Sabiedriskās kampaņas “Mana jūra” dalībnieki mērojuši jau pirmo posmu no Nidas līdz Jūrkalnei, kopumā veicot sešus jūras piesārņojošo atkritumu situācijas monitoringus. Kampaņai dodoties prom no Liepājas rajona, ir apkopoti arī pirmie rezultāti, kas parāda situāciju Liepājas apkaimē, informē Vides izglītības fonda pārstāve Ilze Grunska.

Veicot monitoringus pludmalēs, pat labiekārtotu pludmaļu un atpūtas vietu tuvumā, atrasto atkritumu skaits joprojām ir šokējošs.  “Acīmredzot, atkritumu problēmas risinājumu meklējumos mums ir jāskatās tālāk par infrastruktūras izveidi,” skaidro Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme. “Ir jāiemāca gan mums pašiem, gan viesiem, ka šī infrastruktūras izmantošana ir pašsaprotama”.

Zemāk apskatāmi pirmie statistikas dati konkrētās pludmalēs pēc jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa.

Pape: 168 atkritumu vienības 25 dažādās atkritumu tipu kategorijās;
Jūrmalciems: 130 atkritumu vienības 24 dažādās atkritumu tipu kategorijās;
Bernāti: 113 atkritumu vienības 20 dažādās atkritumu tipu kategorijās;
Karosta: 274 atkritumu vienības 32 dažādās atkritumu tipu kategorijās;
Ziemupe: 144 atkriumu vienības 24 atkritumu tipu kategorijās;
Pāvilosta: 550 atkritumu vienības 29 atkritumu tipu kategorijās

Atkritumu daudzumu uzskaita 100 metru garā pludmales nogrieznī saskaņā ar ANO Vides programmas monitoringa metodoloģiju, kas starptautiskā projekta ”Marlin” ietvaros ir piemērota Baltijas jūras reģionam.

Kampaņas pirmās nedēļas laikā dalībnieki guvuši apstiprinājumu arī tam,  ka jūras piesārņojošie atkritumi ir starptautiska, nevis lokāla problēma. Lietuvas robežai tuvais ceļa posms apmēram 25-35 kilometru garumā ir noklāts ar Polijas, Lietuvas, Dānijas, Kipras ražojumu iepakojumu paciņām, pudelēm utml. Daļu vainas var novelt  tūrisma ietekmei, tomēr acīmredzams, ka daļa no plastmasas un stikla mērojušas ceļu no citām valstīm.

Kampaņa ir viena no aktivitātēm Latvijā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā uzsākta projekta MARLIN ietvaros, kuru organizē Vides izglītības fonds (VIF) un, kā ietvaros tās dalībnieki uzsākuši 500 km garu izpētes misiju gar Baltijas jūras piekrasti, īstenojot daudzveidīgas aktivitātes. Kampaņas nozīmīgākā aktivitāte ir jau pieminētie jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi. Iegūtie dati ir unikāli, jo sniegs priekšstatu par Baltijas jūras piekrastes piesārņojošajiem atkritumiem kopumā, turklāt konkrētā laika periodā. Rezultātus būs iespēja izmantot dabas saglabāšanas programmās un piekrastes zonu aizsardzības plānos.

Kampaņa sākās 28. jūnijā no Nidas un paredzēts, ka tā noslēgsies 28. jūlijā pie Ainažu mola.

Savukārt jau šajā sestdienā, 7. jūlijā, pulksten 16 Ventspilī, Rakstnieku namā, notiks publiskais pasākums ar lekciju par Pāvilostas pelēko kāpu un kampaņas dalībnieku stāstiem par  piedzīvoto ceļā no no Nidas līdz Ventspilij.

Kampaņai “Mana jūra” var sekot līdzi vietnē www.manajura.lv, lai uzzinātu jaunākās aktualitātes un intereses gadījumā pievienoties gājienam. Apmešanās vietas tuvākajā laikā: 5.07 – Užava; 6.07 – 8.07 – Ventspils; 9.07 – Oviši; 10.07 – Irbes ieteka; 11.07 – Mazirbe; 12.07 – Saunags; 13.07 – 15.07 – Kolka. Atkritumu monitoringi tiks veikti arī šajās vietās.

Sabiedriskā kampaņa “Mana jūra” norisinās starptautiska projekta MARLIN ietvaros, kas tiek īstenots ar Centrālās Baltijas Programmas (Central Baltic Programme) atbalstu.