Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Policija šodien strādās pastiprinātā režīmā

Policija šodien strādās pastiprinātā režīmā
Foto: VP foto
13.11.2013 07:15

liepajniekiem.lv

Šodien, 13.novembrī, Valsts policija visā Latvijā strādās
pastiprinātā režīmā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību traģiskajai situācijai
uz autoceļiem, portālam pastāstīja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā
speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Signe Šteinberga.

Latvijā vien septiņās novembra dienās gājuši bojā 13 cilvēki (pērn
šajās dienās – 6 ). Vairāk kā 60% no novembrī bojā gājušajiem bijuši – gājēji (astoņi
no mirušajiem bijuši gājēji, divi – autovadītāji, bet pārējie – velosipēdists,
motocikla vadītājs un pasažieris) vēsta policijas apkopotā informācija.

Oktobra un novembra mēnesī šogad kopā bojā gājis 31 cilvēks (par
8 cilvēkiem vairāk, nekā pērn). Bet kopumā šogad desmit mēnešos avārijās gājuši
bojā 137 cilvēki, kas ir par pieciem mazāk nekā pērn tādā pašā laika posmā.

Policijas pārstāve skaidro, ka riska faktori šobrīd, rudenī,
ir vairāki: diennakts tumšais laiks; laika apstākļi (migla, lietus, drīz –
melnais ledus, turklāt provizoriskās prognozes vēsta, ka sniegs būs decembra
vidū); pakāpeniska vidējā braukšanas ātruma palielināšanās vidēji par 4 – 5
km/h; kā arī cilvēciskais faktors – pārgalvība, ātrums, reibums, neuzmanība,
blakus nodarbes u.c.

Policijas statistika liecina, ka šā gada 10 mēnešos fiksēti 77539
ātruma pārkāpumi, kas ir par 24298 jeb 45% vairāk, nekā 2012.gada 10 mēnešos. Līdz
5.novembrim policija par atstarotāju nelietošanu 2013.gadā noformējusi 6770
protokolus (2012.gadā – 6424, 2011.gadā – 6577).

Akcijas ”Esi redzams” ietvaros vairāk nekā 10 gadu laikā
izdalīti vairāk nekā 2 miljoni atstarotāju. ”Bijuši reidi, atstarotāji, kampaņas,
ikdienas preventīvais darbs u.c. Ko vēl varam darīt, lai situācija
nepasliktinātos?” jautā policija.

Meklējot atbildi uz šo jautājumu, pieņemts lēmums, ka
turpmāk policija strādās nesaudzīgāk: ”Masveida pārbaudes – kabatas uz
galvenajām šosejām. Nav atstarotāja – protokols! Nevis vienkārša atstarotāju
dalīšana.”

Drošības padomi gājējiem:

* Galvenais, kas jāievēro gājējiem –  tā ir
pārvietošanās pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet ja to
nav – pa nomali. Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu,
vai nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam.

* Tumšajā diennakts laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī
apdzīvotās vietās, kur ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem,
kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jālieto gaismu atstarotājs vai cits
gaismu atstarojoša materiāla elements vai jātur rokā iedegts lukturītis.
Atcerēsimies, ka gaismu atstarojošo elementu apģērbā vai aksesuāros nekad nav
par daudz un tie ļauj transportlīdzekļa vadītājam Tevi laikus pamanīt.
Būtu vēlams tumšajā diennakts laikā vilkt mugurā gaišas drēbes, kas arī ļauj
daudz laicīgāk pamanīt gājēju. Atstarotāji jāpieliek pie apģērba tā, lai pretim
braucošo automobiļu vadītāji laikus tos varētu pamanīt. Pie muguras
piestiprinātos atstarotājus neredz!

* Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām, bet ja to
nav, – krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības
zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī
attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams abos virzienos.
Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja
vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, – transportlīdzekļu satiksmes
regulēšanas luksofora signāli.

*Daudzi uzskata, ka gājēju pārejas esamība dod gājējiem
priekšroku. Daļēji uzskats ir pareizs, tomēr pirms brauktuves šķērsošanas pa
gājēju pārēju, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz
transportlīdzeklim, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un
jāpārliecinās par drošību. Jāatceras, ka automobiļa apstāšanās ceļš, braucot
pilsētās ar atļauto kustības ātrumu 50 km/h, sastāda aptuveni 30 metrus. Gājēji
uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties.

Drošības padomi pasažieriem: 

* Gaidīt sabiedrisko transportlīdzekli atļauts tikai uz
iekāpšanas laukumiem, bet ja to nav, – uz ietves vai nomales.

* Ir novērots, ka cilvēki, gaidot tramvajus pieturā, iziet
uz brauktuves, kad tramvajs vēl nav apstājies un tādā veidā rada bīstamu
situāciju citiem transportlīdzekļu vadītājiem. Atceries, ka tramvaja pieturās,
kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu tramvajā, drīkst
tikai tad, kad tramvajs pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no tramvaja gājējiem
brauktuve jāatbrīvo.

* Transportlīdzekļi pasažieriem, kuru sēdvietas ir aprīkotas
ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu, triciklu,
kvadriciklu un mopēdu pasažieriem braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai
aizsargķiverei.

* Pasažieriem aizliegts: braukšanas laikā traucēt
transportlīdzekļa vadītāju vai novērst viņa uzmanību; atvērt braucošā
transportlīdzekļa durvis; atvērt apturētā transportlīdzekļa durvis, ja tas
apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus
(biežāk tas ir domāts par transportlīdzekļu kreisās puses durvīm); atstāt
sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas
darbinieka vai robežsarga pieprasījuma.

* Ja transportlīdzekļos, kuru sēdvietas ir aprīkotas ar
drošības jostām, ved bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm tiem jāatrodas viņa
vecumam un svaram atbilstošā bērnu sēdeklītī un jābūt piesprādzētam ar drošības
jostu; bērnam jāsēž uz viņa vecumam un svaram atbilstoša paliktņa un jābūt
piesprādzētam ar drošības jostu.

* Ievērojiet! Pat nelielas sadursmes rezultātā
nepiesprādzēts bērns vienmēr tiek izsviests no sēdekļa. Nesēdiniet bērnu
sēdvietā, kas aprīkota ar gaisa spilvenu.

* Pastāv uzskats, ka nepiesprādzēšanās ar drošības jostu
nekādu ļaunumu nenodara. šāds uzskats ir kļūdains, jo sadursmes rezultātā
fizikas likumus piemānīt nevarēsim un inerces spēks, kas vairākkārtīgi
pārsniedz cilvēka svaru, pārvietojot Jūs uz priekšu, kā rezultātā var tikt gūti
miesas bojājumi vai pat letālas sekas.

Drošības padomi velosipēdistiem
un mopēdistiem:

* Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai nomali atļauts
personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem, ar mopēdu – personām, kas nav jaunākas
par 14 gadiem. Velosipēda vadītājam jābūt klāt velosipēda, mopēda vai jebkura
mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai, bet mopēda vadītājam – mopēda
vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai.

* Bērni, kas nav jaunāki par 7 gadiem, drīkst braukt ar
velosipēdu pa brauktuvi vai nomali tikai pilngadīgās personas pavadībā.

* Velosipēdam un mopēdam jābūt vienmēr tehniskā kārtībā.

* Braucot ar mopēdu jebkurā diennakts laikā, priekšā jābūt
iedegtam baltās gaismas lukturim, bet aizmugurē sarkanās.

* Velosipēdam tumšā diennakts laikā vai nepietiekamības
redzamības apstākļos abos sānos jābūt diviem oranžiem gaismas atstarotājiem, kā
arī priekšā jādeg baltās gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas krāsas
lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdam priekšpusē jābūt
aprīkotam ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu atstarotāju.

* Ar velosipēdu un mopēdu pa ceļu atļauts braukt vienā rindā
un iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja ir ierīkots velosipēdu ceļš,
tad velosipēdam pa ceļu braukt aizliegts.

* Ar velosipēdu un mopēdu aizliegts braukt pa gājēju ceļiem.
Ar mopēdu aizliegts braukt pa gājēju un velosipēdu ceļiem, pa ietvēm.
Velosipēdiem drīkst braukt pa ietvēm tikai tad, ja netraucē gājēju
pārvietošanos.

