Jāņuzāļu tirdzniecība mūsu pilsētā rit pilnā sparā. Pētertirgus
jau vakar, 22.jūnijā, bija pārvērties zāļu tirgū, pārliecinājās portāls – zāļu
tirgotāji piedāvā pušķus visdažādākajām gaumēm. Tāpat portāls pārliecinājās, ka
aizsargājamos augus nopirkt nav iespējams – zāļu pārdevēji stāsta, ka tie
pļavās paliekot nenoplūkti.

Tuvojoties Jāņiem, dabas sargi atgādina par aizsargājamo
augu saudzēšanu un kriminālatbildību par to plūkšanu un tirgošanu. Plūcot
jāņuzāles un pinot Jāņu vainagus, aizsargājamie augi jāatstāj pļavā, atgādina
Dabas aizsardzības pārvalde.

Aizsargājamo augu sugu sarakstā ir 228 īpaši aizsargājami
ziedaugi un paparžaugi. Tie sarakstā iekļauti dažādu iemeslu dēļ. Piemēram,
dažām orhideju šķirnēm, tostarp smaržīgajām naktsvijolēm, kas zied tiešo Jāņu
laikā, Latvijas skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā,
līdz ziedošam augam paiet gandrīz 20 gadi.

Citām sugām, lai arī nav nepieciešams tik ilgs attīstības
cikls, pēdējā laikā strauji samazinājies augšanai piemēroto vietu platības, vai
arī to dzīvotņu vispār Latvijā ir maz. Šādi augi ir bezdelīgactiņa, zemeņu
āboliņš vai jumstiņu gladiola.

Starp aizsargājamām augu sugām tādas, ar kurām iedzīvotāji
labprāt pušķotu mājas un iepītu vainagos, ir aptuveni 30 līdz 40. Kā viena no
populārākajām ir smaržīgā naktsvijole, populāras ir arī dzegužpirkstītes un
dzegužpuķes.

Dabas sargi atgādina, ka aizsargājamo augu lasīšana,
pirkšana, pārdošana un dzīvotņu postīšana ir administratīvi sodāma. Likumdošanā
noteiktie naudas sodi ir visai bargi – no vairākiem desmitiem līdz pat simtiem
un pat tūkstotim eiro.

Portāls, apsekojis jāņuzāļu tirgotāju piedāvājumu,
pārliecinājās, ka aizliegto augu pušķos nav. Tiem, kuriem pašiem nav laika
pļavā iebrist, iespējams iegādāties gan ozollapu vainagus un dažādus zarus, gan
visplašāko puķu klāstu – margrietiņas, rudzupuķes, lupīnas, dažādas smilgas un
vēl, un vēl…

Zaļumi Liepājā iebraukuši no visdažādākajām vietām – gan
pašu liepājnieku ievesti, gan kalvennieku, ziemupnieku, nīcenieku un citu
novadu ļaužu šurp atvesti.

Mārīte, kura uz Pētertirgu ar jāņuzāļu klēpjiem atbraukusi
no Priekules puses, portālam stāsta, ka visu svētdienas vakaru līdz tumsai
pļavā plūkusi puķes. Viņas piedāvājumā ir gan visdažādākās puķes – ne vien
rudzupuķes un margrietiņas, bet arī pašas dārzā uzplaukušās jāņurozes un
ozollapu vainagi: ”Pinu pati, palīdz arī visi trīs bērni.”

Viņa, taujāta par aizliegtajiem augiem, smej: ”Ja apkārtnes
pļavās pameklētu, arī naktsvijoles un citas aizsargājamās puķes noteikti varētu
atrast. Bet es tās ne meklēju, ne plūcu. Zinu, ko nedrīkst.” Un kā nu ne, ja
šis viņai ne pirmais gads, kad ar jāņuzālēm ierodas Liepājā.

Trīs Liepājas zēni – Pauls un divi Emīli skaidro, ka jāņuzāles
plūkuši Nīcas pusē: ”Kaut arī ar jāņuzālēm mēģinām tirgoties pirmo reizi,
aizsargājamos augus neplūcām. Zinām, ko nedrīkst.”

”Pieprasījums pēc jāņuzālēm ir liels,” atzīst liepājniece
Līga, kurai ir krietna pieredze jāņuzāļu tirgošanā: ”To daru gandrīz ik gadu:
”Dodos pēc puķēm un jāņuzālēm tālu – vēl aiz Priekules. Svētdien tur rosījos
visu vakaru, lai pirmdien jau agri būtu tirgū.” Un piedāvājums viņai plašs – ne
tikai rudzupuķes un margrietiņas, bet arī zvaniņi u.c. ”Visa laba jāņuzāle,”
viņa smej, piebilstot, ka aizsargājamos augus atstāj pļavā: ”Sastapt nākas
bieži – gan naktsvijoles, gan dzegužpuķes.”

Blakus Līgai ozollapu vainagus turpat uz vietas tirgū pin kāds
puisis, kuram pat cepure rotāta ar jāņuzālēm. ”Esmu no Liepājas, bet jāņuzāles
plūcām Medzes pusē. Speciāli svētdienas vakarā braucām turp, jo tur āres
plašākas, puķu vairāk un tās dažādākas,” stāsta Raivis: ”Ikdienā organizējam un
vadām pasākumus, bet šodien, netradicionāli manai nodarbei, esam te. Būtībā to
daru jau otro reizi mūžā, kaut pirmo reizi tā īsti neatceros – biju mazs,
vecāki to darīja.”

Aizliegtos augus Raivis nepiedāvā, pirms došanās pļavā plūkt
jāņuzāles meklējis nepieciešamo informāciju: ”Zinu, ka nedrīkst orhideju
dzimtas augus. Taču dzegužpuķes pļavā satikām gan. Visvairāk pircēji prasa
pīlādža zarus. Misters pīlādzis ir ejošākā persona. Drošības augs. Laikam, ka
citi pārdevēji nepiedāvā, jo mans spainis tūdaļ būs tukšs. Tūdaļ zvanīšu
draudzenei Līgai, lai atved papildinājumu.”

Kāda cita jāņuzāļu tirgotāja no Grobiņas puses portālam
atzina, ka šogad tirdzniecība neejot no rokas: ”Pērk ar katru gadu mazāk. Kurš
nav slinks, tas jau pats piestāj grāvmalā un ieplūc jāņuzāļu pušķi.”

Liepājniece Ārija savukārt tirgo nevis vienkārši jāņuzāles,
bet vārda vistiešākajā nozīmē mākslas darbus – no vārpām un kļavu sēklām
darinātus vainagus, no labības un kļavu lapu rozītēm veidotus pušķus, kas
apsieti ar dabīga materiāla lentām. ”Es jau tikai pie realizēšanas, vainagus un
pušķus veido meita,” pieticīgi bilst Ārijas kundze.

Viņa priecājas gan par to, ka no pircēju puses par
jāņuzālēm, vainagiem un kompozīcijām ir liels pieprasījums, bet arī par to, ka
milzīgu interesi par mūsu Vasaras saulgriežiem un to atribūtiem izrāda
ārzemnieki: ”Nupat pienāca vesela grupa ar skandināviem. Bija sajūsmā.”

63Skatīt galeriju