbergs, “kā arī lai pilsētas mežiem kāpu zonā varētu piekļūt operatīvais transports gadījumā ja, piemēram, izceļas ugunsgrēks.”

Viņš piebilst, ka sākotnējā doma nav bijusi, lai ceļu izmantotu atpūtnieki, taču tas nenozīmē, ka to nevar izmantot ikviens, kurš vēlas nokļūt pie jūras: “Aizliegts tas noteikti nav!”

Jautāts, vai Liepājas pilsētas pašvaldība pieprasīs J. Kūmam aizvākt bluķus, R. Fricbergs skaidro, ka vispirms tiks sagaidīts J. Kūma oficiāls iesniegums, ka viņš lūdz Liepājas pašvaldību atteikties no servitūta: “Un tikai tad, konsultējoties ar Komunālo pārvaldi, Nekustamā īpašuma pārvaldi, operatīvajiem dienestiem u.c., var tikt skatīts šis jautājums. Bet, kamēr Liepājas pašvaldībai uz šo ceļu ir servitūts, bluķi to nevar aizšķērsot, tie būtu jānovāc.” Viņš cer, ka J. Kūmam pietiks godaprāta, lai to izdarītu labprātīgi, negaidot, ka bluķus novāks piespiedu kārtā.

Notikušais ar bluķiem nav pirmais J. Kūma patvarīgais gājiens. 2016. gada pavasarī skaļas diskusijas sabiedrībā raisījās pēc tam, kad atklājās, ka J. Kūms Šķēdē, arī kāpu aizsargjoslā, izcirtis kokus, izracis grāvjus un pat brauktuves izveidojis. Valsts vides dienests prasīja pārtraukt darbus un veikt rekultivāciju.

____________________ 

Iesaki tēmu vai ziņo par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.