Šodien aizdegsim pirmo sveci Adventes vainagā. Par to, kā šis laiks izprotams un izdzīvojams, pastāstīja Liepājas Sv. Annas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs JĀNIS BITĀNS.

Gaidīšana

Mācītājs vērsa uzmanību uz to, ka Adventes laiks ir saistīts ar diviem atslēgas vārdiem: atnākšana un gaidīšana. Tā ir gatavošanās Ziemassvētkiem, ar kuriem beidzas šis gaidīšanas laiks. Mazliet pārnestā nozīmē – tā ir gatavošanās Jēzus Kristus pirmās atnākšanas pieminēšanai un svinēšanai. Tā kā viņš ir solījis atnākt arī otru reizi, tad Advente ir ļoti cieši saistīta ar otrās atnākšanas aktualizēšanu. Pirmo reizi Jēzus Kristus nācis pazemībā, mīlestībā, piedošanā, bet otro reizi viņš nāks pasaulē ne vairs nepamanāmi kā zīdainis, bet gan kā tiesnesis, kura priekšā tiks sapulcēta visa pasaule, visas tautas.

Adventes laiku raksturo vēl citi personāži, kuri tiek minēti un kuriem ir sagatavojoša nozīme Jēzus Kristus nākšanai pasaulē. Viens no tiem ir Jānis Kristītājs, un viena no svētdienām ir cieši saistīta ar viņa tēlu, ar viņa aicinājumu atgriezties no grēkiem. Tas nozīmē, ka Adventes laiks ir sevis izvērtēšanas un vienlaikus labošanās, sirds izmaiņas laiks, kad cilvēks dodas prom no tā, kas viņu apsūdz, pie tā, kas viņu attaisno, tas ir gandarīšanas laiks.

Pēdējā Adventes svētdiena ir cieši saistīta ar jaunavas Marijas vārdu. Burtiski dažas dienas pirms Ziemassvētku svinēšanas tiek pieminēta tā, no kuras Pestītājs dzimis. “Un tas ir ļoti sirsnīgs temats, jo mēs lūkojamies uz Mariju, pieminot viņas māti Svēto Annu. Tas mūsu draudzei ir ļoti svarīgi, jo tā nosaukta Svētās Annas vārdā. Kad Marijai bija jānāk pasaulē, Dievs izraudzījās divus brīnišķīgus cilvēkus – Svēto Joahimu un Svēto Annu. Viņi bija dievbijīgi un cilvēkus mīloši un, turīgi ļaudis būdami, savu bagātību dalīja trīs daļās: templim, trūkumcietējiem un mazāko daļiņu atstāja paši sev. Bet viņiem pietrūka vienas lietas – pārim nebija bērnu. Kad sirmā vecumā Dievs viņus izredzēja kļūt par īpašas Dieva kalpones vecākiem, viņi apsolīja veltīt šo bērnu Dievam, un Marija kā maza meitenīte tika nodota templī. Viņa uzauga viena pati, jo vecāki agri nomira. Tā kā viņa dzīvoja sabiedrībā, kur atraitnes un bāreņi ir neaizsargāti, viņa tika saderināta ar gados daudz vecāko Jāzepu, kas ir viņas aizbildnis un sargs. Marija ir tā, kuru kā Pestītāja māti piemin ceturtajā Adventē,” pastāstīja mācītājs.

Noskaņas

Ir pierasts runāt par Adventes laika noskaņām. “Mums 20. un 21. gadsimtā ir kļuvis populāri šo laiku uztvert kā gaišu domu, labu noskaņu pilnu. Taču noskaņa – tas ir sekundāri, primārie ir tie garīgie notikumi, kas notiek šajā laikā cilvēkā pašā,” pievērsa uzmanību mācītājs. Advente un Ziemassvētki kļūst par tādu kā akciju, uz kuru cilvēki sarosās, it kā nomaksā labākas izturēšanās, mīļuma un laipnības ziedošanas artavu un tad atgriežas atpakaļ savā sūrajā ikdienā un pelēcībā. Tā tam nevajadzētu būt. Katram Adventes laikam vajadzētu cilvēkus darīt gaišākus.

“Tas notiek tad, kad cilvēks savu sirdi piesien pie Dieva, kad viņš izvērtē savus pārkāpumus, savus dvēseles traipus. Izsūdz grēkus, labojas. Tad neizbēgami viņš kļūst gaišāks, un šis gaišums vairs nav uzspēlēts, bet ir paliekošs,” sacīja Jānis Bitāns. Viņš aicināja Adventes laikā domāt par šo dienu dziļāko saturu un pauda prieku, ka cilvēki aizvien vairāk pāriet no ārējām izpausmēm pie dziļāka satura.

Gaisma

Aizvien vairāk cilvēku iegādājas Adventes vainagu, ieliek tajā sveces un aizdedzina, taču nemeklē šajā darbībā dziļāku jēgu.

“Esmu redzējis ļoti modernizētus, stilizētus Adventes vainagus: koks, plastika, stieples. Bet Adventes vainagu pin no skujkoka. Tas, ka šis koks vienmēr ir zaļš, norāda uz to, ka mēs gatavojamies vienmēr esošā, mūžīgā valdnieka dzimšanai, nākšanai pasaulē,” teica Jānis Bitāns. Novēlot, lai nebūtu tā, ka mēs nopērkam Adventes vainadziņu un atnesam mājās tāpēc, ka tā vajag, ka tā pieklājas. “Vainags apļa veidā jau pats ir simbolika, kas rāda, ka mēs gatavojamies satikt mūžīgo. Aplis ir mūžīga ritējuma zīme. Un sveces, kuras aizdedzinām katru svētdienu, aizvien vairāk izgaismo ceļu, pa kuru Dievs mums tuvojas, liecina par Gaismu, kas nāk pasaulē.”

Adventes laika krāsa ir violetā: tā ir sarkanās – ciešanu un zilās – cerību krāsas sajaukums. Un svecēm jābūt šajā krāsā. “Šis laiks, kad nav gaiši ne vien fiziskā nozīmē, ir labs laiks Adventes svētīšanai. Ārēja labklājība nereti rada iemidzinošu attieksmi pret garīgām lietām un vērtībām,” pārdomās dalījās Jānis Bitāns.

“Ja mēs jautātu, kas cilvēkiem ir palīdzējis izdzīvot grūtā laikā, tad tās ir bijušas nevis materiālās vērtības, jebšu grūtos laikos to vienkārši nav, bet garīgā, iekšēji mantotā bagātība,” viņš teica. Un aicināja šodien pulksten 18 atnākt uz Rožu laukumu, kur iededzinās Adventes sveci, un no šīs svētītās, kopējās sveces pēc tam mājās savā Adventes vainagā aizdedzināt pirmo sveci.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Mācītājs Jānis Bitāns: “Adventes laiks ir saistīts ar diviem atslēgas vārdiem: atnākšana un gaidīšana.”