Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) līdz šā gada beigām cer sākt padomju gados celto ēku tehniskā stāvokļa pārbaudes, lai pārliecinātos par to drošību, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja BVKB vadītāja Svetlana Mjakuškina.

Viņa apliecināja, ka padomju gados celto ēku tehniskā stāvokļa analīze būtu nepieciešama.

Pēc Mjakuškinas teikta, Ekonomikas ministrija esot sākusi izstrādāt tehnisko specifikāciju, lai varētu veikt šādu tehnisko analīzi padomju gados celtajām ēkām.

BVKB vadītāja intervijā pauda cerību, ka praksē to izdosies sākt šā gada beigās.

Liepājas lielākā namu apsaimniekotāja – SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Puka portālam atzina, ka no apsaimniekotāju puses pagaidām ir pāragri komentēt šo jaunumu: ”Vispirms jāuzzina, jāsaprot pārbaužu tehniskā puse – ko baudīs un kā, jo arī padomju laikā celtās mājas ir dažādas.”

Viņa vien norāda: ”Energoefektivitāte arī ir pārbaužu veids, un to mēs jau darām. Lielā daļā ēku tas jau paveikts.”

Liepājas pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis savukārt skaidro, ka plānotās pārbaudes nav nekas ārkārtējs: ”Likums paredz, ka līdz 2019.gada vidum būvinženieriem jāveic visu sabiedrisko ēku, kas vecākas par 20 gadiem, apsekošana. Tas jādara reizi desmit gados.”

”Protams, viss būs atkarīgs no tā, cik apzinīgi pārbaudes tiks veiktas. Taču jebkurā gadījumā pēc pārbaudes būs slēdziens, kāds ir ēkas stāvoklis un kas kurā mājā jāpaveic,” viņš turpina.

M.Egmanis apstiprina, ka pārbaužu laikā konstatēto ēkas nepilnību novēršana būs papildu slogs mājas īpašniekam un apsaimniekotājam: ”Jau tā ar katru gadu īpašnieku atbildība aug. Piemēram, no 2020.gada obligāts pilnīgi visās dzīvojamajās telpās būs dūmu detektors.” Taču tajā pašā laikā uzsver, ka drošība ir svarīga.

Jautāts, vai, viņaprāt, būtu vērtīgi, ja pēc ēku apsekošanas un secinājumu uzdarīšanas no valsts tiktu piešķirts līdzfinansējums trūkumu novēršanai, Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs klāsta: ”Līdzfinansējums ir strīdīgs jautājums. Piemēram, ēku rekonstrukcijai un siltināšanai jau tagad pieejams fondu līdzfinansējums. Un renovācija ietver arī ēku tehniskā stāvokļa izvērtējumu.”

”Labi jau būtu, ja nepilnību novēršanai varētu saņemt finansiālu atbalstu,” viņš turpina: ”Bet jautājums: cik tas būtu godīgi pret tiem īpašniekiem, kuri jau ieguldījuši līdzekļus savu ēku sakārtošanā.”