Liepājas
oficiālajās peldvietās Veselības inspekcija ūdens kvalitāti šogad pārbauda
divreiz mēnesī – vienu reizi par valsts, otru par pašvaldības līdzekļiem,
informē inspekcijā. Pašlaik rezultāti ir peldētājiem droši. Arī pludmales
festivāli tos, visdrīzāk, neietekmēšot.

“Liepāja grib
Zilo karogu, un tam ir nepieciešamas biežākas pārbaudes,” skaidro
Veselības inspekcijas Kurzemes kontroles nodaļas vadītāja Dace Roze. Valsts
monitoringa programma paredz peldūdens mikrobioloģisko sastāvu pārbaudīt tikai
reizi mēnesī. Inspekcijas higiēnas ārsti noņem paraugus, kurus pēc tam analizē
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta
“BIOR” laboratorijā. Laboratorijā nosaka divus mikrobioloģiskos rādītājus
– E.coli baktēriju jeb zarnu nūjiņu un zarnu enterokoku skaitu.
“Tie arī ir galvenie, kas var radīt risku peldētāju drošībai,”
D. Roze norāda, ka ar šo rādītāju kontroli ir pietiekami. Dažādās vietās
atšķirīgais ūdens ķīmiskais sastāvs peldētājam nekaitēs. Ūdeni kontrolēs līdz
septembra vidum.

Jau rakstīts, ka
Liepājas pludmale šogad nesaņēma starptautisko tīras vides apliecinājumu Zilo
karogu. Programmas nacionālais
koordinators Jānis Ulme iepriekš minēja, ka iemesls varētu būt izmaiņas
statistiskajā formulā, pēc kuras rēķina rezultātus – ja agrāk tika izmantoti
tikai iepriekšējās sezonas dati, tad tagad tiek vērtēti četri pēdējie gadi.
Taču viņš norādīja arī uz iespējamo pludmales festivālu ietekmi – cilvēku
daudz, tualešu nepietiek, ļaudis atvieglojas jūrā.

Lielo pludmales
festivālu ietekme uz stadiona pludmales ūdens kvalitāti nav speciāli pētīta,
informē Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vides veselības
analītiķis Normunds Kadiķis. Tomēr kopš 2009. gada vairākkārt analīzes
ņemtas laika posmā no divām dienām līdz apmēram nedēļai pēc pasākuma beigām, un
tās neesot uzrādījušas fekālo piesārņojumu, rezultāti neesot atšķīrušies no
vasaras mēnešiem tipiskajiem. “Mūsu viedoklis ir, ka festivāliem nav
būtiskas ietekmes,” norāda N. Kadiķis.

Ir bijuši gadi, kad
vētrā uz rīta pusi jūra skalojas bīstami tuvu pārvietojamajām tualetēm, bet tad
tās ir tikušas operatīvi pārvietotas, saka speciālists. “Tāpat čurāšana
jūrā nerada fekālo piesārņojumu, ko ņem par pamatu kvalitātes
novērtējumam.” Viņš skaidro: baktērijas, kas dzīvo cilvēku zarnu traktā un
ar fekālijām nokļūst apkārtējā vidē, ūdenī nevairojas, jo tur tām nav ne
barības vielu, ne nepieciešamās temperatūras. Tās kādu laiku tur uzturas, un
tajā laikā liela piesārņojuma gadījumā gan var inficēties. Taču tad tās
pakāpeniski atmirst. “Tāpēc nevar arī būt situācijas, ka festivāla laikā
radītais kaut nelielais bakterioloģiskais piesārņojums pēc tam ūdenī ir
savairojies,” saka N. Kadiķis.

Ļoti iespējams, ka
piesārņojums uz Liepāju nāk no Lietuvas puses, pieļauj D. Roze.
Mikrobioloģisko ūdens piesārņojumu var radīt ne tikai tualešu satura noplūde
jūrā, bet arī neattīrīti uzņēmumu notekūdeņi, kuģi, arī pār bortu izmestas
zivis, speciāliste min iemeslus.

Liepāja nav
vienīgā, kas starptautiskās komisijas paaugstināto kritēriju dēļ šogad Zilo
karogu zaudējusi, piebilst D. Roze. Tā noticis arī Skandināvijā.