Kopš 2003. gada Liepājas domes paspārnē darbojas iniciatīvas grupa, kas risina dažādus jautājumus saistībā ar cilvēku tirdzniecības atpazīšanu un palīdzības nodrošināšanu cietušajiem. Tajā darbojas dažādu institūciju pārstāvji. Ir notikusi kārtējā darba grupas sanāksme, kurā diskusijas ceļā nosprausts konkrēts mērķis – sagatavot pašvaldības rīcības modeli, kā palīdzēt no cilvēku tirdzniecības cietušiem cilvēkiem.

Tuvākais darba grupas mērķis projektā “Storm II”, stiprinot pašvaldību lomu cīņā ar cilvēku tirdzniecību, ir izstādāt konkrētu dokumentu, kas ietvertu vadlīnijas, kā rīkoties pašvaldībai un citām institūcijām, lai atpazītu cilvēku tirdzniecības upurus un novirzītu viņus palīdzības saņemšanai.

Iniciatīvas grupas vadītājs, Liepājas prokuratūras virsprokurors Atis Dzērvēns, kurš šajā darba grupā darbojas kopš tās pirmsākumiem, atcerējās, ka savulaik šāds dokuments jau sākts gatavot, taču tad darbs pie tā apstājies. Tagad tas notiks starptautiska projekta ietvaros, kurā iesaistītas divas Latvijas pašvaldības: Liepāja un Valmiera. Paralēli darbam notiks arī divi mācību kursi, kuros 20 dažādu institūciju pārstāvjiem būs iespējams iegūt svarīgākās zināšanas par to, kā atpazīt cilvēku tirdzniecības upurus un kā tiem palīdzēt katras institūcijas kompetencēs.

Tikšanās laikā izskanēja speciālistu atziņa, ka, pirmkārt, ir jāsaprot, kas īsti ir cilvēku tirdzniecība. Ja agrāk ar to lielākoties saprata fiktīvās laulības, kad mūsu sievietes dodas uz ārzemēm, lai apprecētu trešo valstu pilsoņus, nodrošinot tiem iespēju uzturēties Eiropas Savienībā, vai piespiedu seksuālo pakalpojumu sniegšanu, tad tagad līdzvērtīgu vietu cilvēku tirdzniecībā ieņem darbaspēka ekspluatācija, kad cilvēkiem atņem pases un viņiem nākas strādāt necilvēciskos apstākļos par nelielu samaksu vai pilnīgi bez tās. Turklāt, kā uzsvēra šī projekta koordinatore Latvijā, Iekšlietu ministrijas pārstāve Lāsma Stabiņa, maldīgs ir uzskats, ka tas viss notiek tikai ārzemēs. “Paverdzināšana ir aktuāla problēma arī Latvijā,” viņa norādīja, neslēpjot, ka cietušie lielākoties ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Otrkārt, ir svarīgi apzināt lielākās riska grupas. Sanākušie speciālisti norādīja, ka lielākoties tie ir mazizglītoti un no zemāka sociālā slāņa nākuši cilvēki. Bieži vien tie ir jaunieši, kas dodas darbā uz ārzemēm un piekrīt dažādiem neskaidriem piedāvājumiem. Tāpēc ir svarīgi šos jautājumus skaidrot skolēniem, sākot ar sākumskolas audzēkņiem un beidzot ar tiem, kas absolvē skolu.

Treškārt, ir ļoti svarīgi zināt, kā dažādām institūcijām sadarboties, lai nekavējoties sniegtu palīdzību cilvēkiem, kas cietuši no cilvēku tirdzniecības.