Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Piemin 1949.gada 25.marta deportācijas upurus

Piemin 1949.gada 25.marta deportācijas upurus
25.03.2017 14:47

liepajniekiem.lv

Šodien, 25.martā, Liepājas muzeja ekspozīcijā ”Liepāja okupāciju režīmos” K.Ukstiņa ielā 7/9 vienkopus pulcējās sirmas galvas un jaunieši – Liepājas Politiski represēto kluba biedri tikās ar jauniešiem, lai pieminētu 1949.gada 25.marta skaudros vēstures notikumus, kad tūkstošiem dažāda gada gājuma ļaužu tika izsūtīti uz Sibīriju, pārliecinājās portāls.

Politiski represētie atcerējās skaudro dienu notikumus, kavējās atmiņās par izsūtījumā pārdzīvoto un piedzīvoto. Bet 15.vidusskolas 8.b klases audzēkņi savas audzinātājas Velgas Šolces vadībā bija sagatavojuši literāru kompozīciju veltītu represētajiem.

Tikšanās noslēgumā Liepājas Politiski represēto kluba biedri un jaunieši vienojās kopīgā dziesmā, nodziedot izsūtījumā sacerēto dziesmu ”Kas tie tādi, kas dziedāja”.

Pēc pasākuma muzeja ekspozīcijā ”Liepāja okupāciju režīmos” Liepājas Politiski represēto kluba biedri tradicionāli ar autobusu devās uz Tores staciju, lai vietā, no kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš, godinātu represiju upurus.

Mudra Grīnberga, kura ir viena no deportācijas upuriem, atceras, ka viņas ģimene 1949.gadā dzīvoja savā lauku saimniecībā Sakas ciema ”Labmaizēs”.

Padomju vara šos ļaudis bija pasludinājusi par kulakiem. Mudras tēvu arestēja 1949.gada sākumā. 25.marta naktī skaļi klauvēja arī pie viņas ģimenes mājas durvīm.

Mudra atceras mātes stāstīto: ”Mums ”paveicās”, jo čekists ieteica ņemt līdzi šujmašīnu. Tā vēlāk noderēja Sibīrijā, kad mamma, lai nopelnītu iztikai, tur šuva vietējām sibīrietēm kleitas.”

Tajā drausmīgajā naktī Mudrai – vēl mazam zīdainītim, viņas māmiņai, vectētiņam un vecmāmiņai sākās moku un sāpju ceļš. 1949.gada 11.maijā Sibīrijā piedzima Mudras māsiņa.

”Līdzīgi kā 1941.gada 14.jūnija, tā arī 1949.gada 25.marta deportācijas ir iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20.gadsimta vēsturē,” stāsta Liepājas muzeja vēsturniece Sandra Šēniņa:

”Vairāk kā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres nekad vairs neredzētu dzimteni.”

Tāds liktenis bija lemts arī 2651 Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājam.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz