VSIA “Piejūras slimnīca” notikusī sapulce viesa tikai nelielu skaidrību par to, kā tiks reorganizēts iestādes darbs un kā turpmāk strādās slimnīcas Onkoloģiskā un Psihiatriskā klīnika. Lai arī nosaukti pirmie pārmaiņu datumi un konkrēti scenāriji, viss nav tik viennozīmīgi, jo reorganizācijas process vēl ir tikai sācies, un, kā komentēja Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks, “šeit katru dienu kaut kas mainās”.

Neārstē, bet tikai pieskata?

Emocijas sanāksmē bija sakāpinātas, daudzi darbinieki uztraucās, vai viņiem nemazināsies ienākumi, vai viņiem vispār vēl būs darbs Liepājā. Netrūka pārmetumu slimnīcas vadībai no ministrijas puses, kā arī kritikas par valsts attieksmi no darbinieku puses.

Viens no emocionālākajiem brīžiem sapulcē bija saistībā ar Psihiatriskās klīnikas turpmākā darba scenāriju, proti, plānoto apvienošanu ar citu valsts SIA “Slimnīca Ģintermuiža””, kas atrodas Jelgavā.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc šāda ideja radusies, Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško sacīja, ka pēc dažādu organizāciju vērtējuma Liepājā esot nevis ārstniecības iestāde, bet gan pieskatīšanas vieta. Un par trūkumiem darbinieki paši labi zinot, taču tos esot jāapspriež citā auditorijā.

Uz šādiem pārmetumiem asi reaģēja “Piejūras slimnīcas” valdes priekšsēdētājs Aigars Puks, kurš skaļi sacīja:

“Pietiek! Es neļaušu nomelnot savus darbiniekus! Varat nomelnot mani, bet šos speciālistus es aizstāvēšu. Neticu tiesībsarga lēmumam, tie ir safabricēti materiāli, jo līdz šim viņa spriedumi par mūsu slimnīcu bija pozitīvi.”

Vēlāk “Kurzemes Vārdam” D. Mūrmane-Umbraško norādīja uz dažādiem Psihiatriskajā klīnikā konstatētiem trūkumiem: “Visā psihiatrijā virzāmies uz vienotu pacientu aprūpes modeli, komandas aprūpi un farmakoloģiskās ārstēšanas mazināšanu. Ministrija no “Piejūras slimnīcas” vadības sagaidīja aktīvāku virzību uz šādu modeli.

Diemžēl slimnīca vairāk nekā gada laikā nevarēja ministrijai apliecināt spēju uzsākt šo jauno pieeju, tāpat jāņem vērā arī citu institūciju – Veselības inspekcijas, Tiesībsarga biroja – secinājumi.

Līdz ar to lēmums par slimnīcu apvienošanu ir līdzeklis, kā aprūpē ieviest vēlamās pārmaiņas.” Viņa norādīja, ka arī tiesībsarga pārmetumu pamatā ir novērojumi, ka Liepājā sniegtā palīdzība nav pietiekami centrēta uz pacientu (izmanto vairāk medikamentozo terapiju, nevis citas metodes, piesaistot vajadzīgos speciālistus).

Bērnu nodaļas vairs nav

Sazinoties ar tiesībsargu, noskaidrojām, ka pērn iestādē tiešām konstatēti rupji pārkāpumi. Tiesībsarga biroja Prevencijas daļas vadītāja Liene Namniece skaidroja: “2018. gada 3.maijā Tiesībsarga biroja darbinieki un Tiesībsarga biroja eksperts, sertificēts bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs veica iepriekš nesaskaņotu vizīti VSIA “Piejūras slimnīca”, kas sniedz stacionāra psihiatrisko palīdzību bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Vizītes laikā tika konstatēti rupji ārstniecības jomu regulējošu normatīvo aktu pārkāpumi, kā arī būtiski bērnu tiesību pārkāpumi, kas rada apdraudējumu bērnu veselībai un dzīvībai.

Par “Piejūras slimnīcas” būtiskākajiem pārkāpumiem, kuri prasa nekavējošu rīcību, 2018. gada 25. maijā tika informēta Veselības inspekcija un Veselības ministrija.”

