“Burtiski notiek cīņa ar katru puķīti, kas pacēlusies augstāk,” sirdās liepājniece Tatjana. Viņu sadusmo tas, ka Liepājā zālienus ne vien pārmēru izpļaujot, bet pat izraujot ar visām saknēm, savukārt krūmājus pilsētas zaļajās zonās un arī kokus jūras piekrastē izcērtot šķeldai. Pašvaldība gan šādiem apgalvojumiem nepiekrīt, norādot, ka strīdi par šīm tēmām būs vienmēr.

Tatjana jau ilgi dzīvo Ziemeļu priekšpilsētā, Piltenes ielā. Ikdienā dodoties pastaigās ar suni, viņa vēro apkārtējo dabu, saskata tajā pārmaiņas un vaino tajās cilvēku alkatību.

Piemēram, egles pie degvielas uzpildes stacijas Ziemeļu ielas sākumā viņa atceras kopš laika, kad tās iestādītas. Tagad rāda, kā apakšējie zari kokiem apcirsti, tie tādēļ pamazāk sāk kalst un ar laiku aiziet bojā, un tad neatliek nekas cits, kā nozāģēt pavisam. Tāda pati sistemātiska zaru apciršana esot vērojama daudzviet.

Bet pie mājām Piltenes ielā auguši brīnišķīgi ceriņi, palikuši divi šķidri krūmiņi. “Nocirta gandrīz pilnīgi. Kam tie traucēja?”

Tatjana noskaidrojusi, ka uz krūmiem neattiecas tā aizsardzība, kas ir kokiem – tos bez saskaņojuma un atļaujas pilsētā cirst nedrīkst. “Bet krūmi – tie ir ceriņi, baltās akācijas, ievas, mežrozītes…” Liepājniece norāda, ka, piemēram, pļaviņa starp internātskolu un 15. vidusskolu esot faktiski iznīcināta – lieli, kupli krūmi tiekot no sāniem pakāpeniski apcirsti tiktāl, ka paši aiziet bojā. “Un tiek izjaukta zemes ekoloģiskā sistēma – zāle, tāpat koki un krūmi, ir zemes aizsargslānis. Vispirms jau tur dzīvo kukaiņi, bet ja nav kukaiņu, nav arī putnu.”

Turklāt putni zālē vij ligzdas, bet zāles pļaušana gar Karostas kanālu sākusies jau aprīļa sākumā. “Vai tas ir normāli?!” Tatjana jautā. Turklāt viņa novērojusi, ka citviet zāle tiekot izrauta ar visu velēnu, bojājot saknes. Zeme izkalst, zāle ataug mokoši lēni – īpašniekam, kam jāpiesargās no Pašvaldības policijas soda par pārāk garu zāli, tas izdevīgi.

Savukārt tā sauktie simtlatnieki pļaujot vienā gabalā, uzbrūkot katram garākam zāles stiebram, pie reizes paķerot klāt arī krūmus un koku apakšējos zarus.

“Kurzemes Vārds” ne reizi vien uzklausījis iedzīvotājus, kas sacījuši, ka krūmus pilsētā izcērt par daudz. No pilsētvides pazūdot ceriņkrūmi, jasmīni, vilkābeles, kas ziedu laikā priecē, bet pārējā laikā nevienu netraucē.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 6.jūnija numurā.

#kvards-20160606-04#