liepajniekiem.lv
Savukārt pludmales kafejnīcu saimnieki var nedaudz uzelpot – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzinusi, ka pašvaldība var tikai rekomendēt, nevis pieprasīt komersantiem ieviest depozīta glāzes.
Nepamatots aizliegums
Grozījumi saistošajos noteikumos ”Par Liepājas valstspilsētas pašvaldības pludmales un peldvietu izmantošanu” sākotnēji paredzēja no nākamās sezonas aizliegt tirgot dzērienus vienreizlietojamos traukos.
Pašvaldība to pamatoja ar nepieciešamību uzlabot piekrastes un kāpu zonas vides kvalitāti, samazinot piesārņojumu, kā arī mudināt sabiedrību rīkoties videi draudzīgi.
VARAM skaidro, ka Liepājā plānotais regulējums skar ne vien pašvaldības publisko teritoriju, bet arī tiešā veidā ietekmē konkrētu komersantu un tā darbību, tamdēļ aizliegums noteikts nepamatoti.
Pašvaldība precizējusi noteikumus, obligātas prasības vietā paredzot aicinājumu izmantot atkārtoti lietojamus traukus tirdzniecības vietās.
Vairāki deputāti no ”Liepājas partijas” pauž viedokli, ka ministrijas atzinums neļauj novērst vienreizlietojamo glāžu radītās problēmas.
Uldis Hmieļevskis aicina kolēģus līdz pludmales sezonai padomāt, vai šo jautājumu nevar atrisināt, lai glāzes nenonāk smiltīs plastmasas gabaliņu veidā.
Cits skatījums domes sēdē ir LRA deputātiem.
”Tas, ka mums vajadzēja VARAM atzinumu, ir palīdzējis loģiskam scenārijam uzvarēt,” saka Salvis Roga.
”Nav pareizi, ka mēs uzspiežam noteikumus, nesaprotot, kā tos realizēt,” teica domnieks. Par to, ka kopā ar pludmales zonas komersantiem ir jāmeklē saprātīgs risinājums, kā mazināt piesārņojumu no glāzēm, viņš ir vienisprātis.
”Man personīgi neliekas, ka tā būtu liela uzvara, domāju, ka tieši otrādi,” iebilst domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
Liepājas mērķis vienmēr ir bijis tīrāka pludmale, taču vides monitoringa ekspedīcijas smiltīs visvairāk atrod plastmasas daļas.
”Manuprāt, uzņēmēji bija gatavi ieviest depozīta sistēmu, konkrēti bijām pārrunājuši ar četriem komersantiem pludmalē, un viens bija pateicis, ka viņš domās.
Uzņēmēji ar katru dienu kļūst zaļāk domājoši.
Valsts mērogā jāiet uz priekšu ar likumdošanas izmaiņām un depozīta sistēmas jāievieš vietās, kur pieaug milzīga slodze uz pludmales infrastruktūru,” uzsver pašvaldības vadītājs.
Jānis Vilnītis (LRA) atkārtoti aicina pievērst uzmanību kafijas automātiem pludmales zonā, kam nav nekāda risinājuma, lai tur nebūtu vienreizējo glāžu.
Arī brīvdienās un svētku dienās laikus izvest atkritumu tvertnes, lai vējš un putni neizvazā, līdzētu pludmales situācijas uzlabošanai.
VARAM redzeslokā nonākušas vairākas pašvaldības, kuras vēlas savos saistošajos noteikumos ietvert normas, kas paredz ierobežojumus vai aizliegumus attiecībā uz vienreizlietojamām plastmasas glāzēm, portālu informē ministrijā.
VARAM arī izprot šādu nepieciešamību un motivāciju, taču ar esošo regulējumu šai jomā pašvaldībām šādu tiesisku iespēju nav.
Izmaiņas būtu iespējamas, veicot grozījumus Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā, kurā varētu iekļaut pilnvarojumu pašvaldībām regulēt konkrētus jautājumus par depozīta glāžu izmantošanu.
VARAM pieļauj, ka Klimata un enerģētikas ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde vides politikas jomā varētu šo jautājumu nākotnē risināt.
