Mašīna bija novietota pie pašas veikala ieejas, bet sievietes nopirkto preci no auto kāds paņēma pāris minūšu laikā.

”Es saprotu, tā mana vaina, ka tā notika, jo neaizslēdzu auto. Tovakar bija sals, slēdzene mēdz aizsalt, bet nebiju nopirkusi tam vajadzīgo aerosolu. Domāju, ieskriešu veikalā un tūlīt būšu ārā.

Tikai aizbraucot mājās, konstatēju, ka citā veikalā nopirktās kaķu barības mašīnā nav.

Uz aizmugurējā sēdekļa arī bija divi iepirkumu maisi, taču tos tumsā nevarēja ieraudzīt, iespējams, tādēļ tos nepaņēma, bet no veikala apgaismojuma priekšējo sēdekli gan var labi saskatīt,” situāciju apraksta sieviete.

Uzzinājusi, ka novērošanas kameras ir uz ielas pusi, bet uz autostāvvietas nav, sievietei liekas dīvaini – pats pilsētas centrs taču! Viņa uzskata, ka kāds ir noskatījies vai pārbaudījis, ka auto nav aizslēgts, lai gan uz ielas tobrīd nevienu cilvēku nav ievērojusi – tas bijis ap pulksten 21 vakarā.

Valsts policijā par novērošanas kameru jautājumu lika vērsties pašvaldībā, savukārt pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālisti – pie Pašvaldības policijas.

”Izvietot kameras visā pilsētā diemžēl nav iespējams.

Mēs paši labi apzināmies, kuras ir tās kritiskās vietas, kur būtu nepieciešama video novērošana. Un piekrītam, ka Pētertirgus un tā apkārtne ir viena no tām vietām, kur tas būtu vajadzīgs.

Taču tas, ko var darīt Pašvaldības policija, ir tikai dot ieteikumus pašvaldībai par to, kur šādas kameras būtu nepieciešamas. Šos ieteikumus jau esam snieguši un turpinām to darīt, lai video novērošana aptver pēc iespējas plašāku pilsētas teritoriju,” laikrakstam pastāsta Liepājas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elva Lubāne.

Par to, kā tiek izvērtēts, kur un kā izvietotas kameras pilsētvidē, iespējams, ir vērts vēl pakonsultēties Komunālajā pārvaldē vai pie Liepājas domes izpilddirektora, iesaka policijas pārstāve.

Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls uzsvēra, ka kameras ir drošības jautājums un par to, kur tās nepieciešamas, atbildīga ir policija, skaidrojot, ka pārvalde rūpējas par to, lai kameras vajadzīgajās vietās būtu – nodrošina to esamību un tehnisko nodrošinājumu.

”Policijai ir jāzina, kur un ko viņi grib kamerās redzēt. Tādēļ, ja kur vajag kameras, policijai jāvēršas pie pašvaldības, lai to var risināt,” viņš piebilst, norādot, ka pašvaldība dod naudu kamerām un nodrošina infrastruktūru, bet policija savukārt ar tām veic savas funkcijas.

A. Štāls piebilst, ka uzņēmumi, veikali un citas publiskas iestādes arī nodrošina kameras, šādā situācijā tas var noderēt, lai savilktu informāciju kopā – ierakstos ieraudzīt šo cilvēku un pārbaudīt, kur viņš gājis un ko darījis.

”Taču tā saucamie sliktie zēni, iespējams, pirms ko dara, pavēro, kāds ir kameru izvietojums un leņķis, uz kurieni tās pavērstas,”

pauž Komunālās pārvaldes pārstāvis.

”Transportlīdzeklis jānovieto drošā vietā, vienmēr jāaizslēdz durvis, automašīna jāaprīko ar signalizāciju, un transportlīdzeklī nevajag atstāt mantas!” uzsver E. Lubāne.

2021. gadā 21% zādzību no mašīnām notikušas tieši no neaizslēgtiem auto, vēsta Valsts policija, atgādinot, ka mašīna nav seifs!

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 8% cilvēku ne vienmēr aizslēdz auto, 67% vienmēr rūpējas par to, lai auto salonā nebūtu redzamas kādas mantas, kā arī, redzot aizdomīgas darbības gar paša vai cita auto, 48% par to paziņo auto īpašniekam, 46% – policijai, bet 4% nofilmē to un ievieto sociālajos tīklos.

UZZIŅAI

Visvairāk zagto mantu tops no neaizslēgtiem auto 2021. gadā

• Naudas maki.
• Celtniecības instrumenti.
• Portatīvie datori.
• Rokas somiņas.
• Tāpat nozagtas navigācijas ierīces, zvejas piederumi, rotaslietas.

Avots: VP

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.