Ar politiskā spēkā “Mūsu partija” atbalstu partija “Saskaņa” nākusi pie varas Daugavpilī, no amata gāžot iepriekšējo mēru Jāni Lāčplēsi no Latgales partijas. Šāds scenārijs “Saskaņai” bija iecerēts arī Liepājā, tomēr vēju pilsētas ilggadējā mēra Ulda Seska cietoksni tai ieņemt neizdevās. 

“”Saskaņai” jāuzvar pašvaldību vēlēšanās, lai pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām nonāktu pie varas Latvijā,” – pērn pavasarī partijas kongresā paziņoja politiskā spēka līderis Nils Ušakovs, norādot, ka vara jāpārņem tajās pašvaldībās, kur vēl tās nav, – Daugavpilī, Jūrmalā, Liepājā, savukārt citur jānostiprina savas pozīcijas.

Varas pārņemšanai šajās pilsētās “Saskaņa” deleģēja trīs savus Saeimas deputātus. Andrejs Elksniņš iesaistījās cīņā par mēra krēslu Daugavpilī, Valērijs Agešins devās karagājienā uz dzimto Liepāju, bet  Ņikita Ņikiforovs kā saraksta līderis kandidēja Jūrmalā.

Rezultātā Jūrmalas domē “Saskaņa” izveidoja koalīciju kopā ar Zaļo un zemnieku savienību, Daugavpilī ar “Mūsu partiju”, bet Liepājā tā strādās opozīcijā. Lai gan pirms vēlēšanām V. Agešina ambīcijas bija lielas un viņš tās nemaz neslēpa. Esot izveidota spēcīgākā komanda visā “Saskaņas” vēstures laikā Liepājā – “gaiši cilvēki ar nevainojamu reputāciju”. “Pirmā vieta – 51 procents!” – aprīlī, prezentējot savu komandu Liepājā, par “Saskaņas” uzvaru pašapzinīgi pasteidzās paziņot nu jau bijušais parlamentārietis.

Iespējams, šādu pārliecību V. Agešinam deva sagatavotā priekšvēlēšanas kampaņa, kas daudzu liepājnieku vērtējumā bija pārāk uzbāzīga, pat agresīva. Formāli partijas aktivitātes izpaudās ar daudzviet pilsētā izvietotām aģitācijas teltīm un aģitatoru grupām, kas īstenoja daudzās pasaules valstīs praktizēto paņēmienu “no durvīm uz durvīm”, apmeklējot un uzrunājot vēlētājus viņu mājokļos. Tomēr neoficiāli “Saskaņas” pēdas bija saskatāmas  arī vērienīgajā melnajā kampaņā, kas bija vērsta gan pret iepriekšējo partijas biedru un Liepājas mēra vietnieku Juriju Hadaroviču, gan arī Uldi Sesku.

Liepājas partija vēlēšanās zaudēja vienu deputāta krēslu, kuru tai atņēma “Saskaņa”, līdzšinējo trīs mandātu vietā iegūstot četrus. U. Sesks uzskata, ka lielā mērā  pie tā vainojama tieši nomelnošanas kampaņa, kāda līdz šim Liepājā nebija piedzīvota. Drīz pēc vēlēšanām Liepājas partija paziņoja, ka šī iemesla dēļ tās biedri nav gatavi kompromisiem ar V. Agešina vadīto “Saskaņu”.

Politikas vērotāji gan spriež, ka, ņemot vērā visas priekšvēlēšanu aktivitātes, kas, visticamāk, prasīja arī ievērojamus finanšu tēriņus, “Saskaņas” rezultāts Liepājā vērtējams kā pieticīgs. Pats V. Agešins gan saka, ka tas ir cienījams. “Saskaņa” bija pārliecināta, ka tai izdosies nonākt pie varas Liepājā, pateicoties sadarbībai ar Latvijas Reģionu apvienību, tomēr LRA deva priekšroku Liepājas partijai.

Tikmēr Daugavpilī domes vadītāja amatā ievēlēts A. Elksniņš, līdz ar to šis politiskais spēks nonācis pie abu Latvijas lielāko pilsētu vadības grožiem. “”Saskaņa” Daugavpilī ļoti nopietni sāka gatavoties vēlēšanām jau pusotru gadu pirms tām. Nevis tiešā veidā, bet gan caur citām rokām iegādājoties Daugavpilī ietekmīgus medijus – laikrakstu “Naš gorod” un portālu “Gorod.lv”.  Propaganda, es pat teiktu, bija diezgan agresīva. Reizēm tā bija pārāk nesmuka – kā sitiens zem jostasvietas, taču tas nospēlēja,” vērtē Daugavpils Universitātes prodekāns Dmitrijs Oļehnovičs.

Kampaņas Daugavpilī un Liepājā bijušas ļoti līdzīgas. Vienīgā atšķirība – Liepājā “Saskaņa” stāstījusi vēlētājiem arī par saviem piedāvājumiem, savukārt Daugavpilī minētais politiskais spēks tikai naski kritizējis konkurentus – nu jau gāzto Lāčplēsi un partijas “Latvijas Krievu savienība” līderi Juriju Zaicevu.

“Manuprāt, pilsētai šī situācija nav visai labvēlīga, jo līdzekļi ieguldīti ļoti nopietni, un ir skaidrs, ka kaut kādā veidā tie būs jāatgūst,” bažīgi par Daugavpils nākotni izsakās D. Oļehnovičs.

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.