Centrālā vēlēšanu komisija 8.maijā izsludināja tautas nobalsošanu (referendumu) par Valsts prezidentes apturēto likumu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu. Tā notiks šā gada 7.jūlijā, sestdienā. Kā informē pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ildze Lagzdiņa, Liepājā, kā ierasts, varēs balsot divdesmit vēlēšanu iecirkņos. Ir jau izveidotas vēlēšanu iecirkņu komisijas, pašlaik tiek sakārtotas telpas. Sākot ar rītdienu, 27.jūniju, tajos varēs iegriezties vēlētāji un jau iepriekš iepazīties ar likumu grozījumiem, lai tautas nobalsošanas dienā ikviena izvēle būtu pamatota.

Pirmdienās, trešdienās un piektdienās vēlēšanu iecirkņi būs atvērti vēlētājiem no pulksten 16 līdz pulksten 20, bet otrdienās, ceturtdienās, sestdienās un svētdienās no pulksten 9 līdz 13. Tā kā Latviešu biedrības namā atrodas divi vēlēšanu iecirkņi, tad viens no tiem strādās rīta pusē, otrs vakarā. Pa diviem vēlēšanu iecirkņiem ir arī 8.vidusskolā un 2.vidusskolā, tur vēlētājus pieņems tāpat kā pārējos iecirkņos.

Tautas nobalsošanas dienā, 7.jūlijā, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā, un balsot varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī gan Latvijā, gan ārvalstīs. Kā sacīja Ildze Lagzdiņa, kur pašam ērtāk vai kur šķiet skaistāks iecirknis, vai kurš atrodas tuvāk mājām. Pats galvenais būtu aiziet līdz vēlēšanu iecirknim. Taču Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja arī aicina visus, kas nolēmuši referendumā piedalīties, ielūkoties savā Latvijas pilsoņa pasē un pārliecināties, vai tā ir derīga. Balsošanā varēs arī piedalīties pilsoņi, kuriem 7.jūlijā apritēs 18 gadu. Šoreiz balsošanā būs iespējams piedalīties arī tiem cilvēkiem, kuri paši nav spējīgi tikt līdz vēlēšanu iecirknim. Tādā gadījumā jau laikus, sākot pat ar 27.jūniju, vēlēšanu iecirknī jāpiesaka, ka cilvēks vēlas balsot mājās.

Tautas nobalsošanā būs divas balsošanas zīmes – katram no apturētajiem likumiem, un saskaņā ar Satversmi vēlētājiem būs jālemj par vai pret apturēto likumu atcelšanu. Tautas nobalsošanas jautājumi būs:

1. Vai jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atcelšanu?

2. Vai jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu?

Par tautas nobalsošanas gaitas likumību ir atļauts pārliecināties arī novērotājiem no Latvijā reģistrētajām politiskajām partijām. Novērotājiem iepriekš vēlēšanu komisijai nav jāpiesakās, taču, lai viņiem atļautu sekot balsošanas gaitai, vēlēšanu iecirknī jāuzrāda partijas pilnvarojums un jābūt līdzi arī personu apliecinošiem dokumentiem.

Tautas nobalsošana būs notikusi, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita jeb 453730 vēlētāju. Likumi būs atcelti tautas nobalsošanā, ja vairāk nekā puse no balsotājiem atbalstīs likumu atcelšanu.

Tautas nobalsošana ir jārīko, jo parakstu vākšanā, kas ilga no 3.aprīļa līdz 2.maijam, likumu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodošanu tautas nobalsošanai atbalstīja 14 procenti jeb vairāk nekā 1/10 daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita.

Lai vēlētājiem būtu vieglāk orientēties tautas nobalsošanas būtībā, kopš vakardienas Centrālajā vēlēšanu komisijā Rīgā darbojas bezmaksas tālrunis – 7049999. Informāciju var saņemt arī Liepājas pilsētas Vēlēšanu komisijā, tālrunis 63407400.

Liepājas pilsētas vēlēšanu iecirkņi

221. 3.pamatskola, Lazaretes ielā 8;
222. A.Puškina 2.vidusskola, Liedaga ielā 5;
223. pilsētas Bērnu nams, Labraga ielā 11;
224. 48.arodvidusskola, Ventspils ielā 51;
225. 15.vidusskola, O.Kalpaka ielā 96;
226. 7.vidusskola, Celmu ielā 6;
227. Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskola, Rīgas ielā 50;
228. Reģionālā slimnīca, Slimnīcas ielā 25;
229. 1.ģimnāzija, Ausekļa iela 9;
230. J.Čakstes 10.vidusskola, Alejas ielā 16;
231. Pedagoģijas akadēmija, Lielā ielā 14;
232. Latviešu biedrības nams, Rožu laukumā 5/6;
233. 8.vidusskola, Dunikas ielā 9/11;
234. 31.arodskola, K.Ukstiņa ielā17/23;
235. Raiņa 6.vidusskola, Ganību ielā 106;
236. Ezerkrasta sākumskola, Lauku ielā 54;
237. 8.vidusskola, Dunikas ielā 9/11;
238. A.Puškina 2.vidusskola, Liedaga ielā 5;
239. Latviešu biedrības nams, Rožu laukumā 5/6;
240. pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”, Dārza ielā 42.

