Olimpiskajā centrā uz diskusiju, lai savstarpēji iepazītos, bija aicinātas pirmās personas – gan no tām partijām, kuras startē pašvaldību vēlēšanās, gan no nevalsts organizācijām.

Kopā bija ieradušies 35 cilvēki, lai gan oficiālā versija rāda, ka Liepājā ir vismaz 554 dažādas NVO. Diskusiju organizēja sabiedrība par atklātību “Delna”, Liepājas NVO centrs, biedrība “Latvijas pilsoniskā alianse”, to vadīja šās biedrības direktore Rasma Pīpiķe.

Pasākuma pirmā daļa bija vairāk teorētiska. Par NVO un pašvaldību sadarbības aspektiem runāja “Latvijas pilsoniskās alianses” pārstāve Inta Šimanska, par atklātības nozīmi, veicot NVO līdzdalību pašvaldību darbā, – sabiedrības par atklātību “Delna” juridiskā analītiķe Inga Liepa, par priekšvēlēšanu kampaņas ētiskajiem aspektiem un partiju iekšējo demokrātiju – sabiedrības par atklātību “Delna” politikas analītiķe Līga Stafecka, par KNAB lomu politisko partiju priekšvēlēšanu izdevumu un aģitācijas apjoma kontrolē – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedrisko attiecību izglītošanas nodaļas vadītājas vietniece Ilze Leimane.  

Otrā daļa bija iecerēta kā diskusija “Atcerēsimies nākotni”. Tajā iesaistījās desmit pašvaldību vēlēšanām iesniegto kandidātu sarakstu pārstāvji. Par sadarbību ar NVO, šķiet, nebija gatavi savu viedokli paust apvienības “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK saraksta pārstāvji, jo ne saraksta pirmā persona, ne tās aizstājējs oficiāli diskusijā nepiedalījās.

Kas bija priekšvēlēšanu programmā?

Vispirms partiju pārstāvjiem ieteica iedomāties, ka viņi jau ir ievēlēti domē un atceras, kas 2009. gadā bija ierakstīts priekšvēlēšanu programmā par sadarbību ar NVO. Ivars Ķervis (“Jaunais laiks”) NVO uzskata par sadarbības partnerēm un, iekļūstot pašvaldībā, kopā ar tām, arodbiedrībām un darba devējiem nodomājis sēsties pie viena galda, kopā vērtēt situācijas un kopā risināt problēmas. Tas vairotu arī NVO popularitāti. Ilona Volvača, kura gan neatzinās, kuru sarakstu pārstāv, minēja, ka NVO saistās ar sociālajām programmām – bērniem, skolām, veselību, pensijām, mājām. Partija strādājot ar dzīvokļu īpašnieku biedrībām.

Brigita Dreiže (“Liepājas partija”) pastāstīja, ka 2009. gadā izstrādājusi programmu, kas apstiprināta Liepājas domē un ir par pašvaldības sadarbību ar NVO, un 2013. gadā tā visa būšot izpildīta. Būs attīstītas NVO, tās piedalīsies visos procesos, pašvaldības lēmumu pieņemšanā, pašvaldība pirks no tām pakalpojumus un tie būs lētāki nekā tagad. Notiks intensīva informācijas apmaiņa starp NVO un pašvaldību, informatīvo telpu veidos kopā. Strādās ar uzņēmējiem, lai ziedo NVO, un ne tikai tāpēc, ka NVO vajadzīga nauda, bet arī lai saprastu, kas ir NVO un ko tās darbība nozīmē sabiedrībai kopumā.

Jānis Vilnītis (LPP/”LC”) arī domā par sadarbību ar NVO – sabiedrības integrācijas jomā, sociālos un veselības aizsardzības jautājumus risinot. Ar NVO līdzdalību viņš domā pilsētas attīstības plāna veidošanā iesaistīt jaunos speciālistus, risināt skolēnu nodarbinātību, izstrādāt uzņēmējiem labvēlīgus būvnoteikumus, lai pilsētai varētu vieglāk piesaistīt investīcijas.

