Vēsturiskajā ēkā, kur savulaik darbojās prokuratūra, atjaunotas visas pirmā stāva telpas, izņemot piebūvi. Mazākajās veikts vienkāršāks remonts, taču divu telpu atjaunošana prasījusi prāvākus ieguldījumus un to restaurācijā piesaistīts pašvaldības līdzfinansējums kultūras pieminekļu saglabāšanas projektu konkursā.

“Viena ir Romana Miloslavska, otra – Ludmilas Rjazanovas telpa,” pauž Liepājas Krievu kopienas priekšsēdētājs Valērijs Kravcovs.

Proti, pirmās telpas, kas atvēlēta nelieliem sarīkojumiem, atjaunošanas projekta īstenošanā pirms vairākiem gadiem aktīvi palīdzējis bijušais pašvaldības deputāts R. Miloslavskis.

Savukārt otrās – bibliotēkas istabas – interjera, griestu un sienu dekoratīvās apdares restaurācijas un atjaunošanas darbus kūrējusi tagadējā Liepājas domes deputāte L. Rjazanova.

“Telpa nupat tikai nodota ekspluatācijā,” stāsta deputāte, rādot fotoattēlus ar griestiem, kādi tie izskatījās pirms atjaunošanas – viss to krāšņums nosegts ar vairākām baltas krāsas kārtām. Nu griesti krāsoti koka šķiedras imitācijas – āderējuma tehnikā, imitējot dažādas koksnes – ozolu, osi, cēlkoku. Ieloces iedziļinātajā daļā iekrāsots apjomīgs dekoratīvs ornaments trafareta tehnikā.

Restaurācijas un atjaunošanas darbu būvuzņēmējs ir SIA “ML būve”.

Projekta īstenošana kopumā izmaksājusi nepilnu 31 tūkstoti eiro, no kuriem pašvaldība līdzfinansējusi 18 tūkstošus eiro, pārējā summa piesaistīta kā privātie ziedojumi.

Nupat atjaunotajā telpā iekārtota bibliotēka, kas grāmatu apmaiņai brīvi esot pieejama jebkuram. Liepājas Ukraiņu biedrība tai atdāvinājusi grāmatas ukraiņu valodā, savukārt Liepājas baltkrievu kopiena bibliotēkas krājumus papildinājusi ar grāmatām baltkrievu valodā.

“Šeit pagaidām redzama tikai mazākā daļa no tām grāmatām, ko 20 kopienas darbības gados mums nesuši cilvēki.

Augšstāvā glabājas vēl ap 5000 grāmatām. Uzskatām, ka pašreizējā situācijā pasauli glābs nevis skaistums, bet izglītība,” teic V. Kravcovs.

Ēkas otrā stāva telpas remonts gan pagaidām nav skāris. Krievu kopienas vadītājs klāsta, ka vēl nav izlemts, ko ar šīm telpām iesākt, – varbūt tās būšot jāpārdod vai jāmeklē nomnieks.

Viņš spriež, ka visas ēkas atjaunošana vēl prasīs daudzus gadus, taču pēc iespējas ātrāk gribētos atjaunot fasādi, īpaši ņemot vērā, ka Liepāja ieguvusi titulu “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027”.

“Fasādes atjaunošanas projekts ir gatavs, taču nepieciešama pilsētas palīdzība tā īstenošanā. Kaimiņos [Kūrmājas prospektā 22] ēka ir sakārtota, otrajā pusē ir skaists muzejs, bet mēs pa vidu esam kā neglītais pīlēns,” norāda Krievu kopienas vadītājs.

Ēka Kūrmājas prospektā 20 būvēta 19. gadsimta 80. gados kā dzīvojamais nams. Liepājas Krievu kopiena to iegādājās izsolē 2012. gada nogalē.

Biedrība “Liepājas Krievu kopiena” dibināta 2004. gadā. Sākotnēji tā apvienojusi aptuveni 3,5 tūkstošus biedru, kuru skaits gadu gaitā sarucis līdz aptuveni tūkstotim.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.