S. Dikterjovs LST strādā kopš 2013. gada par pamatdarbības struktūrvienības vadītāju. Problēmas darbā viņam sākušās pēc tam, kad 2020. gada nogalē par aģentūras direktoru iecelts Olevs Zutis, kurš no partijas “Latvijas reģionu apvienība” saraksta pērn kandidēja arī Liepājas domes vēlēšanās.

2021. gada februāra beigās S. Dikterjovam izsniegts darba līguma uzteikums.

Tajā norādīts, ka darba attiecības tiek izbeigtas, jo sakarā ar neatliekamiem saimnieciskiem un organizatoriskiem pasākumiem tiek likvidēts viņa ieņemamais amats. Bijušajam deputātam piedāvāts turpināt darbu vakantā transporta kontroliera amatā. S. Dikterjovs tam nav piekritis un iesūdzējis LST tiesā, uzskatot, ka faktiskais uzteikuma pamats ir vēlme atbrīvoties no nevēlama darbinieka politisko uzskatu dēļ, jo darba līguma uzteikuma izsniegšanas brīdī nepastāvēja transporta kontroliera vakance, turklāt, pēc neoficiālas informācijas, uzņēmumā ieviesta jauna amata vienība – direktora vietnieks –, kas S. Dikterjovam nav piedāvāta.

Kurzemes rajona tiesa pagājušovasar S. Dikterjova prasību noraidījusi, taču Kurzemes apgabaltiesa rudenī, izskatot viņa apelācijas sūdzību, lēmusi to apmierināt, proti, darba līguma uzteikumu atzīt par spēkā neesošu. Spriedums stājās spēkā, un pēc slimošanas S. Dikterjovs atgriezies darbā.

“Viņi [aģentūras vadība] to negaidīja. Jau pēc pirmā tiesas sprieduma man bija atņemts viss – darba kabinets, veselības apdrošināšana utt.,” pauž S. Dikterjovs.

Tomēr arī pēc tam spiediens no uzņēmuma vadītāja puses esot turpinājies. “Viņi gribēja, lai es no darba aizeju pats,” spriež bijušais deputāts, kurš šī gada sākumā aģentūru tiesā iesūdzējis otrreiz, prasot rīkojuma atcelšanu un morālā kaitējuma piedziņu. Jautāts, kāda šoreiz ir strīda būtība, viņš skaidro, ka uzņēmuma vadība uz viņa pleciem centusies uzvelt tādus pienākumus, kas neatbilstot viņa amata aprakstam. Viņš to apstrīdējis, taču neveiksmīgi. “Tāpēc šos rīkojumus apstrīdēju tiesā, prasot arī simbolisku morālā kaitējuma atlīdzību 1500 eiro apmērā.”

Viņa prasību Kurzemes rajona tiesā sāka skatīt 25. aprīlī.

Abām pusēm tagad piedāvāts laiks, lai vienotos par iespējamo mierizlīgumu.

O. Zutis pagaidām, kamēr turpinās tiesvedība, komentēt šo strīdu atturējās. “Tā ir iekšējā aģentūras problēma, darba strīds, nekas sevišķs,” viņš sacīja. LST direktors arī noraida pārmetumus par politisko izrēķināšanos. “Es cilvēkus nešķiroju ne pēc politiskās piederības, ne arī rases vai dzimuma. Tās ir vienkāršas darba līguma attiecības, proti, strīds par to, kas cilvēkam ir vai nav jāpilda.”

Tikmēr S. Dikterjova partijas biedrs, Saeimas deputāts Valērijs Agešins spriež, ka LST pret darbinieku, iespējams, izvērš mobingu, kā arī bosingu un, zaudējot tiesā, izšķērdē nodokļu maksātāju naudu, no pašvaldības līdzekļiem maksājot juristiem. “Man ir aizdomas, ka tas tiek darīts politisku iemeslu dēļ, lai amatā iebīdītu savējos,” vērtē parlamentārietis.