25. martā pulksten 12 Liepājas muzeja filiāles ”Liepāja okupāciju režīmos”, K. Ukstiņa ielā 7/9, Liepājas Politiski represēto kluba biedri tiksies ar jauniešiem, lai pieminētu 1949. gada 25. marta skaudros vēstures notikumus, vēsta muzeja filiāles vadītāja Sandra Šēniņa.

Politiski represētie atcerēsies to dienu notikumus, kavēsies atmiņās par izsūtījumā pārdzīvoto un piedzīvoto, un kā daudzus gadus Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas nu jau 10. b klases audzēkņi savas audzinātājas Velgas Šolces vadībā būs sagatavojuši literāru kompozīciju, veltītu represētajiem. Tajā skanēs dzejoļi, dziesmas un represēto atmiņas.

Tikšanās noslēgumā Liepājas Politiski represēto kluba biedri un jaunieši tradicionāli kopīgi dziedās izsūtījumā sacerēto dziesmu ”Kas tie tādi, kas dziedāja”.

Pulksten 13 Liepājas Politiski represēto kluba biedri kopā ar jauniešiem dosies uz Tores staciju, lai pulksten 14 vietā, no kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš, godinātu represiju upurus.

Piemiņas pasākumā Torē runās Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, savukārt Liepājas Politiski represēto klubu pārstāvēs priekšsēdētājs Andris Zīders un Mudra Grīnberga, kuras ģimeni 1949. gada 25. martā izsūtīja no viņu lauku saimniecības Sakas ciema ”Labmaizēs”.

Līdzīgi kā 1941. gada 14. jūnija, tā arī 1949. gada 25. marta deportācijas ir iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20. gadsimta vēsturē. Vairāk kā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres nekad vairs neredzētu dzimteni. Tāds liktenis bija lemts arī 2651 Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājam.