Gandrīz 200 eiro mēnesī – tāds ir 108 dzīvokļu mājas M. Ķempes ielā 26 finansiālais ieguvums, kopš izmēģinājumprojektā “Bio cikls” visi iedzīvotāji šķiro nost bioloģiju.

Ne mušas, ne suns netiek klāt

Šobrīd vairāk nekā 40% no sadzīves atkritumiem veido tieši bioatkritumi, par kuriem, tos nešķirojot, iedzīvotāji maksā pilnu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu, lai gan atšķirotu bioatkritumu izvešanas maksa – kāda sakritība – ir tieši par 40% zemāka.

Kustībā “Bio cikls” pērnā gada oktobrī Liepājā un Dienvidkurzemes novadā iesaistījās gan daudzdzīvokļu mājas, gan ēdināšanas uzņēmumi, un gūtā pieredze ir atšķirīga.

Pilotprojektā izmanto kompostējamos bioplastmasas maisiņus kopā ar ventilējamiem konteineriem, kas uzlabo higiēnu un samazina smakas.

Deviņstāvu nama iedzīvotāji M. Ķempes ielā 26 lepojas, ka paši pirmie Liepājā ierīkojuši atkritumu nojumi un viņu šķirošanas pieredze iestiepjas vairāk nekā 25 gadu ilgumā.

Mājas kontaktpersona Tatjana Antonova atzīst, ka cilvēki ir dažādi un arī kultūra dažāda, taču

visu 105 apdzīvoto dzīvokļu iemītnieki tagad šķiro bioloģiju.

“Es nevaru ciest, ka viss ir vienā čupā,” Astrīda Katkeviča rāda maisiņu ar kārtīgi saplacinātiem plastmasas un papīra iepakojumiem.

Otrā rokā sievietei glīts zaļš konteineriņš, izklāts ar gaišzaļu biodegradablo maisiņu. Tajā no virtuves uz brūno konteineru “ceļo” pārtikas atkritumi.

“Placināšanu man iemācīja mazmeita, kas mācījās Ezerkrasta sākumskolā. Viņa teica, ka kastītes vajag salikt citu citā. Visas izskalotas, tīras, nekas nesmird. Tetrapakām saplacina dibenus, lai neaizņem vietu.

Vienmēr brīnos, ka kaimiņi nāk ar milzu maisiem kā salaveči,”

stāsta Astrīda.

Dagmāra Ščurovska atnes sašķirotus trīs maisiņus. “Bioloģiskos metīšu ārā otrdien, kad tiem brauc pakaļ. Man vēl nav pilns, žēl tērēt lieku maisiņu,” viņa pauž.

Ja bioloģiskie atkritumi nav slapji, tos var ievietot arī papīra maisiņā, tāpat var likt konteinerā parastu maisiņu un tā saturu izbērt lielajā konteinerā.

“Nekas nesmird,”

cilvēku lielākās bažas kliedē A. Katkeviča, “redziet, man atkritumi ir diezgan sausi. Arī mušiņu nav. Konteinerā pat suns netiek klāt.”

Viņa pastāsta, ka kartupeļu mizas vispirms plastmasas trauciņā palikusi zem apkures radiatora, lai pakalst, un tad bērusi maisiņā.

Iedzīvotāji nekad gružu sētiņā nav redzējuši grauzējus, bioloģijas konteiners ir noslēgts. Brūno konteineru izved reizi nedēļā.

“Rēķini samazinājās.

Par atkritumu izvešanu mums ir 2,40 eiro mēnesī uz vienu cilvēku, tik maz nav nekur. Kopējais mājas rēķins bija gandrīz 800 eiro, tagad ir 600 ar astīti. Prieks šķirot!” saka T. Antonova.

Vienu no diviem sadzīves gružu konteineriem lūgšot vākt prom, jo, rūpīgi šķirojot, pietiek ar vienu – lielāko.