Vai vēlamies paši vēlēt prezidentu?

Kopš 18.jūnija arī Liepājā norit parakstu vākšana, lai ierosinātu tautas nobalsošanu par to, ka ar Satversmi tiktu noteikts, lai tautai pašai būtu tiesības vēlēt savas valsts prezidentu, kā tas ir daudzviet pasaulē. Tā sākusies pēc Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 39.ārkārtas kongresa lēmuma sākt notariāli apstiprinātu parakstu vākšanu referendumam par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešanu Latvijā. Šī partija uzskata, ka ir nepieņemami, ka tautai svarīgus jautājumus izlemj tikai valdošā koalīcija, ka tautas viedoklis tiek ignorēts. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ, uzskata sociāldemokrāti, kad toreizējā valdošā elite nespēja savā starpā vienoties par gana labu šā amata kandidātu, Valsts prezidenta amatā tikai ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga, kura ātri kļuva par visas tautas prezidenti, kas kalpoja tautai, nevis politiskajai elitei. Tautas vēlēts prezidents, uzskata referenduma rosinātāji, savus pienākumus varētu pildīt ar lielāku pārliecību, būtu daudz brīvāks un atbildīgs visas tautas priekšā.

Lai notiktu tautas nobalsošana par ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, grozījumu projekts jāparaksta ne mazāk kā 10000 balsstiesīgo vēlētāju.

Parakstīties bez maksas par tautas vēlētu Valsts prezidentu Liepājā iespējams Kurzemes Apgabaltiesas zvērināta notāra Larisas Medvedevas birojā Liepājā, Pasta ielā 28 (2.stāvs) – pirmdienās un otrdienās no pulksten 9 līdz 15, trešdienās no pulksten 8 līdz 15, ceturtdienās un piektdienās no pulksten 10 līdz 17, katra mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā no pulksten 9 līdz 12. Lai parakstītos, nepieciešama Latvijas pilsoņa pase.

Līdzšinējā vēlētāju aktivitāte gan neliecina, ka liepājnieki īpaši vēlētos uzņemties atbildību par to, kāds Valsts prezidents nākamreiz būs pie valsts stūres. Līdz vakardienai bija parakstījušies tikai 50 vēlētāju.

Vai tauta pati balsos arī par pensijām?

Vairākas informācijas aģentūras izplatījušas ziņu, ka šonedēļ uzsākšot vēl vienu parakstu vākšanu. Tās mērķis panākt Valsts pensiju likuma grozījumus, kas noteiktu, ka valsts minimālajai pensijai jābūt 135 latiem mēnesī. Parakstu vākšanas iniciatoru darba grupas loceklis Jānis Kleinbergs pastāstīja, ka darba grupā ietilpst visi tie cilvēki, kas vēlas mainīt to, ka pensijas Latvijā ir zem iztikas minimuma, kas pašlaik ir 130 latu. Darba grupā ir arī cilvēki no Pensionāru un senioru partijas, bet tas nenozīmējot, ka šo parakstu vākšanu organizējot šī partija. Aktīvā parakstu vākšana sākšoties uzreiz pēc svētkiem. Lauku iedzīvotāji varēs parakstīties bāriņtiesās, bet Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāji pie notāriem. Parakstu vākšanas rosinātāji plāno, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, pensijai mēnesī vajadzētu būt135 lati, no 21 līdz 30 gadiem pensijai jābūt 157,70 latu mēnesī, no 31 līdz 40 gadiem – 180 latu, bet, ja apdrošināšanas stāžs ir 41 un vairāk gadu – 202,5 lati mēnesī. Visi šie skaitļi demonstrējot tikai minimālās pensijas apmērus. Šai idejai atbalstu esot solījušas valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas. Tās saviem vēlētājiem apsolīja pirmsvēlēšanu kampaņā, ka, nākot pie varas, nodrošinās pensijas lielumu līdz 200 latiem.

Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze atbildēja, ka no šādas idejas norobežojas. Pensionāru federācija šajā pasākumā neiesaistīšoties. Ja kāda grupa to dara, tad tai arī jāatbild, kas un kā notiek. Aina Verze uzskata, ka referendums nav īstais veids, kā panākt pensiju paaugstināšanu. Ir jābūt izmaiņām likumos, jārēķina, cik valstij naudas. Pensionāru federācija nemitīgi seko, kā veidojas sociālā fonda līdzekļi, cik no tiem var novirzīt pensijām, iesniedz savus priekšlikumus valdībai. Prasība palielināt pensijas visiem uzreiz iztikas minimuma līmenī nav iespējams arī tāpēc, ka tādā gadījumā tiks nonivelēti vienā līmenī gan tie cilvēki, kuri godīgi strādājuši, gan tie, kas slinkojuši. Katrs cilvēks savas pensijas veidošanā ielicis dažādu ieguldījumu.

Liepājas Pensionāru dienas centra vadītāja Astrīda Vērdiņa savukārt informēja, ka Liepājas Pensionāru biedrība vēl šo ideju nav apspriedusi, un tāpēc sīkāk komentēt to nevar.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”