A. Briede jau divus gadus sniedza veterināro palīdzību patversmē nonākušajiem dzīvniekiem.

“Šo līgumu lauzām, jo veidotos interešu konflikts,” norāda V. Šalms.

Dzīvniekus tagad ārstē Anita Reinholce.

Jaunajai vadītājai ne tik daudz gribētos kaut ko radikāli mainīt patversmes darbībā, cik sabiedrības viedoklī.

“Manuprāt, patversme ir vieta, kur sniedzam palīdzību bez saimniekiem palikušajiem. Tas nav domāts, ka dzīvnieki ir pamesti, bet gan saimnieki ir miruši vai arī veselības problēmas ir tik nopietnas, ka vairs nav spējīgi parūpēties. Tad ir pamukuši dzīvnieki, kuru uzturēšanās patversmē ir īslaicīga,” viņa skaidro patversmes uzdevumus.

Taču daudz smagāk esot strādāt ar sabiedrības daļu, kuras ieskatā “priekš kam vajag čipēt, priekš kam reģistrēt?”

“Saka, ja man par to visu būs jāmaksā, tad man dzīvnieku nevajag, varat paturēt. Tas ir mans sāpīgais temats,”

pauž A. Briede.

Viņa priecājas, ka no 1. jūlija kaķu čipēšana ir obligāta un tas palīdzēs saimnieku atkal savest kopā ar viņa mīluli.

Situācija jau esot uzlabojusies, un patversmes vadītāja cer uz cilvēku bezatbildības mazināšanos, kam vajadzīgs laiks.

Maijā par aiziešanu no amata paziņoja ilggadējā “Lauvas sirds” vadītāja Nora Brūdere.

Konkursā uz šo vietu bija iesniegti septiņi pieteikumi, no kuriem atbilstoši prasībām bija divi, pastāsta V. Šalms.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.