Sievietes iesaka pašvaldībai vairāk informēt cilvēkus par šķirošanu un gādāt arī, lai bez maksas būtu pieejami speciālie maisiņi.

“Vislabāk būtu tā, kā ir daudzās valstīs – ieeju veikalā un paņemu par velti maisiņu komplektu,” vēlētos T. Antonova.

Darīt tāpēc, ka tā ir pareizi

Izmēģinājumprojekta galvenais mērķis ir saprast, vai un kāda sistēmas ērtumam ir ietekme uz savāktās bioatkritumu masas apjomu un kvalitāti, kas ir kritiski svarīgi faktori, lai bioatkritumus varētu izmantot jaunu resursu radīšanai, un ir arī būtiskākā problēma, ar ko saskaras atkritumu pārstrādes uzņēmumi.

“Bio cikla” dalībnieks, kafejnīcas “Papus” īpašnieks Juris Rudzītis atklāj, ka nesezonā esot grūti izvērtēt, vai ir ieguvumi no šķirošanas. Vasaras sezonā ieguvumi varētu būt, bet nelieli.

“Provizoriski varu teikt – ja es divās nedēļās mazo atkritumu konteineriņu piepildu ar ēdiena atlikumiem, ietaupu divus lielos maisus, ko izmestu sadzīves atkritumos.

Man nav tik liels ēdināšanas uzņēmums, lai būtu ļoti daudz bioatkritumu. Darīt to var tāpēc, ka tas ir pareizi,”

viņš saka.

Kad pēc projekta beigām būtu jāpērk bioatkritumu maisi, tie ir papildu izdevumi, jo speciālie maisiņi ir dārgāki par parastajiem gružu maisiem.

“Saskaitot visu kopā, sanāktu pa nullēm vai arī ļoti maziņš ieguvums. Lieliem ēdinātājiem varētu būt atšķirīgi,” saka J. Rudzītis.

Uzņēmējs pieļauj domu, ka vasarā būšot smakas.

“Konteinera mazgāšana atkal nozīmē izdevumus, jo ar ūdeni vien to nevar paveikt, vajadzīgs dezinfekcijas līdzeklis. Turklāt to arī nav, kur izdarīt. Ja apmeklētāji redzēs, ka es stūrī mazgāju konteineru un leju zālītē, viņi padomās, ka radu piesārņojumu.

Vieta atkritumu konteineru novietošanai ir ierobežota, tie būs kafejnīcas tuvumā. Ja nāks smaka, es to nedarīšu,” viņš pauž.

“Šķirot ir forši, bet viss nav līdz galam izdomāts. Vajadzīga infrastruktūra, tas ir viens. Otrs – kurš uzņēmums gribēs pirkt biomaisus, dezinfekcijas līdzekļus…”

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) apsaimniekoto māju dzīvokļu īpašnieku kopības ir informētas par iespēju pieprasīt bioloģisko atkritumu šķirošanas konteinerus, lai veiktu bioloģisko atkritumu šķirošanu, taču pagaidām to dara samērā maz māju.

No “Liepājas namu apsaimniekotāja” pārvaldīšanā esošajām mājām pilotprojektā 2023. gada nogalē iesaistījās trīs.

Viena no tām pēc projekta noslēguma pārtrauca bioloģisko atkritumu šķirošanu saistībā ar palielinātām izmaksām, jo ir koplaukums, informē LNA pārstāve Ita Cērmane.   

“Pilotprojektā iesaistīto māju rezultāti bija labi, sašķirotais materiāls bija samērā labs,”

viņa stāsta.

“Pēc projekta beigām bezmaksas maisiņi vairs netiek nodrošināti, tie jāiegādājas pašiem. Kādi turpmāk būs rezultāti un kāda interese, laiks rādīs.”

Interesi izrādot atsevišķi iedzīvotāji, bet, lai uzsāktu bioloģisko atkritumu šķirošanu, tas jāvēlas darīt lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku.

