Liepājas Jūrniecības koledžā (LJK) turpinās projekta ”Labākas pārvaldības nodrošināšana Liepājas Jūrniecības koledžā” īstenošana, kas paredz pilnveidot iekšējās kvalitātes vadības sistēmu, kā arī organizatoriskās un pārvaldības struktūras. LJK vadošā projektu speciāliste Jekaterina Zalomova pastāstīja, ka visi dokumenti, kas ir papīra formātā, tiks pārstrādi elektroniskā formātā, ieviešot e-pārvaldības sistēmu. ”Tas attieksies gan uz iekšējā, gan ārējā komunikācijā izmantojamiem dokumentiem,” norāda J. Zalomova.

Projekta īstenošanas gaitā koledžas personāla pārstāvjiem bija iespēja dodies arī pieredzes apmaiņā un iziet apmācību kursu kādā no ārvalstu mācību iestādēm, kurā jau ir ieviesta un ikdienā tiek izmantota elektroniskās vadības sistēma, vēsta LJK sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase.

Koledžas direktors Vladimirs Dreimanis, direktora vietniece mācību darbā Jūlija Jevgrafovu un Finanšu daļas vadītājs Jānis Džeriņš no 13. līdz 17.maijam devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Horvātijas Splitas Universitāti, kur tikās ar šīs mācību iestādes Jūrniecības fakultātes pārstāvjiem, lai apmainītos ar informāciju par LJK iecerēm: ieviest pilnvērtīgu e-pārvaldības sistēmu, kā arī iepazītu Splitas Universitātes pieredzi līdzīgas sistēmas izveidē un ekspluatācijā.

Pēc vizītes V. Dreimanis pastāstīja, ka Splitas Universitātes Jūrniecības fakultātes pedagoģiskais sastāvs ir apmācīts un ikdienā lieto studiju materiālu publiskošanas un studiju procesa plānošanas e-studiju sistēmu ”Merlin”. Taču tās ieviešana bijis četru gadu neatlaidīgs process, kas bijis saistīts ar autortiesību un kopiju izplatīšanas tiesību nostiprināšanu un regulēšanu, kā arī studējošo ”pieradināšanu” pie e-informācijas apmaiņas nepieciešamības efektīvai pārvaldības nodrošināšanai. Turklāt arī tagad Splitas Universitātē nepastāv pilnīgi automatizētas e-pārvaldības sistēmas, kas apvienotu un automatizētu visu datu apstrādi – studentu uzskaiti, informēšanu, vērtēšanu un datu apmaiņu starp universitāti, valsts institūciju un ministriju datu bāzēm,” norāda V. Dreimanis. Vizītes laikā tika parakstīts arī Erasmus+ sadarbības līgums, kas paver iespējas turpmākai sadarbībai studentu un personāla apmaiņā.

Savukārt no 6.. līdz 10.maijam astoņi koledžas nodaļu un programmu vadītāji izgāja angļu valodas apmācības kursu Maltā, kas ir viens no lielākajiem pasaules angļu valodas mācīšanās centriem un pieņem interesentus no visas pasaules. Pēc atgriešanās Liepājā, LJK Inženiertehniskās nodaļas vadītāja Marina Treguba pastāstīja, ka apmācība bijusi ļoti efektīva un lietderīga. ”Apmācību laikā ar pārējiem grupas dalībniekiem vajadzēja sarunāties tkai angļu valodā un savas domas izteikt neizmantojot dzimto valodu. Tas faktiski piespieda pat domāt angliski. Tika doti dažādi uzdevumi, lai mēs varētu papildināt gan savu angļu valodas vārdu krājumu, gan uzlabot komunikācijas prasmes,” par mācībām stāsta M. Treguba. Vienlaikus pasniedzēja norāda, ka kopumā mācībās aizvadīto stundu skaits esot bijis nepietiekošs. ”Lai sasniegtu vēl labākus rezultātus angļu valodas apguvē, svarīgi ir turpināt mācības arī Latvijā, jo koledžas pasniedzējiem un darbiniekiem jāpaaugstina angļu valodas zināšanu līmenis, ja mēs gribam apmācīt konkurētspējīgus jūrniekus. Mums ir jāpiedalās dažādas konferencēs, jāveic efektīva studentu un lektoru apmaiņa ar citam mācību iestādēm ārvalstīs, lai angļu valodu zināšanas papildinātu tieši angliskā vidē.

Savukārt LJK direktors V. Dreimanis norāda, ka darbs pie angļu valodas apguves nebeigsies un pasniedzējiem arī jaunajā mācību gadā būs iespēja papildināt savas angļu valodas prasmes. ”Saistībā ar jūrniecības izglītības attīstītību, LJK vajadzētu ieviest programmas, kuras tiek pasniegtas angļu valodā. Tas mums ļautu piesaistīt arī ārzemju studentus. Pēdējo divu mācību gadu laikā LJK katru semestri mācījās studenti no Rumānijas, kuri zinības apguva angļu valodā. Tas nozīmē, ka mums ir iekšējā kapacitāte, lai nodrošinātu ārvalstu studentu apmācību arī angļu valodā,” klāsta V. Dreimanis ”Taču ir arī otra iespēja, kuru īsteno daudzas Eiropas Savienības valstis. Pirms uzsākt mācības, kādā no Latvijas augstskolām, piemēram, Liepājas Jūrniecības koledžā, ārvalstu studentiem būtu iespēja iziet valsts apmaksātus intensīvus latviešu valodas apguves kursus, pēc kuru beigšanas tie varētu turpināt mācības izvēlētajā speciālitātē latviešu valodā. Šeit es saskatu reālu perspektīvu studentu piesaistē,” uzskata V. Dreimanis.

Projekta plānotas izmaksas ir 187 199,23 eiro, no kuriem ESF finansējums – 159 119,34 eiro, Valsts līdzfinansējums – 28 079,89 eiro.