Izlasot vien nosaukumu “Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultāte”, grūti gūt objektīvu priekšstatu par to, ar ko īsti nodarbojas mūsu pašu augstskolas pasniedzēji un ko galu galā gūst studenti un Liepājas pilsēta. Informācijas tehnoloģiju jomā, runājot par izglītības piedāvājumu, laužas jauni spēlētāji, taču zinātnē un pētniecībā balstītas studijas patiesībā ir tikai Liepājas Universitātē.

Viena lieta ir ar integrāļiem pierakstīt pilnu lapu, bet pavisam cita, kā integrēt šīs teorētiskās zināšanas praksē. Tieši šo ceļu iet Liepājas Universitāte ar savu tehnisko aprīkojumu. Ne katrs zina, ka LiepU pieder, piemēram, Baltijā lielākā viļņu vanna, kurā var ģenerēt viļņus un pētīt dažādus enerģijas ieguves rīkus, vai jaudīgākais Kurzemē impulsu lāzers, vai, teiksim, plāno kārtiņu ieguves aparatūra, kas maksā ceturtdaļmiljonu eiro, kā arī jaunākā grafēna (ogleklis viena atoma biezumā) ieguves iekārta.

Lai uzzinātu vairāk, iztaujājām Dabas un inženierzinātņu fakultātes dekāni Anitu Jansoni un Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta direktoru Uldi Žaimi. Viņi ir arī šī institūta vadošie pētnieki.

Liepāja – laba vieta IT speciālistiem

“Tuvākais mērķis ir veidot Liepāju kā tehnoloģiju pilsētu,” saka Anita Jansone. “Un, lai tas notiktu, ir vajadzīgas trīs sastāvdaļas – vieta, kur izglītoties, vieta, kur strādāt, un vieta, kur dzīvot, proti, universitāte, uzņēmums, pašvaldība. Liepājas dome jau vairākus gadus ir iesaistīta jauno speciālistu sagatavošanā, atbalstot mūsu universitāti, un ir iespēja uzaicināt speciālistus un organizēt meistarklases. Tas ir loģiski un saprātīgi, jo Liepājā ir daudz IT uzņēmumu, arī ar starptautisku mērogu, kuros strādā mūsu studenti un absolventi. Svarīga ir universitātes sadarbība ar šiem uzņēmumiem – tie mums palīdz veidot jaunās programmas, piedalās meistarklasēs, dod prakses vietas mūsu studentiem. Liepāja ir laba vieta, lai šeit strādātu IT speciālisti. Vajag jauniešus aicināt uz Liepāju, viņi var palikt, strādāt, veidot ģimeni, savu sociālo dzīvi. Ja mēs runājam par studijām, mēs strādājam starpdisciplinārās komandās. Ko tas nozīmē? Strādājam pie tehnoloģiskajiem projektiem, bet tajos iesaistās, piemēram, arī vides studenti. Un kopīgi izstrādājam risinājumu kādai vides problēmai.”

Uldis Žaimis turpina: “Mēs liekam kopā vairākos projektos studentus no dažādām jomām. Ir arī vides virziens, kurā gatavojam vides inženierus. Varam palepoties ar lieliskiem projektiem. Pamatdoma: projekts tiek izstrādāts vides jomā, bet izmantojot IT metodes. Piemēram, esam izveidojuši inovatīvu plūsmas ģeneratoru, kas ražo elektrību ūdens plūsmā. Propellers ūdenī šodien nav fundamentāls izgudrojums, bet veids, kā mēs to ielikām plūsmā un kā mēs to izmantojam optimālai darbībai, ir inovatīvs. Datu uzskaitei un uzkrāšanai tiek izmantotas tās zināšanas, kas ir IT studentu rīcībā, apgūstot lietu internetu, datu apstrādi un datu analīzi.”

“Vēl viens ļoti interesants projekts ir mūsu izstrādātais laivas modelis, un mēs pavasarī iniciējām domu, ka laivu varētu izmantot Liepājas SEZ pārvalde. Nodemonstrējām ideju, guvām atbalstu. Tas ir laivas modelis, kurš tiek vadīts pēc GPS koordinātēm – datorā kartē uzzīmējam, kur tam jābrauc, ieslēdzam slēdzīti, un laiva dodas ceļā. Un, kas ir ne mazsvarīgi, atgriežas arī atpakaļ. Laiva nolasa datus atkarībā no tā, kādi sensori ir uzstādīti. Šobrīd mums jau ir temperatūru kartējums Liepājas ezerā ik pa 20 centimetriem no augšas līdz apakšai. Mēs jau varam uztaisīt temperatūru sadalījumu, piemēram, varam atrast aukstos avotus. Ir pasūtīti arī cita veida sensori. Ir saņemts, piemēram, izšķīdušā skābekļa sensors. Vides cilvēki, izrādās, no Golodova dambja nodala to ezera daļu, kur ūdens mainās, un to daļu, kur ir pilnīgi cita zemūdens pasaule, un viņiem par šāda veida pētījumiem ar mūsu kuģīti ir interese. Plānojam izgatavot ezera dibena karti, tas pats attiecas uz kanālu, uz ostas akvatoriju, un, protams, mēs meklēsim pirātu nogremdētās lādes ar zeltu,” pasmaidot saka U. Žaimis.

Un projektā esot vēl arī maza vadāma zemūdenīte ar kameru, apgaismojumu. Nākotnē, iespējams, zemūdens pasaules izpēte varētu būt interesanta ne tikai vides speciālistiem un ostas apsaimniekotājiem, bet arī, piemēram, policijai un citiem, kam dažkārt var rasties vajadzība kaut ko meklēt zem ūdens.

Pieprasīti darba tirgū

Mūsu augstskola, mērķtiecīgi strādājot, šeit radījusi vidi, kurā attīstās IT joma. LiepU beidzēji ir vadošos amatos visos IT uzņēmumos šajā reģionā. Turklāt šī joma iet kopsolī ar pētniecību Liepājas Universitātē – vienīgo pētniecības institūciju Kurzemē. Ir izveidots Digitālo inovāciju parks, kas apvieno klasterī Liepājas IT nozares uzņēmumus. Kas tajos darbojas? LiepU absolventi un studenti.

Anita Jansone stāsta, ka izglītības klasika ir programmēšanas inženieri, kurus LiepU gatavo jau vairāk nekā 20 gadus. Tie ir visi IT uzņēmumi, kuros nepieciešami programmētāji, sistēmu analītiķi, testētāji.

“Kāpēc šie uzņēmumi Liepājā ir?” jautā A. Jansone. Un atbild: “Tāpēc, ka mēs gatavojam speciālistus. Piemēram, mums ir ļoti laba sadarbība ar programmatūras testēšanas kompāniju “TestDevLab”. Jau otro gadu testēšanas nodarbības tiek organizētas pie viņiem. Jo viņu rīcībā ir jaunākās tehnoloģijas. Tā ir pareiza pieeja no studentu izglītošanas viedokļa. Inovatīvs uzņēmums “Giraffe360” izstrādājis pats savu tehnoloģiju, kas filmē telpu 360 grādos un pēc tam veido virtuālās tūres. Viņiem ir nepieciešami programmētāji, inženieri, kas izstrādā šo iekārtu, uztur, pilnveido. Šādus speciālistus mēs gatavojam. Uzņēmums savukārt nāk pie mums, lai pasniegtu meistarklases.

Sadarbībā ar uzņēmumu “Trelleborg Wheel Systems Liepaja” izstrādājam četrus projektus. Tie ir saistīti ar mājaslapu, kuru viņi vēlējās papildināt ar iespēju pieteikties vakancēm ar saziņas un apziņošanas sistēmu, diviem projektiem, kas pilnveido uzņēmuma iekšējos pasūtījumus, loģistikas un komunikācijas procesus, un ceturto, kas ir pilnīgi atšķirīgs no šiem klasiskajiem. Tā ir aprēķinu programma, lai izrēķinātu, kā efektīvāk uz viena materiāla daudzuma izgriezt konkrētu formu (detaļu).

Ar Liepājas Valsts tehnikumu mēs sadarbojamies mācībspēku slodžu sadalījuma datorizētas sistēmas izveidē, kāda Latvijā vēl nav izveidota. Tie ir reāli projekti, pie kuriem strādā otrā kursa studenti. Tās ir praksē balstītas studijas. Un 90 procenti no mūsu studentiem jau ir strādājoši, bet maģistri – simtprocentīgi strādājoši,” uzsver A. Jansone.

“Pēc mūsu mehatronikas inženieriem savukārt ir ļoti liela interese praktiski no visiem SEZ uzņēmumiem, piemēram, metālapstrādes grandiem Liepājā. Laba sadarbība izveidojusies, piemēram, ar lietu interneta tehnoloģijas uzņēmumu “Inpass”, saka U. Žaimis. “Mūsu beidzēji nepieciešami dažādās jomās kā speciālisti, piemēram, datu ieguvē gan uzņēmumā “Latvijas Valsts meži”, gan “Latvijas dzelzceļā”, gan būvniecības nozarē, gan citviet. Mūsu studentu mācību noslēguma darbi ir bijuši saistīti ar praktisku pielietojumu, piemēram, droniem, robotiem, attēlu atpazīšanu, dažādām automatizētām datu ieguves, apstrādes un analīzes sistēmām.”