Nevajag samaitāt plūsmu

Līgumu pārslēgšanā ar gružu operatoru ne visiem iet gludi. Liepājniece Kristīne Dzelme saskārusies ar SIA SIA “Eco Baltia vide” atteikumu dzeltenā konteinera lietošanai privātmājā, kategoriski pieprasot šķirot papīru un plastmasu maisos.

“Šķirotos atkritumus izved reizi divās nedēļās. Cik maisu man sētā būs?

Ja man obligāti jāņem 60 līdz 80 litru maisi, tad viena picas kaste jau piepilda vienu maisu. Turklāt maiss pats ir atkritums, konteiners kalpo ilgi un nerada papildu atkritumu apjomu. Un maisus plēš putni,” viņa norāda.

SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols izrunājies gan ar klienti, gan ar “Eco Baltia vidi­­­” un saka: “Es to norakstītu uz komunikācijas kļūdu un pārpratumu.”

Uzņēmuma darbinieki tagad esot instruēti un rīkošoties korekti – piedāvā gan maisus, gan iegādāties dalītās vākšanas konteinerus.

Pārpratumus un nesaprašanās viņš lūdz risināt “Liepājas RAS” klientu apkalpošanas centrā.

Papīra, kartona, plastmasas, metāla un stikla iepakojumam un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem “Eco Baltia vide” nodrošina 0,12, 0,24 un 0,66 m³ tilpuma konteinerus, taču īpaši privātmāju īpašniekiem piedāvā arī bezmaksas 100 litru tilpuma maisus.

Tā kā privātmājās šķiroto atkritumu plūsma mēdz būt nevienmērīga, maisi ir ērts risinājums, kā uzkrāt šos atkritumus.

Uzņēmumā arī norāda, ka, šķirojot maisā, nav jābažījas, ka tad, ja konteiners nebūs izstumts, to nevarēs iztukšot traucējošu automašīnu vai citu apstākļu dēļ, ja piepildījums ir mazāks par 50%, līgums nosaka klientam kompensēt uzņēmumam izdevumus.

Izmantojot maisus, atkritumu izvešanu varot organizēt elastīgāk, un uzņēmuma pieredze rāda, ka, aizsienot maisu, materiālu neietekmē laikapstākļi un nav novērota grauzēju aktivitāte.

Novembrī poligonā “Ķīvītes” atklāta bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca.

“Tīras bioloģijas ienākošie apjomi ir salīdzinoši mazi, 7–8 tonnas mēnesī.

Jaunā iekārta ir plānota uz 21 tūkstoti tonnu. Tā ir paredzēta bioloģiju saturošu atkritumu pārstrādei. Puse sadzīves atkritumu satur bioloģiju, tās arī ir apmēram 20 tūkstoši tonnu, ko pārstrādājam jaunajā rūpnīcā.

Varam pārstrādāt gan tīrus, kas šobrīd ir maziņš apjoms kopējā plūsmā, gan visu pārējos, kuri satur bioloģiju,” pastāsta N. Niedols.

Tie, kas negrib šķirot, šeit varētu saskatīt atrunu, ka poligonā tāpat visu pāršķiros.

“Tas nav īsti pareizi, jo ar bioloģiskajiem atkritumiem samaitā visu pārējo plūsmu, ir grūtāk atlasīt un palaist apritē derīgas lietas – stiklu, metālu un plastmasu,” iebilst “Liepājas RAS” vadītājs.

Jo cītīgāk šķiro, jo retāk jāizved

Mārtiņš Tīdens, Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks

Kas tagad ir jāzina iedzīvotājiem – jāpārslēdz līgumi, un to var darīt ērtākajā pieejamā veidā.

Daudzdzīvokļu mājās to izdarīs apsaimniekotājs, pašam nekas nav jādara.

Ja privātmāju saimniekiem līdz šim saziņa ar operatoru notikusi elektroniski, tad arī elektroniski saņems līguma projektu un varēs saskaņot, nekur pat neejot.

