Nesapratnes pilnus mirkļus vienā no “Mēness aptieku” tīkla aptiekām, kas atrodas M.Ķempes ielā 5, piedzīvoja liepājniece Ļubova Semeņeca. Sieviete joprojām ir nesapratnē – vai ielīdusi svešā kabatā? “Aizgāju uz aptieku nopirkt zāles meitai – viņa ir slima un pati aiziet nevar,” notikušo atcerējās sirmā sieviete. “Man bija ārsta izrakstītās receptes uz meitas vārda, un viņa iedeva man līdzi arī savu “Mēness aptiekas” klienta karti, ar kuru it kā pienākas cenu atlaides.”

Taču nekādas atlaides no 12,18 latu lielā rēķina sieviete nesaņēma. “Man paskaidroja: ja gribu atlaides, tad iepirkties jānāk tai personai, kurai ir klienta karte,” stāstīja Ļ.Semeņeca. Viņa gan iebildusi, ka meitai ir 40 grādu temperatūra un viņa guļ mājās, taču, vienalga, atlaides nepienākoties. Sirmgalve mēģināja iebilst, ka receptes, tāpat kā klienta karte, taču arī ir uz meitas vārda, tāpēc nekādas blēdīšanās, ka viņa zāles pērk sev vai kādam citam, nevarot būt. Taču – nekādu atlaižu, lai nāk meita pati, tad būs.

Ļ.Semeņeca tomēr izlēma atgriezties aptiekā un satikt tās vadītāju, lai tiktu skaidrībā, vai tiešām viņa, pērkot meitai zāles, nevarēja saņemt atlaides. “Un tad sekoja pats interesantākais,” saka sieviete. “Uzklausījusi manu stāstījumu, aptiekas vadītāja devās uz savu kabinetu un atgriezās ar čeku un 61 santīmu – tā esot atlaide, kas man pienākas. Kad jautāju – vai man nav kaut kur jāparakstās, ka esmu naudu saņēmusi, vadītāja man atbildēja – neesot, jo tā nauda esot no viņas kabatas. Bet es negribu līst svešā kabatā!” sacīja sirmgalve.

Pieminētās aptiekas vadītāja Rasma Eidiņa lieliski atcerējās notikušo un skaidroja, ka nesaprašanās notikusi tāpēc, ka sieviete nav sapratusi, kas īsti ir “Mēness aptiekas” klientu karte. Aptiekas vadītāja skaidroja, ka tā nav karte, ar kuru var saņemt atlaides, bet gan iespēja šai kartē uzkrāt punktus – par katru aptiekā iztērēto latu kartē ieskaita vienu punktu, kas nozīmē 1 santīmu. Kad ir izveidojies uzkrājums, to var iztērēt, iepērkoties aptiekā. Turklāt aptiekā ik mēnesi notiek akcijas, kuru laikā šīs kartes īpašnieki var iegādāties dažādas preces ar atlaidēm. Taču, kā atcerējās R.Eidiņa, kliente pastāvējusi uz savu – viņai pienākoties atlaide. Tāpēc arī otrreiz, kad sieviete ieradusies skaidroties pie vadītājas, R.Eidiņa viņai atdevusi daļu naudas, sakot, ka tā ir atlaide. Aptiekas vadītāja bija pavisam atklāta: “Sieviete bija tik uztraukta un uzstājīga, pastāvot, ka viņai kā pensionārei pienākas jebkāda veida atlaide, ka es biju spiesta tā rīkoties, lai šo situāciju atrisinātu pa labam.”

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”