Silva Golde (Tautas partija) uzsvēra, ka 2009. gada programmā galvenais akcents ir veicināt privātā sektora iniciatīvu, ka Pilsētas domei jau tagad ir laba sadarbība ar nevalsts sektoru: ir cilvēks, kurš strādā ar NVO, ir virkne projektu konkursu, caur kuriem nevalsts organizācijas saņem finansējumu. 2008. gadā vien tam tērēti 490 000 latu. NVO piedalās arī stratēģisko programmu izstrādāšanā kultūras, izglītības, sociālajā jomā.

Andrējs Boboško (“PCTVL”) uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības aktivitāte ir ļoti zema, situācija diskusiju zālē, viņaprāt, parāda, cik populārs ir jautājums par NVO un pašvaldības sadarbību, lai arī bijusi plaša reklāma un publikācijas presē. Viņaprāt, pašvaldībai jāpalielina finansējums, ko atvēl NVO, tad NVO darbs būs jūtamāks.

Edgars Krūmiņš (“Sabiedrība citai politikai”) paredzējis, ka pašvaldības un NVO sadarbībai jābūt ciešākai, lai veicinātu kultūras un sporta pasākumu pieejamību iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām, veicinot viņu integrāciju sabiedrībā, sakārtotu sporta un rotaļu laukumus. Viņa partija arī nodomājusi noteikt pilsētas budžetā īpašu sadaļu sociālajām vajadzībām un NVO. Andris Grīnis (Pilsoniskā savienība, Kristīgo demokrātu savienība) grib izveidot pilsonisku sabiedrību pilsētā un savu integrācijas centru. NVO, viņaprāt, veidosies tajās jomās, kur valsts vai pašvaldība netiks galā. Viņš atbalsta NVO finansēšanu. Bet pašvaldību vēlēšanas vajadzētu rīkot katru gadu, jo pirmo reizi visā pašvaldības vēsturē finansējums šogad ticis visām NVO, kas to pieprasījušas.

Kalle Bjoršmarks (Osipova partija) uzskata, ka NVO jāatbalsta, lai tās varētu brīvi augt un rīkoties un lai pilsētā būtu miers. Rita Rozentāle (“Liepājas attīstībai”, LSDSP) ir gatava iespēju robežās atbalstīt visa veida NVO, lai 1913. gadā NVO un pašvaldība ietu roku rokā kā vienlīdzīgi partneri.

Lai sadarbība būtu īsta

Kā sasniegt to, lai zāle būtu pilna, lai 2013. gadā sadarbība ar sabiedrību būtu patiesa un dziļa?