Ja dokumenti bijuši papīra formātā un nav citas iespējas, tad līdz 1. maijam abiem operatoriem būs atvērti speciāli biroji ar noteiktiem darba laikiem, kur varēs aiziet un parakstīt līgumu.

Arī ar šiem cilvēkiem operatori noteikti sazināsies, jo tā ir viņu interese – pēc iespējas ātrāk pārslēgt līgumus, lai sirds visiem mierīga.

Varu teikt, ka šoreiz viss izrādīsies nesalīdzināmi vienkāršāk nekā pirms septiņiem gadiem, kad ienāca jauns operators un “noklāja” jaunu laukumu.

No 1. maija stāsies spēkā jauni tarifi, bet mums visiem jābūt atbildīgākiem un cītīgāk jāšķiro atkritumi, tad arī nebūs dārgāk.

Jo cītīgāk šķiro, jo retāk jāizved nešķirotie sadzīves atkritumi.

Nākot klāt bioloģisko atkritumu šķirošanai, ir iespēja vēl piedomāt, kā samazināt nešķiroto gružu izvešanas reižu skaitu. Ja vismaz reizi mēnesī, arī nav slikti, un rezultātā rēķins nebūs lielāks, kā bijis līdz šim.

Liepājā sagatavošanā ir pašvaldības saistošie noteikumi, par kuriem vēl jādiskutē.

Jau ir darba versija, līdzīga kā Rīgā, kur ar martu ir obligāta bioloģijas šķirošana pie visām daudzdzīvokļu mājām, kur ir vairāk par 10 dzīvokļiem. Visticamāk, šādu praksi pārņems visā valstī.

Vēl gribam tuvākajā laikā atrisināt jautājumu par pašvaldībā noteiktā līdzfinansējuma sliekšņa pacelšanu atkritumu sētiņu līdzfinansēšanai, kas pašlaik ir 800 eiro uz vienu māju.

Ja esošajā sētiņā nav vietas vēl vienam konteineram, vajadzētu atļaut piebūvēt klāt.

Bioloģijas šķirošanai pieejami dažādi risinājumi – gan speciāli konteinerīši, gan maisiņi.  Es pats pērku speciālos maisiņus, par nepilniem pieciem eiro man ir simt maisiņu.

Viens maisiņš uz nedēļu nav dārgi, bet ir ērti. Kad piepildās, iznesu laukā un iemetu bioloģijas konteinerā. Var likt spainī, papīra maisā vai parastā maisiņā, kuru izkratīt konteinerā.

Uzziņai

Atkritumu apsaimniekošana no 1. maija

SIA “Eco Baltia vide” apkalpos Liepājas teritoriju no Tirdzniecības kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai un Dienvidkurzemes novadu autoceļa Liepāja–Rīga kreisajā pusē līdz novada ziemeļu robežai.

Kopējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa – 24,93 eiro (bez PVN) par kubikmetru (pašlaik – 20,97 eiro).

Bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa būs 14,96 eiro (bez PVN) par kubikmetru.

Uzņēmuma klientiem pieejams šķirošanas laukums Liepājā, Ezermalas ielā 11, un ieejami publiskie atkritumu šķirošanas punkti Liepājā un Dienvidkurzemes novadā.

“Vides pakalpojumu grupa” apkalpos Liepājas teritoriju no Tirdzniecības kanāla līdz pilsētas dienvidu robežai un Dienvidkurzemes novadu autoceļa Liepāja–Rīga labajā pusē līdz novada dienvidu robežai, izņemot Nīcas pagastu.

Izveidota digitāla pašapkalpošanās platforma, kurā varēs ērti un ātri pārvaldīt sev nepieciešamos pakalpojumus, piemēram, noslēgt jaunu līgumu, saņemt un apmaksāt rēķinu, pieteikt vai atcelt atkritumu izvešanu, redzēt atkritumu izvešanas grafiku un saņemt atgādinājumu savā viedierīcē par konteineru tukšošanas dienu.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa būs 24,87 eiro par kubikmetru (pašlaik – 23,23 eiro).

Bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksa par kubikmetru būs 14,92 eiro.

Šķiroto atkritumu (vieglā iepakojuma jeb papīra, kartona, plastmasas un metāla iepakojuma un stikla iepakojuma) apsaimniekošana ir bez maksas.

Bioloģisko atkritumu savākšana

Var izmantot kā papīra, tā bioloģiski noārdāmās plastmasas maisiņus.

Lietojot papīra maisiņus, svarīgi ņemt vērā, lai tie ir no nebalināta, nelaminēta, neglancēta papīra, bez plastmasas lodziņiem, rokturiem u.c. citu materiālu detaļām.

Izvēloties bioloģiski noārdāmās plastmasas maisus, jāskatās, vai tiem ir atbilstošs marķējums.

Šos maisiņus dažādos izmēros iespējams iegādāties dārza un saimniecības preču veikalos. Drīzumā arī uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” piedāvās tādus iegādāties.

Avoti: ”Eco Baltia vide” un ”Vides pakalpojumu grupa”

Es domāju tā: Kas kavē šķirot bioloģiskos atkritumus?

Beatrise Šulte – studente:

– Tas, ka nav speciālā konteinera, kur tos izmest. Sadzīves atkritumus mājās lieku kopā ar bioloģiskajiem un izmetu vienā konteinerā. Ja es tagad virtuvē sāktu šķirot bioloģiskos atsevišķi, tad tam nav nozīmes, jo viss tāpat nonāktu vienā vietā. Man nav iespējas tos, piemēram, aizvest uz dārza kompostu. Ja būtu brūnais konteiners, es šķirotu.

Igors – pensionārs:

– Nav iespēju, kur tos izmest. Papīru šķirojam, stiklu arī mājās šķirojam un izmetam atsevišķi. Mēs mierīgi varētu atdalīt un izmest arī bioloģiskos atkritumus, bet tiem nav nolikts atsevišķais konteiners. Tagad viss iet vienā kopējā sadzīves gružu savākšanas vietā.

Marina Ivanova – bezdarbniece:

– Neesmu brūno konteineru vēl redzējusi, bet kāpņu telpā bija paziņojums, ka bioloģiskos vajadzēs šķirot atsevišķi. Tikai nesaprotu, vai tos varēs izmest kopā ar plastmasas maisiņu, kur tie mājās krāti, vai arī ne. Vēl jau tas, ka mizas kaut kur mājās atsevišķi jāuzglabā. Arī nesaprotu, kur vispār labums no tā, ka prasa atsevišķi šķirot bioloģiskos atkritumus.

Valentīna Golmeistere – bijusī tramvaja vadītāja:

– Nav kur tos izmest. Man nav grūti šķirot atkritumus, un daru to ļoti labprāt. Sezonā uz mūsu pagalmu brauc saimniece no laukiem, atved pienu. Es viņai regulāri atdodu savus maisiņos saliktos, sakrātos bioloģiskos atkritumus. Viņa tos kaut kur saimniecībā izmanto, kaut ko izbaro lopiem, vistām. Bet ziemā viņa nebrauc, un tad visu metu vienā konteinerā. 

Dace – strādā:

– Nav iespēju, kur izmest bioloģiskos, bet regulāri šķirojam papīru, plastmasu, un vēl kopējie gruži. Ja parādītos brūnais konteiners, ja godīgi, es nebūtu lielā sajūsmā, jo tas neparocīgākais, ka virtuvē vēl vajadzētu atrast atsevišķu vietu, kur glabāt mizas, serdes u.c. Taču šķirošanu es atbalstu, jo mums kaut kas ir jādara dabas labā.

13Skatīt galeriju