* Bieži varam redzēt, ka velosipēdu vadītāji šķērso
brauktuves ar velosipēdu pa gājēju pārejām. Atceries, ka šķērsot brauktuvi
pa gājēju pārejām velosipēdu vadītāji drīkst tikai nokāpjot no velosipēda un
ejot pāri gājēju pārejai, stumjot velosipēdu. Automobiļa vadītājiem nav
pienākums palaist velosipēda vadītāju, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju,
braucot ar velosipēdu. Velosipēds ir transportlīdzeklis, kas paredzēts
braukšanai un tā vadītājam ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumu prasības!

Drošības padomi autovadītājiem: 

*Vispārzināms fakts – braucot pie stūres labāk kļūdas
nepieļaut. Taču ideāli vadīt automobili spēj tikai nedaudzi. Pēc statistikas
datiem, vadītājs pilsētā 15 minūšu laikā pieļauj vidēji no 5 līdz 10 kļūdām.
Protams, to bīstamība ir dažāda, bet katra no tām zināmā mērā palielina
iespējamību iekļūt ceļu satiksmes negadījumā.

*Liela daļa no pieļautajām kļūdām vadītājam pašam paliek
nepamanītas, to viņa vietā ar kompensējošām darbībām paveic citi vadītāji, vai
arī laimīgas sagadīšanās pēc kļūdas uzreiz nepārvēršas bīstamās situācijās un
satiksmes negadījumos. Tomēr šādu kļūdu rezultātā vadītājam izstrādājas savs
automobiļa vadīšanas stils, kas gala rezultātā ir par iemeslu ceļu satiksmes
negadījumu izraisīšanā. Tāpēc ir svarīgi zināt sava auto vadīšanas stila kļūdainību,
saprast tā cēloņos un iemeslus.

*Lielākā daļa satiksmes negadījumu pārsniedzot
maksimāli atļauto kustības ātrumu vai nepareizās ātruma izvēles atbilstoši ceļa
un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu pat par
10 km/h palielinās risks nokļūt satiksmes negadījumā, jo kad radīsies kustības
bīstamība un vajadzēs noreaģēt uz to, veicot bremzēšanu, tad apstāšanās ceļš
palielināsies par vairākiem metriem. šie metri var būt izšķiroši ceļu satiksmes
negadījumā. Nav jābrauc ar maksimāli atļauto ātrumu, ja ceļš ir nepārredzams,
slidens, bedrains, ar dažādiem segumiem. Labāk ātrumu samazināt un braukt
lēnāk, lai nepieciešamības gadījumā, laicīgi noreaģēt uz radušos bīstamo
situāciju un novērst satiksmes negadījuma rašanos. Nav māksla nospiest gāzes
pedāli, māksla ir apturēt transportlīdzekli un novērst negadījumu.

*Nav jāveic bremzēšana bez nepieciešamības. Kļūdains uzskats
ir tam, ka nospiežot bremžu pedāli automobilis apstāsies ātri un virzīsies mums
nepieciešamajā virzienā, inerces rezultātā ar nobloķētiem riteņiem tas
virzīsies taisni un nebūs vadāms. Tādas kļūdas parasti raksturīgas, braucot pa
līkumainiem ceļiem, kā arī veicot novēlotos nogriešanās manevrus.

*Apdzīvotās vietās par satiksmes negadījumu rašanās iemeslu
bieži vien ir distances neievērošana starp transportlīdzekļiem. Kad notiek tāds
satiksmes negadījums, vadītāji nereti vaino priekšā braucošā automobiļa
vadītāju (pārāk lēnu brauca, strauji bremzēja utt.). šis uzskats ir kļūdains, jo
praktiski vienmēr satiksmes negadījuma rašanās iemesls ir aizmugurē braucošā
automobiļa vadītāja nepareizā rīcība – nav izvēlēta atbilstoša braukšanas
distance. Ceļu satiksmes noteikumi nosaka – transportlīdzekļa vadītājam,
atkarībā no braukšanas ātruma, jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā
braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no
sadursmes.

*Ja vadām auto ar ātrumu 50 km/h,  distanci izvēlamies
50 m, ja vadām ar 90 km/h, distanci izvēlamies 90 m. Jo īpaši šis
princips ir veiksmīgs uz slapjas vai slidenās brauktuves.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz