Konferences divās dienās teju simts pētnieki un interesenti runāja par literatūru laikaposmos no padomju literatūras līdz mūsdienām, pievērsās filozofijas jautājumiem, runāja par literatūras tulkojumiem un digitālajiem resursiem, vēsta Liepājas Universitātes pārstāve Simona Laiveniece.

Nozīmīga vieta tika atvēlēta pētījumiem teātra jomā, runājot gan par pandēmijas ietekmi uz radošo procesu – kā izmainās domāšana un kā tas ietekmē radošo procesu, gan analizējot teātru iestudējumus, gan jaunu formu meklējumus pandēmijas laikā.

Vieta bija atvēlēta sarunai par Liepājas kultūras vēstures un lietuviešu kultūras pētniecību.

Konferences pirmajā dienā notika seminārs ”Humanitāro zinātņu digitālo resursu plašāka izmantojuma iespējas”, kurš noslēdzās ar diskusiju, par kuru pētniece Sanita Reinsone izteicās: ”Šī ir neformāla diskusija ideju ģenerēšanai, mēģinājums iziet no šaura pētniecības lauka un iespēja palūkoties plašāk.”

Seminārā pētnieki tika iepazīstināti ar digitalizētiem valodas resursiem un to izmantošanas iespējām – sākot no latviešu folkloras krātuves arhīva līdz informācijai par Latgales virtuālā muzeja iespējām.

Diskusijas vadītājs Valts Ernštreits uzsvēra: ”Pētniecība var būt aizraujoša un interesanta. Robeža ir tikai mūsu fantāzija, bet saruna šodien par to, ko darīt, lai digitālie resursi būtu labāk pieejami.”

Latvijas Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, savukārt, dalījās domām, kā šī tēma iekļaujas Latvijas kultūrpolitikā.

Konference noslēdzās ar diskusiju ”Teātris tekstā: robežu pārstatīšana”, kurā lieratūrzinātniece Zanda Gūtmane, teātra zinātniece Vēsma Lēvalde, režisors Dmitrijs Petrenko, režisore un teātra teorētiķe Zane Kreicberga un dramaturģe Rasa Bugavičūte-Pēce runāja par tradicionālām un jaunām metodēm teātra mākslā, meklēja žanru robežas un diskutēja par terminoloģiju un digitalizāciju.