Ledus lietus – tā tiek dēvēta dabas parādība, kad gaisa temperatūra ir zem nulles, bet līst lietus, un tādēļ viss pārklājas ar ledus kārtu.

Šādi laika apstākļi svētdien uzbruka Liepājai, padarot saspringtu un mokošu gan pārvietošanos kājām, gan ar automašīnu. 

Liepājā svētdien rīta pusē gaisa tempratūra bija mīnus divi grādi, bet līņāja lietus, momentāni radot ledus kārtu uz automašīnām, ietvēm, ielām un jebkuriem priekšmetiem, kas atradās ārpus telpām.

Svētdien nereti bija vērojama aina, kad cilvēki pa ielām staigāja gluži kā nemākulīgi slidotāji uz ledus. Neizbēgami bija arī kritieni. Pats dīvainākais, ka gandrīz nekur nemanīja sētniekus, kuri kaisītu ietves, pa kurām praktiski nav iespējams pārvietoties. Cilvēki bija spiesti staigāt pa ielas vidu, jo tikai tur bija kāda cerība nenolikties garšļaukus.

Visticamāk, arī uz ielām gūto traumu skaits ir būtiski pieaudzis. Liepājas Reģionālās slimnīcas Traumpunkta darbiniece, iespējams, lielās slodzes dēļ bija ļoti nelaipna, skarbā balsī atcirta, ka viņai intensīvi jāstrādā, tādēļ nav laika runāt, un nometa tālruņa klausuli.

Bezspēcīgas pret apledojumu bija arī automašīnu ziemas riepas. Uzsākot braukšanu, riteņi spolēja, it kā uz riepām nebūtu neviena protektora. Ne vienu vien automašīnu, kuras vadītājs krustojumā uzdrīkstējās veikt mazliet šerpāku pagriezienu, aizslidināja sāņus. Pirms krustojumiem, ja pēkšņi iedegās sarkanā gaisma, pie ātruma 40 km/h bremzēšanas ceļam nepietika pat ar 50 metriem. Automašīnas vienkārši izslīdēja krustojumā.

Taču vismaz līdz pusdienlaikam nekādu nopietnu avāriju pilsētā nav bijis, apliecināja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse. Policijas rīcībā gan nav informācijas par nelielām sadursmēm, kurās iesaistītie autovadītāji spējuši vienoties saskaņotajiem paziņojumiem. Taču tas varētu liecināt arī par autobraucēju apzinīgumu. Transportlīdzekļi pa ielām pārvietojās kā palēninātā filmā ar vidējo ātrumu 30 km/h. Ja kāds uzdrošinājās braukt ar 50 km/h, tad viņš uz pārējo fona jau izcēlās un, protams, ļoti riskēja. Jo automašīnu stūre dažviet vadītāju neklausīja.

Ledus jeb sasalstošais lietus ir postošs arī tādēļ, ka šīs dabas parādības dēļ apledo un pēc tam lūst gan koki, gan elektropārvades līnijas. Svētdien vēl par šo postījumu apmēriem informācijas nebija.

Viens no atkalas veidiem – ledus lietus – līdz šim tika uzskatīts par samērā retu dabas parādību, kas raksturīga valstīs otrajā zemeslodes pusē, piemēram, Kanādā. Taču Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Agrita Briede brīdina, ka nākotnē daudzās pasaules vietās, arī Latvijas teritorijā, tiks piedzīvotas neparasti karstas vasaras vai aukstas, sniegotas ziemas, vai gluži pretēji – neparasti siltas ziemas, ekstremāli nokrišņi, sausuma periodi, vētras un citas it kā attiecīgajā reģionā neierastas parādības. “Ar šīm prognozēm vajadzētu rēķināties un nopietni piestrādāt pie adaptācijas pasākumiem šādām klimata pārmaiņām, lai tās iedzīvotājus un atbildīgos dienestus nepārsteigtu nesagatavotus,” brīdina A. Briede.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”