Īpaši straujš ir sīko putekļu daļiņu PM10 kritums, tās nepārsniedz 20 mikrogramus uz kubikmetru, kas atbilst ļoti labas gaisa kvalitātes indeksam.

Gaisa kvalitāte iepriekšējās nedēļas nogalē bija pasliktinājusies Ukrainas austrumos un Krievijas dienvidu daļā notiekošo ugunsgrēku, kā arī smilšu un putekļu daļiņu dēļ, ko no tuksnešainajiem reģioniem atnesa austrumu puses vēji.

“Ir mainījies vēja virziens, lietus bija. Putekļi samazinājušies, un gaisa kvalitāte ir labāka,” stāsta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktors Ruslans Pečulis. Taču prognozēt, vai tā saglabāsies, esot sarežģīti, viss atkarīgs no tā, kā būs ar ugunsgrēkiem un smilšu vētrām.

“Latvijai nav kupols virsū, pastāv iespēja, ka putekļi atgriezīsies,” viņš spriež.

Tā kā sīkās putekļu daļiņas iekļūst elpošanas orgānos, tās īpaši kaitīgas elpceļu un plaušu slimniekiem. Liepājas Reģionālajā slimnīcā pulmonologs neesot novērojis, ka stacionārā vai ambulatorajā aprūpē būtu vērsušies vairāk cilvēku, nekā ierasts, stāsta slimnīcas pārstāve Indra Grase. “Putekļu daļiņu nebija tik daudz, lai plaušu slimniekiem vajadzētu aktīvāk vērsties pēc palīdzības slimnīcā.”

Arī Rucavas novērojumu stacijas dati pagājušajā nedēļā uzrādīja ļoti sliktu gaisa kvalitāti. Rucavas ģimenes ārste Dzidra Trumpika pastāsta, ka pacientiem šobrīd aktuālas ir iesnas un klepus, neziņa par kovidu: “Viss pārējais neinteresē. Lai es pateiktu, ka tagad ir vairāk astmas vai kā tāda, – nē, tā nebija.”