Diskusijā, kas trešdien, 18. maijā, Liepājas pārstāvniecībā Rīgā notika par jauno pilsētas teritorijas plānojumu, pilsētplānošanas eksperti vērtēja Liepājas jaunos apbūves noteikumus, perspektīvo transporta shēmu un satiksmes pārvadu, ostas plānoto izmantošanu un publisko pieeju ūdens malām. Ekspertu skatījumā kompromiss starp atsevišķām plānojumā ietvertajām iecerēm vēl nav atrasts, tāpēc diskusijām būtu jāturpinās.

Liepājas pārstāvniecībā Būvvaldes eksperti tikās un diskutēja ar Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas biedriem par Liepājas pilsētas teritorijas plānojuma 2011. – 2023. gadam 1. redakciju. Šī tikšanās bija viens no plānojuma sabiedriskās apspriešanas pasākumiem.

Diskusijas sākumā ar Liepājas pilsētas plānošanas procesu, pilsētas attīstības tendencēm un jaunā plānojuma risinājumiem dalībniekus iepazīstināja Liepājas pilsētas Būvvaldes plānošanas daļas vadītājs Arvīds Vitāls un plānojuma izstrādātāju SIA “Grupa93” pārstāve Sarmīte Lesiņa.

Liepājas šobrīd spēkā vēl esošā plānojuma viens no līdzautoriem, plānotājs Edgars Bērziņš pauda viedokli, ka problēma joprojām ir tā, ka Latvijā teritorijas plānojumu izstrādē netiek lietota vienota terminoloģija un apzīmējumi, tāpēc katra pilsēta vai novads šo dokumentu veido pēc savas saprašanas. “Vairāk plānojam vietējo normatīvo aktu saturu nevis pašvaldības teritorijas iespējamo attīstību,” atzina E. Bērziņš.

Īpašas diskusijas raisījās par pilsētas zaļo struktūru, ko nedrīkst pazaudēt. Liepāja kopumā, atzina asociācijas biedri, ir zaļa pilsēta, taču problēmas ir ar mikrorajonu iekšpagalmu apstādījumu slikto stāvokli, automašīnu novietošanu un bērnu rotaļu laukumu izveidi. Lai gan ar teritorijas plānojumu šīs lietas nav atrisināmas, taču pašvaldība tās nevar atstāt novārtā.

“Liepājas domes iniciatīva organizēt atsevišķu pilsētas jaunā teritorijas plānojuma apspriešanas sapulci Rīgā ir unikāla ideja, jo manā pieredzē vēl nav bijušas situācijas, kad kāda reģiona pašvaldība šā svarīgā dokumenta sabiedriskās apspriešanas sapulci rīkotu ārpus savām administratīvajām robežām,” vērtēja Rīgas domes projektu vadības un attīstības direkcijas vadītājs Andis Kublačovs.

Viņš uzteica arī diskusiju kvalitāti, jo visi klātesošie bija patiesi ieinteresēti Liepājas pilsētas attīstības jautājumos un dažādos laika posmos ir bijuši saistīti ar Liepāju un tās plānošanu.

“Dome ir veikusi lielu un vērtīgu darbu saistībā ar plānojuma izstrādes procesa organizēšanu un sabiedrības iesaisti tajā. Sabiedriskās apspriešanas laikā tiek izmantota interaktīvā pieeja teritorijas plānojuma materiālu publiskošanai un komunikācijai ar sabiedrību kopumā,” piebilda A. Kublačovs.

Diskusijas laikā runātāji vilktas paralēles starp risinājumiem un problēmām Rīgas pilsētas aktuālajā un Liepājas pilsētas topošajā teritorijas plānojumā – runa ir par samezglojumiem ostas attīstības interešu saskaņošanā ar sabiedrības interesēm piekļūt atklātajai ūdens telpai ostas teritorijā.

Diskusijas dalībnieki rosināja definēt pilsētas intereses pasažieru prāmja termināla attīstībai Liepājā, to atspoguļojot plānojumā kā “ostas darījumu un sabiedrisko iestāžu apbūves teritoriju”.

Vēl bija priekšlikums nepieļaut Ziemeļu mola slēgšanu brīvai apmeklētāju plūsmai un mēģināt saglabāt publisku pieeju arī Karostas kanāla dienvidu daļai Laumas mikrorajona pusē.

Asociācijas biedri kritiski izteicās par pilsētas “zaļās struktūras” attīstības atainojumu – tā esot pārāk precīza, jo par pamatu ir ņemtas konkrēto īpašumu robežas nevis pilsētas telpa kopumā.

Apspriešanas laikā raisījās arī plašāka diskusija par to, cik pamatota ir ļoti detalizēta teritorijas plānojuma risinājumu atspoguļošana gan grafiskajā materiālā, gan teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Liepājas Būvvaldes speciālisti un SIA Grupa 93 pārstāve S. Lesiņa to skaidroja ar pašreizējo normatīvo aktu ietvaru, kas regulē plānošanas procesu.

Asociācijas biedri atzina, ka ir veikts apjomīgs darbs, kura rezultātā ir iegūta vērtīga informācija pilsētas telpas organizēšanai un virzīšanai pa izvēlēto perspektīvās attīstības ceļu. Tomēr gan plānotājiem, gan domes vadībai, gan iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka plānošana kopumā ir nebeidzams process – teritorijas plānojums nav dokuments, kuru turpmāk iesaldēs uz 12 gadiem, tāpēc ikvienam ir jābūt gatavam pielāgoties situācijas izmaiņām, veikt uzlabojumus un grozījumus.

Sabiedriskā apspriešana sākās 4. aprīlī un turpinās vēl šodien, piektdien, 20. maijā, kad ikviens vēl var iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus par minēto dokumentu.

Līdz šim ir notikušas pavisam septiņas sabiedriskās apspriešanas sapulces Liepājas mikrorajonos, publiskā diskusija Liepājas olimpiskajā centrā, kā arī Būvvaldes speciālistu tikšanās ar dažādu nozaru ekspertiem.

Ar sabiedrisko apspriešanu saistītie materiāli ir apskatāmi Liepājas pilsētas Domes ēkas 1. stāva vestibilā, Liepājā, Rožu ielā 6 un interneta mājas lapās www.liepaja.lv un www.grupa93.lv/liepaja

Pēc sabiedriskās apspriešanas beigām, kad visas saņemtās atsauksmes un viedokļi būs apkopoti, plānojuma redakciju deputāti skatīs Domes sēdē un pieņems vienu no lēmumiem: 
–         apstiprināt vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma redakciju kā galīgo redakciju un nosūtīt to Kurzemes plānošanas reģionam atzinuma sniegšanai;
–          pilnveidot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un sagatavot teritorijas plānojuma galīgo redakciju;
–          noraidīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma redakciju un izstrādāt to no jauna atbilstoši jaunam darba uzdevumam.

Aigars Štāls,
domes sabiedrisko attiecību speciālists