Akārtotu vizīti Psihiatriskajā klīnikā Tiesībsarga biroja pārstāvji veica 2019. gada 13.jūnijā, lai pārbaudītu sniegto rekomendāciju izpildi. Tiesībsarga biroja komanda iepazinās ar “Piejūras slimnīcā” stacionēto nepilngadīgo pacientu medicīnisko dokumentāciju, kā arī veica pārrunas ar personālu un pacientiem.

Pārbaudītāji konstatēja, ka slimnīcā ir veikti vairāki uzlabojumi, ņemot vērā iepriekš izteiktās rekomendācijas. Viņi tika informēti, ka sakarā ar to, ka ilgstoši nav izdevies atrisināt bērnu psihiatra pieejamību stacionāra pacientiem, 28.maijā “Piejūras slimnīcas” valde lēmusi par psihiatrijas profila bērnu stacionāro gultu likvidēšanu no 1. augusta.

“Bērnu psihiatrijas nodaļā tobrīd atradās trīs nepilngadīgi pacienti,” norādīja L. Namniece. Tagad Liepājā nepilngadīgiem pacientiem tiek nodrošināti tikai ambulatori psihiatra pakalpojumi. “Lēmums par bērnu psihiatrijas nodaļas darbības pārtraukšanu, tiesībsarga ieskatā, vērtējams kā pamatots,” piebilda L. Namniece.

Tātad no tiesībsarga viedokļa “Piejūras slimnīcā” konstatētie pārkāpumi ir novērsti, un nav pamata spekulācijām, ka šeit notiktu kas likumiski vai ētiski apšaubāms, kā sapulcē lika noprast Veselības ministrijas pārstāve.

Arī “Piejūras slimnīcas” Psihiatrijas klīnikas vadītāja Evija Siliņa vēlāk “Kurzemes Vārdam” norādīja, ka tiesībsargs ilgus gadus pēc kontrolēm izteicis pozitīvu atzinumu par Liepājas klīnikas darbu.

“Bija daži aizrādījumi, kurus novērsām. Acīmredzot Ainažos notikušais pavēra citu skatījumu uz psihiatriju. Īpaši uz bērnu psihiatriju. Šādu atzinumu mūsu klīnika nebija saņēmusi nekad. Es nevaru piekrist, ka mēs savus pacientus izolējam, spīdzinām un nozāļojam. Strādājam pēc labākās sirdsapziņas,” viņa teica.

Puku nomainīs Bērziņš

D. Mūrmane-Umbraško pēc sapulces “Kurzemes Vārdam” uzsvēra, ka bez psihiatriskās palīdzības Kurzemes reģions noteikti nepaliks.

“Šajā slimnīcā ir pietiekami daudz vājo vietu, lai gan jāsaka, ka Latvijā nav tādu slimnīcu, kur vājo vietu nebūtu vispār. Dažādu iemeslu dēļ tai nav izdevies piesaistīt nepieciešamos speciālistus. “Ģintermuižā” šajā ziņā trūkumu nav, tā ir soli priekšā Liepājai.

Kā notiks ārstu plūsma starp pilsētām, šodien vēl nezinām. Tas ir kopā veicams darbs, ko darīsim nākamajos sešos mēnešos. Vienosimies, kādā veidā “Ģintermuiža” var atbalstīt Liepājā strādājošo kolektīvu, un noteiksim, kas ir tās jomas, kuras mēs no valsts puses varētu finansēt, jo ir skaidrs, ka šīs reformas prasīs finanšu ieguldījumus. Ministru kabinetā pagaidām ir pieņemts konceptuāls lēmums par reorganizāciju, bet mums vēl ir laiks, lai apsvērtu visus plusus un mīnusus un pieņemtu konkrētus lēmumus. Šis lēmums kaut kā var mainīties, bet reorganizācija noteikti būs,” viņa sacīja.

Valsts sekretāre paskaidroja, ka pārmaiņas gaida arī slimnīcas vadību, jo drīz beigsies līgumattiecības ar A. Puku, un tās netikšot pagarinātas.

Viņa pieļāva, ka valdes priekšsēdētāja vietu ieņems “Ģintermuižas” vadītājs Artūrs Bērziņš (tas bija viens no iemesliem viņa klātbūtnei sanāksmē). Par to, kas vadīs Psihiatrisko klīniku vai, precīzāk, tās filiāli Liepājā, vēl neesot skaidrības.

Tikšot vērtēts, vai tā būs daktere Siliņa, bet jebkurā gadījumā valdē viņa strādās kopā ar “Ģintermuižas” pārstāvjiem, lai abas iestādes varētu virzīties uz sadarbību.

“Visi esošie pacienti turpinās ārstēties šeit, personāls strādās šeit. Jelgava palīdzēs Liepājai, sniedzot atbalstu personālam,” norādīja D. Mūrmane-Umbraško, atgādinot, ka tas nepieciešams tāpēc, ka Liepājā klīnika netika galā ar saviem pienākumiem.

Mēģinās atrast kopīgo

E. Siliņa savukārt atzina, ka ministrijas lēmums tiek pamatots ar pacientu interesēm, tomēr neskaidrību netrūkst. “Kā atbalsts personālam tiks nodrošināts, ņemot vērā attālumu? Diez vai kāds ārsts katru dienu brauks uz Liepāju no Jelgavas, kaut gan ārstu skaits mums patiešām ir nepietiekams, it īpaši bērnu psihiatrijā,” viņa neslēpa.

Toties Liepājā ir attīstīts rehabilitācijas pakalpojums. “Šī ir specifiska ārstniecības iestāde, mēs esam spiesti ārstēt pacientus arī piespiedu kārtā saskaņā ar “Ārstniecības likumu” un tā normām.

Pat ja no malas izskatās savādāk, mēs nevis spīdzinām, bet ārstējam. Ir situācijas, kad izolēšana, ierobežošana un medikamentu lietošana pret pacienta gribu ir nepieciešama,” viņa savukārt komentēja pret iestādi vērstos pārmetumus.

Bet “Ģintermuižas” vadītājs Artūrs Bērziņš, kuram personāls sapulcē vaicāja, kā viņš redz slimnīcu apvienošanu, sacīja: “Ir jāliek galvas kopā, lai apvienošanos risinātu sekmīgi. Esam gatavi palīdzēt ar visu, kas nepieciešams. Iespējams, reizi nedēļā sūtīsim uz Liepāju savus speciālistus.”

Arī “Kurzemes Vārdam” viņš uzsvēra, ka cer atrast abu slimnīcu darbā vienojošo, nevis šķeļošo. “Mūsu slimnīca Jelgavā šobrīd ir labi novērtēta, ir piesaistīti vairāk nekā 10 rezidenti, arī jaunie ārsti. Šobrīd notiek pārmaiņas strukturālā ziņā, tāpat strādājam pie pārmaiņām, kas orientētas tieši uz pacientiem. Ja Liepājas slimnīcai liksies, ka tas šeit nav vajadzīgs, mēs savu gribu neuzspiedīsim,” viņš norādīja, aicinot kolēģus braukt ciemos uz Jelgavu un apskatīties, kā darbs notiek tur.

“Noteikti Liepājas speciālisti paši zina, kā novērst daudzas problēmas, bet, ja ir nepieciešama mūsu palīdzība, esam gatavi sniegt padomu. Esmu drošs, ka spēsim tikt galā ar problēmām, lai arī kādas tās būtu,” teica A. Bērziņš.

Pēc pusgada viss vienuviet

Gan darbiniekiem sapulcē, gan pēc tam medijiem D. Mūrmane-Umbraško norādīja, ka jautājums par Onkoloģiskās klīnikas reorganizēšanu jau ir pieņemts.

“Tā kā “Piejūras slimnīcā” nav veikts ieguldījums onkoloģijas attīstībā, bet onkoloģija ir attīstīta Liepājas Reģionālajā slimnīcā, turklāt ņemot vērā pilsētas apmērus, pilnīgi noteikti var iztikt ar vienu ārstniecības iestādi.

Tāpēc pieņemts lēmums par onkoloģiskās ārstēšanas pakāpenisku pāreju tikai uz LRS,” skaidroja ministrijas pārstāve.

Tāpēc ar nākamā gada 1.janvāri “Piejūras slimnīcā” vairs netiks sniegti stacionārie pakalpojumi, kā arī pacientiem šeit vairs netiks nodrošināta ķīmijterapija. Šos pakalpojumus turpmāk sniegs Liepājas Reģionālā slimnīca, bet, tā kā ambulatoros pakalpojums tur visiem uzreiz nav iespējams nodrošināt, tad pilnīga pāreja varētu notikt līdz 1. jūlijam, norādīja D. Mūrmane-Umbraško.

“Ņemot vērā ārstējamo skaitu, pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka LRS tiks galā ar visiem pacientiem. Strika kungs ir apliecinājis, ka neesot problēmu nodrošināt pienācīgu aprūpi visiem pacientiem,” viņa apgalvoja.

Sapulcē darbinieki vaicāja, ko darīs ar klīnikai iepirktajām iekārtām. Uz to ministrijas pārstāve norādīja, ka tas vēl nav izdomāts. “Tas ir jautājums, ko izskatīs valde,” sapulcē sacīja valsts sekretāre.

Visus darbā nepaturēs

“Esam konsultējušies ar ekspertiem, un esam pārliecināti, ka pacientiem tā būs labāk. Tas ir pierādījies – jo vairāk manipulāciju, jo lielāka kvalitāte. Par darbiniekiem runājot, slimnīcas vadītājs apgalvo, ka pilnīgi noteikti ir cilvēku resurss, kas LRS būtu vēl vajadzīgs, bet visiem, iespējams, vieta neatradīsies. Lielai daļai mediķu, kas strādā “Piejūras slimnīcā”, ir vēl blakus darbi. LRS stacionārā darbinieku pietiek, bet ambulatorajiem pakalpojumiem speciālisti būs nepieciešami. Cik un kādi, būs skaidrs pārejas posmā,” komentēja valsts sekretāre.

“Piejūras slimnīcas” Onkoloģijas klīnikas vadītāja Anna Krilova neslēpa, ka ne viņa, ne dakteres Skrodele un Ķeire uz LRS strādāt nepāries.

“Kad slēgs stacionāru, noteikti atbrīvos no darba arī operāciju, narkozes un onkoloģiskās aprūpes māsas,” viņa skumji skaidroja.

Viens no zaudējumiem būs kolektīvs, kas cīņai ar vēzi veidots daudzu gadu laikā. “Padzirdot vēsti, ka mūsu klīniku grasās likvidēt vai pārcelt uz citu slimnīcu, dažu dienu laikā savācām vairāk nekā 500 parakstu atbalstam. To uztveru kā mūsu darba novērtējumu. Dzīvildzes rādītājos mums ir labākie rezultāti Latvijā, kas nozīmē, ka esam laikus atklājuši un ārstējuši šo slimību, līdz ar to atgriezuši atpakaļ ģimenēs un darba tirgū daudz cilvēku,” viņa sacīja.

Papīri vēl nav redzēti

Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks, pie kura vērsāmies, lai noskaidrotu, vai tiešām onkoloģiskie pacienti var būt droši, ka turpmāk tiks pienācīgi aprūpēti LRS, diemžēl mūs apbēdināja, atsakot, ka to nekomentēs.

“Kad būs konkrēts lēmums un es redzēšu kādu papīru, tad arī sniegšu komentāru,” viņš sacīja dienu pēc skaļās sapulces “Piejūras slimnīcā”.

To, kā ministrijas valsts sekretāre varēja jau runāt par konkrētiem stacionāra pārcelšanas datumiem un apgalvot, ka šis lēmums ir pieņemts, E. Striks teicās nezinām.

Viņš piebilda, ka viņam vēl nav sniegtas atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem.

“Šeit katru dienu kaut kas mainās, kādam atkal jauna vīzija, katru dienu jauni notikumi, nevaru atbildēt par to, kas nav ar dokumentiem apstiprināts. Man pat vēl nav parādīti finanšu pārskati,” viņš sacīja.

Tikmēr Veselības ministrijas preses sekretāre Anna Strapcāne, lūgta komentēt, vai Liepājas Reģionālās slimnīcas vadība par gaidāmajām pārmaiņām tiešām nav informēta, atbildēja: “Nacionālais veselības dienests (NVD) 5. novembrī ir nosūtījis vēstuli “Piejūras slimnīcai” par onkoloģijas pakalpojumu turpmāko nodrošināšanu LRS, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Vēstulē norādīta informācija par plānotajām izmaiņām, kā arī minēts, ka NVD tuvākajā laikā nosūtīs informāciju par plānotajām izmaiņām ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanā. Jānorāda, ka komunikācija ar Liepājas Reģionālo slimnīcu par plānotajām izmaiņām pagaidām ir norisinājusies telefoniski. Tuvākajā laikā NVD nosūtīs oficiālu vēstuli arī Liepājas Reģionālajai slimnīcai.”