Par neaizmirstamu
un ļoti pozitīvu piedzīvojumu izvērtās Piejūras slimnīcas Psihiatriskās
klīnikas bērnu nodaļas pacientu viesošanās pie zirgiem Bernātos saimniecībā “Smilgas”. Pateicoties biedrības “Perfect Point” vadītājas Madaras Enkuzenas
iniciatīvai un “Smilgu” saimnieces Silvijas Ansules atsaucībai, daudzi mazie
pacienti pirmo reizi varēja pacienāt zirgus ar našķiem un tos noglāstīt, portālu informēja Piejūras slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Gruntmane.

“Latvijā esam
pieraduši pie reitterapijas (ārstēšana
zirga mugurā), ar kuras palīdzību ir iespējams sniegt palīdzību kā bērniem, tā
pieaugušajiem dažādu mugurkaula problēmu un stājas traucējumu gadījumos, bērnu
cerebrālās triekas slimniekiem un daudziem citiem, kā arī pēc paralīzes,
insulta,” stāsta M.Enkuzena.

“Mazāk zinām par saskarsmes ar zirgiem pozitīvo iedarbību cilvēkiem ar
garīga rakstura problēmām. Labus rezultātus iespējams gūt, ārstējot
autismu, Pārkinsona un Dauna slimības, garīgo atpalicību, depresiju un dažādus
uzvedības traucējumus. Reitterapijas daudzpusību pierāda fakts, ka ārzemēs to
lieto gan vardarbību pārcietušu bērnu rehabilitācijai, gan nepilngadīgo
noziedznieku audzināšanai.

Saskarsmē
ar zirgu cilvēks iemācās sevi psiholoģiski kontrolēt, kļūst pacietīgs, empātisks
un iecietīgs. “Sarunā ar zirgu” cilvēks no zirga reakcijām var ieraudzīt savu
nekonkrētību, nesavaldību, agresiju, un, lai turpinātu kontaktēties ar zirgu,
cilvēkam šīs lietas sevī ir jāmaina – jāiemācās kontrolēt. Tā kā zirgi jūt
cilvēka iekšējo enerģiju – atbrīvotību vai saspringumu, bailes, nedrošību,
prieku, tad cilvēkam ir neiespējami zirgu “apmānīt”.

Cilvēkam, komunicējot ar zirgu, ir jāspēj atslēgties no
pagātnē piedzīvotā, no stresa par nākotni, cilvēks iemācās just tagadējo
situāciju, pieņemt lēmumus ar “svaigu prātu” nevis balstoties uz stereotipiem,
kas veidojušies pagātnes pieredzē, vai balstoties uz baiļu izraisītām ilūzijām
par nākotni.

Ja
cilvēkam ir radusies vēlme rast kontaktu ar zirgu, viņš sevi motivēs,
centīsies, atzīs savas kļūdas, atzīs savas personības “vājos punktus”, atklās
saskarsmes problēmas sevī, un mēģinās tās novērst, lai izveidotu abpusēju
patīkamu komunikāciju ar zirgu, tādejādi piepildot savu dzīvi ar pozitīvām
izjūtām, rodot dzīvesprieku, aizrautību, nepārtraukti sevi attīstot, turklāt
saņems pretī nedalītu mīlestību.”

Kā
atzina bērnu nodaļas vadītāja psihiatre Evija Siliņa, katra alternatīva
terapija, kura ļauj sasniegt rezultātus bez medikamentu lietošanas, ir
atbalstāma un nozīmīga, īpaši bērniem. Šobrīd valsts psihiatriskajās klīnikās
neapmaksā šādas terapijas, tādēļ jāmeklē finansējums dažādos atbalsta fondos.

“Mēs esam
apņēmības pilni meklēt dažādus ceļus un veidus, lai saviem pacientiem varētu
piedāvāt ne tikai uz medikamentiem balstītus terapijas veidus. Šodien mūsu
slimnīca pati finansē smilšu, mūzikas un mākslas terapijas,” apliecina
E.Siliņa. “Apzināmies, ka tas būs smags un ilgs process, lai pārliecinātu valsti
piešķirt finansējumu alternatīvām ārstniecības metodēm, tas prasīs nopietnus
pamatojumus un papildus izmaksas. Zinu, ka nepietiks ar atzinumu, ka bērni no
šīs neilgās saskarsmes ar zirgiem atgriezās nodaļā laimīgi un pozitīvu emociju
pārņemti. Un vēl, šāda veida terapija lieti noderētu arī mūsu darbiniekiem, jo,
strādājot tik smagā nozarē kā psihiatrija un onkoloģija, mēs visi saskaramies
ar izdegšanas sindromu.”