Liepājas pašvaldība pagaidām pārmaiņas neplāno – joprojām spēkā paliks prasība, ka sabiedriskajā transportā pasažieru skaits nedrīkstēs pārsniegt pusi no ietilpības, noskaidroja “Kurzemes Vārds”.

Grozījumi Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka policistiem jāveic jau no pagājušā gada 7.decembra Latvijā ieviesto prasību kontrole, tas nozīmē – jāuzmana, lai sabiedriskajā transportā iekāpšana un izkāpšana būtu organizēta tā, ka pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50% no tā ietilpības.

Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tajā tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasību ievērošanu.

Aģentūras “Liepājas Sabiedriskais transports” (LST) direktors Olevs Zutis laikrakstam skaidro: “Sekojot līdzi cilvēku plūsmai autobusos un tramvajā, esam secinājuši, ka nevienā brīdī sabiedriskajā transportā pasažieru skaits nepārsniedz 50% (vienlaikus autobusā drīkst atrasties 48 pasažieri, tramvajā – 75, bet mikroautobusā – 11, M. K.). Atsevišķās pieturās un laikos pasažieru skaits ir tuvu pieļaujamajam (47%), pārsvarā “Laumas” rajona apkārtnē.

Tie cilvēku apgalvojumi, ka kāds no autobusiem ir bijis pārpildīts, nav patiesi. Apstiprinājums tam ir automātiskie pasažieru plūsmas skaitītāji, kuri, lai arī nav katrā autobusā, tomēr parāda kopējo ainu.

Tramvajā pasažieru plūsmas kontrole šobrīd nav aktuāla – cilvēku tur ir krietni mazāk, nekā pieļaujamais skaits. Savukārt mikroautobusos pasažieru skaitu kontrolē vadītājs. Var gadīties situācijas, ka kāds paliek aiz durvīm. Taču tas nenozīmē, ka tad, ja cilvēks nav ticis tā dēvētajā mikriņā, viņš nevarētu nokļūt mājās. Galu galā autobusi ir pieejami.”

Tāpat O. Zutis uzsver, ka pandēmijas laikā ne darba dienās, ne brīvdienās nav samazināta sabiedriskā transporta kustība – grafiks palicis nemainīgs. Tāds lēmums pieņemts, lai nebūtu drūzmēšanās ne transportlīdzekļos, ne pieturvietās.

“Īpašu vērību pievēršam arī sabiedriskā transporta vēdināšanai – katrā pieturvietā tiek atvērtas visas durvis.

Cilvēkiem pašiem būtu jāizvērtē, ja, piemēram, piebraukušais autobuss viņam nešķiet drošs, tad tajā var nekāpt iekšā un pagaidīt nākamo.

Tāpat gribētu aicināt cilvēkus, kuriem nav akūta nepieciešamība, izmantot transportu citā laikā, nevis tā dēvētajās augstākās aktivitātes stundās, kad cilvēki brauc uz darba un no darba,” rosina LST direktors O. Zutis, kurš uzskata, ka pasažieru skaitu sabiedriskajā transportlīdzeklī samazināt līdz 30% procentiem būtu ļoti sarežģīti, neraugoties uz to, ka lielāko dienas daļu tramvaja un autobusu noslodze pat ir mazāka.

Viņaprāt, rastos pamatīgs bardaks, ko būtu grūti izkontrolēt, jo cilvēki kāpj iekšā un ārā pa visām durvīm.

“Var jau, protams, noteikt, ka pasažieri drīkst izkāpt un iekāpt tikai pa priekšējām durvīm, taču tādā gadījumā mēs iekāpsim otrā grāvī – notiks drūzmēšanās. Vai tas būs labāk? Turklāt rastos konflikta situācijas, ja regulāri cilvēkus nāktos atstāt aiz durvīm,” teic O. Zutis.

Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens laikrakstam saka, ka noteikt 30% pasažieru skaitu uz kopējo transportlīdzekļa ietilpību esot neiespējamā misija.

“Kas to kontrolēs? Ne tas paredzēts vadītāja darba pienākumos, ne fiziski viņš to var izdarīt, vadot transportlīdzekli. Kādi spēki ar juridisku pamatojumu varētu kādu laist/nelaist autobusā vai tramvajā?

Par ļoti lielu naudu var izdarīt visu ko – nolikt policistu katrā sabiedriskā transporta vienībā.

Ne velti Ministru kabinets šo lēmumu kā obligātu beigās nepieņēma,” saka M. Tīdens.

Pilsētas krīzes vadības grupas vadītājs Jānis Vilnītis laikrakstam stāsta: “Viens no iespējamiem risinājumiem cilvēku plūsmas mazināšanai sabiedriskajā transportā bija pensionāru un skolēnu brauciena maksas atlaižu anulēšana pīķa stundās. Taču secinājām, ka tas neko daudz tāpat nedotu. Pirmkārt, skolēni šobrīd sabiedrisko transportu izmanto ļoti reti, arī pensionāru šajā konkrētajā laikā autobusos un tramvajos ir maz. Turklāt jāņem vērā, ka daudziem no viņiem ir vizītes pie ārsta, kas, protams, ir svarīgi. Zinot šī brīža sabiedriskā transporta noslodzi, pagaidām šis jautājums nav aktuāls. Ja kļūs, tad pie tā atgriezīsimies.”

“Valsts policija (VP) kopš pagājušā gada 1.marta katru dienu veic pārbaudes sabiedriskajā transportā. Ir likumsargi, kuri šo darbu dara, tērpušies VP formastērpos, bet ir arī policisti, kuri to dara slēpti – civilapģērbā.

Pārbaudes nenotiek starppilsētu autobusos un tā saucamajos mikriņos, jo tur personu skaitu kontrolē šoferis.

Šobrīd VP nav uzsāktu procesu par sejas aizsargmasku nelietošanu vai pasažieru pārāk lielu skaitu transportlīdzeklī,” situāciju raksturo VP pārstāve M.  Šeršņova.

Liepājas pilsētas Pašvaldības policija (PP) līdz šim sabiedriskajā transportā reidus veica vidēji divas reizes mēnesī, taču PP priekšnieka vietnieks Kaspars Vārpiņš saka, ka, iespējams, sākot ar šo nedēļu, pārbaudes būs daudz biežāk.

Uzmanība tikšot pievērsta ne tikai sejas masku lietošanai, bet arī cilvēku skaitam transportlīdzeklī.

“Neskaidrības cilvēku skaita kontrolēšanā sabiedriskajā transportā gan paliek. Ja konstatēsim pārkāpumu, tad kāda būs tālākā rīcība? Cilvēkus izsēdināt? Kurus izsēdināt, un vai vispār izsēdināt? Pēc būtības arī atbildība šajā gadījumā jāuzņemas pārvadātājam, kurš to pieļāvis. Tas ir tāpat, kā mēs to darām tirdzniecības vietās. Ja, piemēram, veikalā vienlaikus ir vairāk pircēju, nekā drīkst atrasties, tad atbildība jāuzņemas tirdzniecības vietas vadībai,” saka K. Vārpiņš.