Nākamajā ceturtdienā, 6.martā, pulksten 15 Liepājā, Ziemeļu
kapsētā, notiks piemiņas brīdis pirmajam Latvijas bruņoto spēku komandierim
Oskaram Kalpakam, lai cildinātu pulkveža veikumu Latvijas bruņoto spēku izveidē
un viņa nopelnus Latvijas valsts labā, portālu informēja Liepājas muzeja
galvenā speciāliste Sandra Šēniņa.

Pasākumu organizē Liepājas muzejs sadarbībā ar Liepājas
Kultūras pārvaldi, tajā piedalīsies Liepājas nacionāli patriotisko organizāciju
pārstāvji, jaunsargi, skolu jaunatne un Nacionālo bruņoto spēku karavīri.

Pasākuma dalībniekus uzrunās Zemessardzes, Jūras spēku,
Liepājas novada nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis,
Nacionālo bruņoto spēku kapelāns kapteinis Raimonds Krasinskis, Liepājas
pilsētas domes un jaunsargu pārstāvji.

Pasākumu vadīs Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra Jauniešu
teātra studijas dalībnieki Rota Brūna un Jānis Ločmelis, bet muzikālo sniegumu
nodrošinās Liepājas Bērnu un jauniešu centra jauniešu ansamblis ”Liedags”,
vadītāja Gunta Vite, koncertmeistars Guntis Vītols, solists Kristaps Sudmalis.

Pulkvedis Oskars Kalpaks kā Latvijas valstiskuma un
neatkarības cīņu simbols ierakstīts Latvijas vēsturē zelta burtiem. Drosme,
kara pieredze, pašaizliedzība un patriotisms ir tikai nedaudzi saskaitāmie
cilvēka un karavīra vērtību skalā. Spēja aizraut un likt sekot savam piemēram
ir dota tikai nedaudziem. 

Kā zināms, īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas, tās
neatkarība tika apdraudēta. 1919.gada sākumā pulkvedis Oskars Kalpaks izveidoja
Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības. Brīvības cīņās tika nosargāta tā laika
Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas.

1919.gada 6.martā Skrundas-Saldus ceļa apkaimē ”pārpratuma”
dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā
gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī
bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks. 

Par nopelniem Pirmajā pasaules karā pulkvedis apbalvots ar sešiem
ordeņiem un ar pašu augstāko cariskās armijas varonības zīmi – Sv.Jura ordeni
un zobenu. Nepilnu četru kara gadu laikā Oskars Kalpaks saņēmis gandrīz visus
apbalvojumus, ko iespējams saņemt kājnieku virsniekam.

Latvijas valsts savas armijas pulkvedim jau pēc nāves
piešķīra viņa pēdējo ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru –
Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija Oskara Kalpaka pirmā atdusas
vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos
Meirānos pie Madonas. Pulkveža Oskara Kalpaka nozīmīgumu apliecina tas, ka pēc
viņa nāves tika izsludinātas divu nedēļu sēras, apliecinot milzīgo zaudējuma
sajūtu tautā. Latvijā Oskars Kalpaks ieguva leģendāra varoņa tēlu.

1939.gada 6.martā Ziemeļu kapos tika atklāta Oskara Kalpaka
piemiņas vieta.