Silva Golde: jāpārskata pašvaldības funkcijas, daļa no tām jādeleģē NVO. Edgars Krūmiņš: jāpalielina informācijas pieejamība, jākomunicē ar NVO, jāapzina situācija, nenotiek koridoru futbols, tā jāatbalsta finansiāli. Kalle Bjoršmarks: pie luksoforiem, kas tagad čivina, jāuzstāda iekārta “Nedzirdīgā deputāta auss”, kurā katrs var ierunāt visu, ko vēlas pateikt domei, informācija jāpakopo, jāanalizē un attiecīgi jārīkojas. Ivars Ķervis: jāatgādina cilvēkiem, ka nav obligāti jābūt politiķim, lai aktīvi lemtu par savu un pilsētas likteni, iesaistītos tā veidošanā, to var darīt, esot NVO. Ja NVO cilvēki jutīs, ka viņu domas un ierosinājumi tiek ņemti vērā, priekšlikumi īstenoti, sabiedrība kļūs aktīvāka. Brigita Dreiže: jābūt sadarbības plānam ar NVO katrā pašvaldības struktūrvienībā. NVO jāapvienojas sadarbības tīklos, lai būtu vieglāk panākt vēlamo rezultātu, katram tīklam jābūt savai mājvietai, deleģētām funkcijām kopā ar finansējumu. Jānis Vilnītis: NVO jāredz atgriezeniskā saikne, pašvaldībai jāatbalsta to priekšlikumi. Izmantojot NVO, jāsaved kopā uzņēmēji un izglītības iestādes, lai tās kvalitatīvi sagatavotu darbiniekus specialitātēs, kas vajadzīgas uzņēmumos. Domes mājaslapai jābūt tādai, lai tajā sabiedrībai būtu pieejama visa informācija par noteikumiem, nolikumiem, konkursiem, izsolēm utt. gan idejas, gan izstrādes, gan apstiprināšanas un ieviešanas stadijās. Ilona Volvača: pašvaldībai jārūpējas par pilsētu, par katru atsevišķu cilvēku, sociālajā programmā nevar iekļaut dažādas problēmas – bērnu, invalīdu, dzīvokļu, tajā jāietver katrs cilvēks. Jācīnās par bezdarba likvidāciju, bezdarbnieki jāiesaista māju siltināšanā. Andrējs Boboško: jāizveido reāli strādājoša pilsoniska sabiedrība, jāapvieno aktīvie NVO cilvēki, tām jāatvēl 5 procenti no pašvaldības budžeta, 2013. gadā pašvaldības budžetā jābūt vismaz 150 miljoniem latu. Andris Grīnis: jāizveido tāds NVO centrs, kurā katra organizācija varētu izmantot bibliotēku, datorus, kur būtu pieejama informācija par visu, kas notiek sabiedrībā. Rita Rozentāle: jāierosina izmaiņas likumos, kas pašvaldībām atļautu vairāk atbalstīt NVO, jāizveido NVO māja, lai būtu vieta, kur organizācijām pulcēties.

Bažas par sadarbības iespējamību?

Politiķi atbildēja arī uz jautājumiem, par ko viņi ir nobažījušies, sadarbojoties ar NVO. Ivars Ķervis: cilvēki nesaprot NVO būtību. Jānis Vilnītis: par godīgumu, ka NVO nebūs pietiekami aktīvas, atbildīgas, pietiekami lielas, ka pildīs Sorosa pasūtījumu. Brigita Dreiže: visi politiķi neredz NVO nozīmību, bet NVO nevis piedāvā sadarbību, bet tikai kritizē pašvaldību. Edgars Krūmiņš: par ekonomisko un politisko situāciju valstī, par pašvaldības budžeta caurspīdīgumu, dažas NVO pieprasa palīdzību pret vēlētāju balsīm. Kalle Bjoršmarks: cilvēki plūst no Latvijas prom. Ilona Volvača: cilvēki netic, ka var kaut ko mainīt pašvaldībā. Silva Golde: īpašu bažu par NVO sektora attīstību nav, jo pilsoniskās attīstības stratēģijā visi ceļa stabiņi vietās, nav bažu par finansējumu, ir aktīvi cilvēki, kas gatavi strādāt NVO. Dažām no 554 organizācijām vajadzētu pavienoties, lai strādātu vēl veiksmīgāk. Andris Grīnis: bažas par vēlētāju aktivitāti, bet vēlēšanas ir efektīvākais instruments, kā ievēlēt pašvaldību, kas strādā sabiedrībai. Andrējs Boboško: slikti, ka pilsoniskās sabiedrības jautājumi atrodas prioritāšu beigās. NVO aktivizējas, bet pēc vēlēšanām viss paliek pa vecam. Rita Rozentāle: cilvēkiem apnikuši politiskie procesi. Cilvēki šodien māk prasīt, grūti iekustināt viņus darbībai.

Diskusijas nobeigumā politiķiem bija iespēja solīt, kā turpmāk sadarbosies ar NVO. Visi, protams, solīja būt vislabākie, pozitīvie, to darot. Klausītāju jautājumu bija maz. Starp tiem bija Gunāra Silakaktiņa viedoklis, ka pirkt pakalpojumus no NVO esot amorāli.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

“Latvijas pilsoniskās alianses” direktore Rasma Pīpiķe konsultē Tautas partijas pārstāvi Silvu Goldi par diskusijas norisi.