Otrdien, kad Latvijā prognozēja šoziem aukstāko dienu, “Kurzemes Vārds” devās pētīt, kā spelgonī norit darbs Liepājas ostā, kur jau vairākas dienas pēc kārtas velkonis un vienlaikus arī ledlauzis “Klints” rūpējas, lai kuģu ceļi un piestātnes būtu brīvas no ledus. “Spriežot pēc prognozēm, mums jānoturas vēl tikai šī nedēļa. Pēc tam kļūšot siltāks,” pasmaida Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs.

Otrdien vējš brāzmās sasniedz 14 – 15 metrus sekundē, tomēr Liepājas ostai tas ir labvēlīgs – austrumu virziena pūtiens no krasta salauzto ledu “smuki dzen uz jūras pusi”, skaidro ostas kapteinis. “Liepājai vissliktākais būtu tad, ja ledus būtu arī jūrā un, iegriežoties rietumu vējiem, to dzītu iekšā ostā, pieblietējot vārtus,” viņš pastāsta.

Šoziem šādas situācijas nav bijušas, un arī pie ostas vārtiem ledus netraucē strādāt zemessūcējam “Astra”, kas rūpējas par kuģu kanālu un akvatorijas dziļuma uzturēšanu.

P. Gudkovs norāda, ka piecu, septiņu centimetru biezs ledus kravas kuģiem nav šķērslis, taču, tuvojoties piestātnei, ir jāsamazina ātrums. Bet, ja pie piestātnes ir ledus, tā salaušanai jāpalielina dzinēja jauda, un šajā gadījumā ir risks, ka kuģis var ietriekties piestātnē. Tāpēc, pirms kuģis ienācis ostā, ledu pie piestātnes laikus salauž velkonis, tad kuģim pietauvoties ir krietni vieglāk.

Par ledus laušanu arī šoziem rūpējas gan velkonis “Namejs”, gan “Klints”, kas nesen nosvinēja savu 50 gadu jubileju. “Kuģa “Klints” priekšgala forma ir olveidīga – uzbraucot virsū, tas ledu spiež uz iekšu un lauž. Savukārt “Namejs” vairāk paredzēts velkoņa funkcijai, to mēs izmantojam pie plānāka ledus. Turklāt “Klints” dzinēju jauda ir divas reizes lielāka nekā “Namejam”,” pastāsta ostas kapteinis.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 1. marta numurā.

#kvards-20180301-03#

11Skatīt galeriju