Reaģēs un patrulēs
VARAM lūdz svītrot saistošo noteikumu punktu par smēķēšanas aizliegumu pludmalēs, jo Tabakas izstrādājumu aprites likums to neparedz, aizliegums noteikts vien peldvietās.
Šajā likumā noteikts, ka
ir aizliegts smēķēt jebkurā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst.
Savukārt, ja smēķētājs pārkāpj iepriekšminēto kārtību, tad Valsts vai pašvaldības policijai ir tiesības šo personu administratīvi sodīt.
Tādējādi VARAM konstatēja, ka pašvaldības iecere nav lietderīga un nepieciešama, jo smēķēšanas ierobežojumi, tai skaitā pludmales teritorijā, ir noteikti ar likumu.
Liepājas pašvaldība paliek pie savas nostājas, uzskatot, ka aizliegums ir samērīgs un pamatots.
Sava pārliecība vairs nav jāsaskaņo, noteikumi ir stājušies spēkā, portālam norāda pašvaldībā.
Vides daļas vides aizsardzības vecākā speciāliste Rita Emsiņa skaidro, ka
Tabakas izstrādājumu likumā nav atsevišķi izdalītas pludmales.
Pašvaldība to skaidro kā nepilnību un uzskata, ka likumdevējs šo jautājumu nav pilnībā noregulējis.
Domes lēmums atbilst vietvaras izpratnei par sabiedrības veselības un drošības aizsardzību un balstīts Pašvaldību likuma punktā, kas ļauj noteikt kārtību un ierobežojumus publiskās teritorijās – parkos, peldvietās un citviet, ja likumos nav paredzēts citādi.
Tāpēc vietvarai ir tiesības precizēt regulējumu vietējā līmenī.
Savukārt jautājumā par depozīta glāzēm pašvaldībai nav normatīvā pamata noteikt komersantiem obligātu prasību.
Ieteikuma forma pauž vēlmi virzīt praktiskus un ilgtspējīgus risinājumus līdz brīdim, kad šādu prasību nākotnē varētu paredzēt valsts līmenī.
Jau iepriekš kampaņas ”Mana jūra” pārstāvji norādījuši, ka izsmēķi veido trešdaļu plastmasas atkritumu pludmalēs, bet Liepājā aizliegumam smēķēt peldvietās neseko pietiekama kontrole, par ko liecina vidēji 180 izsmēķi simt metros smilšu un padsmit sastādīti protokoli gadā.
Kā Liepājas Pašvaldības policija (LPP) gatavojas nākamsezon fiksēt pārkāpējus visā jūrmalas garumā?
”Tieši tāpat kā līdz šim – reaģēsim uz izsaukumiem un patrulēsim pludmalē,” atbild kārtībsargu pārstāve Elva Lubāne. LPP vadība jau ilgstoši runā par darbinieku trūkumu, tomēr centīšoties efektīvāk izmantot esošos resursus.
Noteikumos ”Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Liepājas valstspilsētā” pašvaldība bija iekļāvusi punktu, ka sterilizētus bezsaimnieka kaķus dzīvojamo māju piegulošajā teritorijā drīkst turēt tikai ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.
VARAM ieskatā tāds nosacījums pārsniedz pašvaldībai doto pilnvarojumu. Paliek spēkā atļauja uzturēt kaķus tad, ja tiek nodrošināta to labturība un apzīmēšana, kā arī ”kaķu tantes” sakārto dzīvnieku barošanas vietu.
Uzziņai
Izmaiņas saistošajos noteikumos no 2026. gada
- Smēķēšana pludmalē atļauta tikai īpaši marķētās vietās Roņu un Vaiņodes ielas pludmales izejās un Karostā, kur vides objekts ar iestrādātu pelnutrauku atrodas pie Ziemeļu mola autostāvvietas.
- Suņa turēšanas nodeva palielināta no 8,54 eiro līdz 10 eiro, tā jāsamaksā līdz 1. martam.
- Nodeva 50% apmērā maksājama par sterilizētu suni un par suni, kurš sešu mēnešu vecumu sasniedz vai iegādāts kalendārā gada otrajā pusē.
Avots: Liepājas pašvaldība
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
