Šā
brīža veloceliņa kopgarums Liepājā ir vairāk nekā 40
kilometri. Par prieku riteņotājiem, pilsēta pie tā nedomā
apstāties. Arī turpmāk plānots veidot un attīstīt
velotransporta infrastruktūru. Septiņu gadu laikā kilometrāža
varētu sasniegt skaitli 200.
Potenciāls
milzīgs

Šobrīd
no vienas pilsētas malas, piemēram, pa Klaipēdas ielu,
nogriežoties uz celiņu gar kāpu zonu, tad pa Jūrmalas parku,
nonākot Kūrmājas prospektā, ostas promenādē, uz Tirdzniecības
kanāla, Brīvības ielā, visai ērti ar velosipēdu ir iespējams
aizbraukt līdz pat otrai pilsētas malai – robežai ar Grobiņu.

Liepājas
domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Viktovskis norāda,
ka nav ideāla varianta, kā pilsētā būtu veidojams veloceliņš.
Tas atkarīgs no dažādām dzīves situācijām, jo jāatvēl vieta
riteņotājiem, autovadītājiem un gājējiem. Tāpēc pieeja ir
atkarīga no iespējām un savā ziņā radoša.

V.Vitkovskis
uzskata, ka veloceliņu attīstība Liepājā sākusies ļoti vēlu –
2010.gadā. Tas, kas šobrīd redzams, paveikts trīs gados. Domes
pārstāvis piekrīt, ka tas paveikts koncentrētā laikā.
“Iespējams, kaut kur esam pārspīlējuši,” nelielas
kļūdas paveiktajā saskata Attīstības pārvaldes vadītājs, kā
piemēru minot Zirņu ielu, kur, iespējams, būtu pieticis, ja
veloceliņš atrastos tikai vienā ielas pusē, otrā ierīkojot
papildus autostāvvietas. Domājot par nākotni, gūtā pieredze
tikšot ņemta vērā.

Sarunas
laikā ar portālu, V.Vitkovskis rādi karti (skatīt šeit), kurā redzams pabeigto
veloceliņu tīklojums, tie posmi, kuros šobrīd notiek būvdarbi un
arī iezīmēti perspektīvie veloceliņi. “Potenciāls ir
milzīgs,” saka V.Vitkovskis, runājot par iespējām, kā
pilsētā var veidot un attīstīt veloceliņus. “Atzīmējot
galvenos akcentus, jāmin virzieni uz Karostu, Tosmari, Šķēdi,
Ziemeļu fortiem. Lai arī tās ir tikai perspektīvas, manuprāt,
pavisam reālas.” Domes pārstāvis lēš, ka realizācija
varētu notikt septiņu gadu griezumā. Tad
kopējais veloceliņu (velomaršrutu) garums noteikti tuvotos 200
kilometriem.

“Šajā
virzienā ir jāstrādā, jāplāno, jāprojektē, piesaistot dažādus
finanšu instrumentus,”
uzskata V.Vitkovskis. Visvairāk viņam patīk ideja par veloceliņa
ierīkošanu Beberliņu rajonā, kas riteņotājiem būtu atpūtas un
izklaides brauciens (stieptos pa meža zonu), gluži kā Jūrmalas
parkā esošais gar pludmali, un gūtu popularitāti. “Šī
teritorija ir neapgūta, līdz ar to – milzīgu potenciālu,”
uzskata V.Vitkovskis. Iecerēts, ka Beberliņos tiks sakārtotas un
ierīkotas jaunas atpūtas vietas.

Šobrīd
jauni veloceliņi tiek izbūvēti Pulvera ielā, Jūrmalas parkā,
darbi sākušies arī Ģenerāļa Baloža un Lazaretes ielās.
Atbildot uz kāda lasītāja jautājumu, vai nevar ierīkot kādu
joslu arī O.Kalpaka ielā, jo tās platums to atļautu, V.Vitkovskis
norāda, ka gan O.Kalpaka iela, gan arī Atmodas bulvāris ir
“sabrukuši”, un būtu nepieciešama rekonstrukcija. Tāpēc
pagaidām tur nekas netiks darīts, taču, kad pienākts to remontu
laiks, par velobraucējiem tiks domāts. Vai kādreiz vīsies celiņš
apkārt Liepājas ezeram? “Izbūve gar pašu ezeru nav
iespējama, un tā iemesla dēļ, ka tas ir nepieejams, aizaudzis,
purvains. Nav normāla piekraste, kur ko tādu varētu veidot. Tas
būtu iespējams tikai skatoties no Liepājas puses.”

Prasa
norādes

Šā
brīža izbūvētie veloceliņi tiekot apsekoti, portālam norādīja
V.Vitkovskis. Par nepieciešamajiem labojumiem ikviens var ziņot gan
viņam pašam, gan tos iesniegt domes apmeklētāju pieņemšanas
centrā, kas vēlāk tiks nodoti Komunālajai pārvaldei, kas
organizē bojājumu novēršanu. Arī par bruģi, kas izkustējies
Aldaru ielā, par ko portālam ziņoja kāda lasītāja, tikšot
pielabots, lai braukšana būtu patīkama un ērta.

V.Vitkovskis saņēmis vairākus lūgumus uz veloceliņiem izvietot
informatīvas norādes, lai zinātu, kādā virzienā tobrīd cilvēks
dodas un kas viņu sagaida. Ar laiku tas tikšot ieviests, sola
Attīstības pārvaldes vadītājs, kas noteikti noderēs arī
pilsētas viesiem – velotūristiem. Tiek domāts arī par kartes
izvietošanu ar velomaršrutiem vai veloshēmām.

Pagaidām,
kamēr to nav, savu braucienu portāls liepajniekiem.lv
iesaka plānot vadoties pēc informācijas, piemēram, interneta
vietnē http://velokarte.divritenis.lv/.
Šī
pārvietošanās veida piekritēji
izveidojuši velokarti, kas aptver visu Latviju, tai skaitā arī
Liepāju. Maršruti veidoti precīzi, tā ka nomaldīties nevar.

Daudzi
riteņotāji ir neapmierināti par celiņu, kas stiepjas gar ostas
promenādi. Viņi saka, ka to nemaz nevar nosaukt par veloceliņu,
tik briesmīgā stāvoklī tas ir – segums ir izdrupis, bedrains,
akmeņains. V.Vitkovskis paskaidro, ka gar promenādi veloceliņš
nemaz nav izbūvēts, tāpēc velomaršrutu karte būtu labojama:
“Pēc būtības tas ir ieteicamais velomaršruts, kas savieno
Celtnieku ielas veloceliņu ar Tramvaja tiltu un tālāk esošo
veloceliņu Jaunā ostmalā.” Nākamajā
plānošanas periodā ir paredzēts strādāt gan pie promenādes
nākamo posmu rekonstrukcijas, gan K.Zāles laukuma rekonstrukcijas
un šo projektu aptvērumā noteikti tikšot risināti vides
pieejamības un veloceliņa jautājumi šajā posmā.

“Acīmredzami,
ka, attīstoties veloceļu infrastruktūrai, pieaug arī riteņotāju
skaits,” novērojis V.Vitkovskis, un tas arī esot, viņaprāt,
lielākais ieguvums. V.Vitkovskis pieļauj: tā kā Liepājā kādreiz
bijušas ļoti labas velosporta tradīcijas, iespējams, pēc gadiem
pieciem atkal varēsim lepoties ar augstvērtīgiem sportistiem. “Ja
cilvēki brauc, tas nevar izpalikt.”

Velokarti ar šā brīža maršrutiem, kā arī plānotajiem skatīt šeit.

11Skatīt galeriju