Vairāk nekā prezidentam, ģenerālprokuroram, valsts galvenajam tiesnesim
Liepājas domes priekšsēdētājam Uldim Seskam darbs pašvaldībā dod aizvien bagātākus augļus. Desmit gados viņa ienākumi no darba pašvaldībā un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē palielinājušies apmēram 3,5 reizes, rāda amatpersonas deklarācijā uzrādītās ziņas, bet pavisam viņš pērn nopelnījis 56414,44 latus (summa pirms nodokļu nomaksas). Viņa bagātīgi samaksātais iedzīvotāju ienākumu (pēc aptuveniem aprēķiniem – ap 12,7 tūkstošiem latu) nodoklis vairo Liepājas budžetu, jo Liepājas galvas deklarētā dzīvesvieta ir Liepājā.

Viņa mēneša atalgojums ir bijis lielāks nekā Valsts prezidentam, nekā Ministru prezidentam, nekā KNAB priekšniekam, nekā Saeimas priekšsēdētājam, nekā Latvijas ģenerālprokuroram, nekā Satversmes tiesas priekšsēdētājam, nekā Augstākās tiesas priekšsēdētājam, nekā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

Domes priekšsēdētāja alga pērn sasniegusi 24511,99 latus gadā (1998.gadā tā bija tikai 7800,33 latu). Taču par darbu pašvaldībā viņš saņēmis arī piemaksu pie darba algas – 3960 latu. (Liepājas domes nolikumā par darba samaksas kārtību domē paredzēts, ka pilsētas galva un vietnieki saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā, reizi gadā – prēmiju mēnešalgas apmērā, skaidro domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zane Ģirne.) Vēl U.Sesks saņēmis deputāta atalgojumu 5220,16 latu, veselības apdrošināšanu par 120 latiem, komandējumu dienas naudu 594,40 latu, dāvanu karti par 25 latiem un 10 latu atlīdzību par darbu kādā no domes komisijām.

Savukārt, vadot Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi, U.Sesks pērn nopelnījis 11172,89 latus  (1998.gadā – 5578,01 latu). Bez tam kopš 2006.gada U.Sesks ir akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes loceklis, un par to pērn viņš saņēmis 10800 latu (2006.gadā – 5271,61 latu).

U.Sesks ieņem arī vairākus amatus, par kuriem algu nemaksā: viņš ir Ministru prezidenta ārštata padomnieks, Liepājas partijas valdes priekšsēdētājs, kapitāldaļu turētāju pārstāvis Latvijas Pašvaldību mācību centrā, Liepājas Direktoru padomes loceklis. Un vienkārši biedrs: Liepājas Rotari klubā, Latvijas Ostu asociācijā, basketbola klubā “Liepāja”, Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, sabiedriskajā organizācijā “Liepājas Attīstības fonds”.

Pērn turpinājuši palielināties U.Seska uzkrājumi: skaidrā naudā tie ir 35100 latu, 39500 eiro un 15000 ASV dolāru, bet bezskaidrās naudas uzkrājumi ir kopā 11323,40 latu, divās bankās. Kopš 2005.gada nemainīga ir U.Seska kādam izsniegtā aizdevuma summa – 38000 latu, bet pašam parādsaistību nav.

Pērn 500 latu U.Sesks ziedojis savai – Liepājas partijai. Daudz mazāk nekā 2006.gadā, kad viņš partiju pabalstījis ar 2590 latiem.

Kā līdz šim, domes priekšsēdētājam kopīpašumā ar dzīvesbiedri pieder māja Otaņķu pagastā, bet īpašumā ir ēkas un zeme Liepājā. Bez tam, tāpat kā gadu iepriekš, U.Seskam pieder arī SIA “Elkauto” 1653 kapitāla daļas par 8265 latiem (pēc Uzņēmumu reģistra ziņām, firma pieder U.Seskam uz pusēm ar viņa sievu Intu Sesku), un SIA “Kalnmuižas viesnīca” – 4 kapitāla daļas par 400 latiem jeb, pēc Uzņēmumu reģistra ziņām, piektā daļa firmas.

U.Sesks deklarējis, ka viņam pieder 17 gadu veca kravas piekabe, toties lietošanā viņam ir dienesta vieglā automašīna “Audi A6”, kuru dome nomā no Liepājas SEZ, un lietošanā ar ģenerālpilnvaru – automašīna “Subaru Impreza”, tā pieder Mārim Verpakovskim. 

Salīdzinājumā ar citiem Latvijas lielāko pilsētu vadītājiem U.Sesks nav ne nabagākais, ne bagātākais. Latvijas otrās lielākās pilsētas Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode no darba domē pērn nopelnījusi 25 tūkstošus latu, un viņa neieņem tikpat kā nekādus citus amatus. Jelgavas galva Andris Rāviņš darbā pašvaldībā nopelnījis 29,8 tūkstošus. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics, vadot pilsētu, nopelnījis 45,6 tūkstošus latu, nedaudz vairāk par Liepājas galvu, taču R.Munkevics paspējis vismaz pa tūkstotim latu nopelnīt no katra, kopā apmēram 10 dažādu pašvaldības uzņēmumu uzraudzīšanas.

Ulda Seska nopelnītais Liepājas domē un SEZ:

Gads              Lati   
1998.          13378,34
1999.         15333,06
2000.         17584,34
2001.         18269,51
2002.         29921,16
2003.          37081,93
2004.          37660,27
2005.          35151,76
2006.          41682,43
2007.          45614,44

Nora Ļauduma,
“Kurzemes Vārds”