Ir pagājuši aptuveni divi mēneši kopš vairākās namu apsaimniekošanas uzņēmumu “Namserviss” un “Apsaimniekošanas serviss L” daudzstāvu mājās piedāvāta iespēja šķirot atkritumus. Šodien namu skaits sasniedzis 16, un abu apsaimniekošanas kompāniju pārstāvji un namu iedzīvotāji dalījās iespaidos par pirmajiem mēnešiem.

Pirmie divi mēneši māju iedzīvotājiem vairāk esot pagājuši kā treniņš, portālam pastāstīja “Apsaimniekošanas serviss L” valdes loceklis Jānis Egliens. Katrai mājai papildus esot nogādāti divi šķirošanas konteineri – viens stiklam, bet otrs papīram un PET pudelēm. Lai arī atkritumu apsaimniekošanas kompānija “EKO Kurzeme” katram dzīvoklim paskatītē iemetuši pa informatīvam materiālam, ne visi māju iedzīvotāji vēl saprotot, kam jaunās atritumu tvertnes domātas. Tāpēc veidojoties situācija, ka šķirošanas atkritumu konteineros tiek mesti nešķirotie sadzīves atkritumi, kā rezultātā to kopējais apjoms un arī rēķins par atkritumu izvešanu nesamazinās, jo visu izved kā nešķirotos.

“Ir mājas, kur ļoti labi veicas, ir mājas, kur nešķiroti gruži samesti šķirošanas konteineros,” par situāciju “Namserviss” apsaimniekotajās mājās pastāsta valdes loceklis Gatis Kālis. Lai arī ne visiem vēl veicoties ar šķirošanu, kopumā iedzīvotāji ir noskaņoti pozitīvi. No mājām, kas uzsāka atkritumu šķirošanu, pašlaik neviena neesot atteikusies un nedomājot to pārtraukt. Tieši pretēji, esot jaunas daudzdzīvokļu mājas, kur iedzīvotāju šķirot vēlme sakritusi ar tehniskajiem nosacījumi, kas tādējādi ļāvusi uzstādīt šķirošanas konteinerus. Pie tehniskajiem nosacījumiem kā galvenais tiek minēts, lai atkritumu konteineri atrastos nošķirti un citu māju iedzīvotāji tiem netiku klāt.

Abu namu apsaimniekotāju pārstāvji norādīja, ka pašlaik nevar runāt par rēķinu samazināšanos, jo iedzīvotāji vēl tikai “piešaujoties” pie šķirošanas , un, ja mērķis ir rēķina samazināšana, tad jāšķiro visai mājai un kārtīgi.

Lauku ielas 60. mājas padomes loceklis Pēteris Grise pastāstīja, ka viņu māja ir viena no tām, kur šķirošana ir uzsākta, bet pārāk labi neveicoties, jo daļa iedzīvotāju vēl atkritumus izmet “pa vecam”, un regulāri gadoties redzēt kādu PET pudeli kopējā atkritumu tvertnē. Viņš gan nebija neko dzirdējis par informatīvajiem materiāliem un teica, ka “vienu dienu šķirošanas konteineri esot parādījušies” un iedzīvotāji, katrs pēc sava zināšanu līmeņa, sākuši šķirot.

Netālu esošās biedrības “Lauku 56” mājas valdes priekšēdētājs Arnis Roze sacīja, ka viņu mājas iedzīvotājiem iepriekš paziņots par šķirošanas konteineru uzstādīšanu, kā arī kāpņu telpā bijis izvietots informatīvs materiāls. Viņš norādīja, ka kopumā veicoties labi, bet par šķirošanu noderētu pilnīgāka informācija.

Atbildot uz jautājumu par grūtībām, ko rada atkritumu šķirošana, A. Roze secināja, ka tas esot atkarīgs no katra cilvēka individuāli. “Ir cilvēki, ko apgrūtina viss jaunais, un tādi savus paradumus nez vai mainīs.”

No portāla aptaujātajām biedrībām vislabāk veicas “Cenkones 55”. Tās valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons pastāstīja, ka atkritumi tiekot šķiroti kārtīgi un bez piemaisījumiem. Viņu mājā dzīvojot daudz vecāka gada gājuma cilvēku, bet tas neesot šķērslis. Veiksmes formulas pamatā esot atkritumu konteinera atrašanās vieta un iedzīvotāju informētība par šķirošanu. Viņu atkritumu konteineriem citu māju iedzīvotāji netiekot klāt, un divas nedēļas pēc konteineru uzstādīšanas pārstāve no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “EKO Kurzeme” sapulcē esot pastāstījusi par atkritumu šķirošanu un par iespēju samazināt savus rēķinus, veicinot otrreizējo pārstrādi.

Sandra Šulme no biedrības “Piltenes 12” atzina, ka viņu situācija ir sarežģītāka, jo tikai puse no mājas iedzīvotājiem šķiro, turklāt atkritumu konteineri atrodas brīvi pieejamā vietā. “Blakus māju iedzīvotāji, ejot tiem garām, izmet savus atkritumus, neskatoties uz konteinera veidu,” novērojusi S.Šulme.

“EKO Kurzeme” pārdošanas vadītāja Rita Emsiņa pastāstīja, ka divu mēnešu laikā aptuveni ir savākti 25m³ makulatūras (nesaspiestā veidā) un 2,5 m³ stikla. Viņa atzīmēja, ka pašlaik 3 līdz 4 mājas šķiro pietiekam tīri, lai saķiroto varētu savākt ar šķirošanas mašīnu. Pārējo māju šķirošnas konteinerus katru reizi samaina pret tukšiem, pilnos aizvedot uz “EKO Kurzemi”, kur tos pāršķirojot. R. Emsiņa gan pastāstīja, ka tas esot pagaidu variants un vēl tikšot strādāts ar māju iedzīvotājiem, lai konteineru sastāvs būtu pēc iespējas retāk jāpāršķiro.

Raksturīgākās kļūdas esot, ka konteinerā kurš paredzēts kartona iepakojumam un PET pudelēm tiek samesti :
– vienreizlietojamie trauki ar ēdienu atliekām;
– čipsu pakas;
– plastmasas krējuma, jogurta, salātu trauciņi;
– putuplasta iepakojums;
– plastmasas spainīši.

“Tā kā čipsu pakas, plastmasas krējuma, jogurta, salātu trauciņus šobrīd nav iespējams pārstrādāt un pārējo augstāk minēto izstrādājumu otreizējās pārstrādes process atšķirās no PET pudeļu pārstrādes procesa dēļ to ķīmiskā sastāva, kas nav vienāds ar PET pudelēm, tad tos ir jāmet sadzīves atkritumiem paredzētajā konteinerā,” norāda R. Emsiņa.

Piena, kefīra, sulas tetra pakas pieņem atsevišķi šķirošanas laukumā Ezermalas 11.