Vakar, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, tika nolikti ziedi pie piemiņas akmens Liepājas geto ieslodzītajiem un citās piemiņas vietās, kas atgādina par Otrā pasaules kara fašisma upuriem Liepājā.

Atceres brīdī piedalījās Liepājas Ebreju draudzes un Liepājas domes pārstāvji.

Nāvei nolemto ebreju geto kara gados, no 1942. gada 1. jūlija līdz 1943. gada 8. oktobrim, atradās kvartālā starp Kungu, Apšu, Dārza un Bāriņu ielu. “Lai viss, ko mēs darām, kļūst par pieminekli upuriem,” pie piemiņas akmens sacīja Liepājas Ebreju draudzes vadītājs un Pilsētas domes deputāts Naums Vorobeičiks.

Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas datiem, toreiz Liepājā dzīvoja 7379 ebreji. Vācu okupācijas laikā fašisti nogalināja vismaz 5000 Liepājas un tās apkārtnes ebreju, galvenokārt 1941. gadā, pēc vēsturnieka Andrieva Ezergaiļa aprēķiniem. Lielākā slaktiņa vieta bija Šķēde.

Vairāki Kungu ielas iedzīvotāji, kuru pagalmā atrodas geto piemiņas akmens, “Kurzemes Vārdam” sacīja, ka šo vietu apmeklē diezgan daudz ārzemnieku un tūristu. Tādās reizēs esot kauns par apkārtējo skatu – par dzeloņdrātīm uz kaimiņu žoga, par grumbuļaino pagalma klājumu.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds” 

Pie geto piemiņas akmens Ebreju draudzes loceklis Eduards Kaplans nolasīja piemiņas lūgšanu “Izko” ivritā un noturēja īsu klusuma brīdi, kurā piedalījās apmēram divdesmit atnākušo.